Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Kaminskis – intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
Rīt Domes sēdē atkārtoti tiks izskatīts jūsu piedāvātais lēmumprojekts, kas paredz izpildvaru nodalīt no lēmējvaras. Cik reāli ir pašreizējā situācijā Domē šo projektu realizēt praksē?
– Izpildvaru nodalīt ir nepieciešams, par to deputāti sprieduši jau sen. Beidzot skaidri jāpasaka, kurš cilvēks, kura Domes struktūrvienība kam tieši ir pakļauta. Iespējams, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, viens otrs deputāts ir vairāk aizņemts ar sava reitinga veidošanu un tāpēc arī ieinteresēts, lai tieši viņa, nevis, piemēram, deputāta J.Kaminska priekšlikumi, palīdzētu risināt diezgan sarežģīto situāciju pašvaldībā. Es tomēr ceru, ka domniekiem pietiks politiskās gribas arī atlikušo gadu līdz vēlēšanām strādāt pilsētas labā, personīgās ambīcijas novirzot otrajā plānā. Ne jau Domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks vienpersoniski nosaka politiku pašvaldībā. Jebkuram deputātam ir tiesības izteikt savus priekšlikumus, strādāt komitejās un kopīgi risināt pašvaldības problēmas.
Kāpēc jūsu piedāvātais modelis ir tieši tāds un ne citāds?
– Strādājot Domes priekšsēdētāja vietnieka amatā, man ir bijusi iespēja pašvaldības darbu un problēmas skatīt kopumā – ne tikai no vienas deputātu komitejas vai viena deputāta redzesviedokļa. Man ir jādomā par pilsētas attīstību kopumā. Iespējams, vairāki deputāti uzskata, ka izpildvara no lēmējvaras nodalīta jau 1997. gadā, taču, manuprāt, pašreizējais modelis nav devis iecerētos rezultātus un darba kvalitāti. Normāls izpildvaras darbs nav iespējams, ja komandu – cilvēkus, ar kuriem izpilddirektors strādā, – veido kāds cits, nevis viņš. Piedāvātā modeļa būtība ir ļaut izpilddirektoram pašam pieņemt darbā cilvēkus, kurus viņš uzskata par atbilstošākajiem katrā jomā un strādāt deputātu noteikto līdzekļu ietvaros. Departamentu direktoru izvēle ir jāatstāj izpilddirektora kompetencē, savukārt departamentu direktori veido nākamā līmeņa komandu. Tas nav nekas jauns, šāda prakse ir vispārpieņemta. Protams, deleģējot varu, mēs izpilddirektoram izvirzām arī noteiktu atbildību, tā izslēdzot iespēju, ka dažos gadījumos īsti nevaram noteikt, kurš par ko ir atbildīgs: Domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks, izpilddirektors vai viena departamenta direktors. Esmu pārliecināts, ka darba kvalitāti spēsim uzlabot, pareizi un racionāli organizējot darbu. Tas ļautu izmantot administratīvā aparāta iekšējās rezerves un, iespējams, arī ietaupīt līdzekļus.
Sociāldemokrāti piedāvā modeli, kas paredz Domes priekšsēdētāju, kuram atstātas pēc būtības spīkera funkcijas un divus priekšsēdētāja vietniekus, kas strādā Domē pusslodzi.
– Likums nosaka, par ko atbild Domes priekšsēdētājs. Savukārt ieviest divu vietnieku «institūciju», manuprāt, ir nelietderīgi. Tas nozīmētu šo jautājuma politizēt un neuzlabotu darbu. Modelis, kuru es piedāvāju, ir darboties spējīgs, un to ir atzinis arī izpilddirektors J.Strods. Arī funkcijas, kas paredzētas priekšsēdētāja vietniekam, diktējusi nepieciešamība, nevis manas iegribas. Es Domē neesmu tāpēc, lai aizņemtu krēslu. Nekad neesmu spējis darīt darbu, kas nedod gandarījumu par paveikto. Līdz šim Domē stipri vien ir «klibojis» darbs, kas saistīts ar investīciju piesaisti pašvaldībai, dažādu fondu apzināšanu, sadarbību ar uzņēmējiem. Tādējādi pilsētai gājuši secen ievērojami līdzekļi. Pirmām kārtam tas noticis tāpēc, ka neviens šo darbu nav koordinējis. Domes struktūrā paredzot šādu amatpersonu, esmu domājis arī noteiktu cilvēku ar atbilstošu pieredzi un zināšanām, kas šos pienākumus varētu uzņemties. Nav noslēpums, ka dažkārt ir «klibojis» arī Domes lēmumprojektu sagatavošanas darbs. Tie ne vienmēr top laikā un atbilstošajā kvalitātē, tādēļ Domes sēdēs rodas nevajadzīgi strīdi un asumi. Nav sakārtots Ārlietu daļas darbs. Šo problēmu atrisinot, mēs veicinātu gan dažāda līmeņa sadarbību, gan arī pilsētas tēla veidošanu. Līdzekļi ir jātaupa, taču dažkārt ietaupīts lats var radīt zaudējumus tūkstošiem latu apmērā. Mēs nevaram atļauties domāt tikai šodienas kategorijās, jāspēj lūkoties arī uz priekšu – tikai tā mēs spēsim panākt pilsētas attīstību un iedzīvotāju labklājības izaugsmi.
Atsevišķa jūsu piedāvātā lēmumprojekta daļa paredz apvienot divas deputātu komitejas. Vai jums nešķiet, ka kultūra, izglītība, sports un sabiedriskā kārtība, drošība ir pārāk atšķirīgas jomas?
– Mums jau nav 100 deputātu, lai katrai jomai varētu būt sava deputātu komiteja. Manuprāt, darbs komitejās nedrīkst pārvērsties par tādu kā deputātu «pasēdēšanu». Piedāvātais modelis nav grābts no gaisa. Līdzīgas deputātu komitejas darbojas arī citās pašvaldībās, piemēram, Liepājā. Turklāt apvienojamajās komitejās ir trīs deputāti, kas strādā gan vienā, gan arī otrā. Tādējādi mēs ietaupītu līdzekļus un racionālāk izlietotu deputātu laiku. Domes sēdēs nereti tiek izskatīti daudzi ne tik būtiski jautājumi, par kuriem lemt varētu komitejās. Tas ļautu vairāk laika veltīt nopietnu jautājumu izskatīšanai un pilsētas mēroga problēmu risināšanai.
Tā kā par daļu jautājumu tiks lemts slēgtās komiteju sēdēs, aktuāla kļūs atklātības un lēmumu pieņemšanas «caurspīdīguma» problēma. Sabiedrība un, piemēram, es kā žurnālists esam ieinteresēti, lai lēmumi, kas skar iedzīvotāju intereses, tiktu pieņemti atklāti – lai katra deputāta pozīcija būtu redzama.
– Jebkurš žurnālists var intervēt gan komiteju vadītājus, gan locekļus. Pēc to sēdēm var organizēt arī preses konferences. Es runāju par nebūtisku jautājumu izskatīšanas kārtību, taču problēmas, kas skar visu vai lielas daļas iedzīvotāju intereses, protams, jāapspriež atklāti Domes sēdēs.
Vai jūsu piedāvātais projekts atbilst arī Domes priekšsēdētāja Ulda Ivana pozīcijai, vai ir arī kādas būtiskas nesaskaņas?
– Es tās negribu saukt par nesaskaņām. Mums ir dažādi viedokļi. Ivana kungs uzskata, ka izpildvara praktiski jau ir nošķirta no lēmējvaras.
Vai rītdienas Domes sēdē, kā tas bija sākotnēji plānots, tiks skatīts arī pašvaldības budžets 2000. gadam?
– Nē, netiks, jo Domes vadību un finansistus bija pieveicis vīruss.
Budžeta apstiprināšana ir saistīta ar Jelgavas Siltumtīkliem. Vai ir panākta vienošanās par parādu restrukturizāciju?
– Praktiski, jā, jo uzņēmums ir atradis savas iekšējās rezerves. Tarifi netiks paaugstināti.
Tiešām netiks paaugstināti!?
– Nē. To esmu atklāti un nepārprotami pateicis uzņēmuma direktoram Genādijam Dupužam. Kopīgi ar finansistiem esam strādājuši, lai tarifi šogad netiktu mainīti. Taču ir arī skaidrs, ka bez papildu investīcijām uzņēmumam neiztiksim. Pasaules Bankas noteikumi bija ļoti «sāpīgi» pilsētai. Es tādus nebūtu parakstījis.
Pilsētas izpilddirektors ir iesniedzis pavēles projektu par Jelgavas Siltumtīklu direktora atbrīvošanu no ieņemamā amata. Kā, jūsuprāt, attīstīsies tālākā notikumu gaita?
– Projektu es neesmu redzējis, bet zinu, ka izpilddirektors tādu ir iesniedzis. Tam, protams, ir vajadzīgs pamatojums. Pasaules pieredze rāda, ka, mainoties uzņēmuma vadībai (lai cik labs arī jaunais direktors nebūtu), nenovēršama ir strauja uzņēmuma lejupslīde vismaz pirmajos trīs mēnešos. Pēc tam vēl trīs mēnešus stāvoklis stabilizējas, un tikai tad var cerēt uz kāpumu. Būtisks ir arī cits aspekts: ja kaut ko maina, ir jāmaina visa komanda. Un vispirms ir vajadzīga reāls kandidāts, kas to spētu izveidot.
Intervija tapa 21. janvārī.
Pēc tās notika deputātu sanāksme, kurā lēmumprojekts tika atbalstīts un pārkārtots.
