Kā pamudināt daudzdzīvokļu iedzīvotājus siltināt savus mājokļus?
Aija Leonoviča, «Latio namsaimnieks» pārstāve:Jelgavā vēl nav pozitīvu piemēru ēku siltināšanā, līdz ar to iedzīvotājiem nav priekšstata par tās nepieciešamību un efektivitāti. Cilvēki ļoti ietekmējas cits no cita, no baumām un runām. Tā pašlaik pilsētā diskusijas izraisa 4. līnijas un Helmaņa ielas namā jau notikušie un plānotie renovācijas darbi, izmaksas un iegūtais rezultāts. Cilvēki vēlas, lai ar viņiem runātu, iespējams, pat ar katru dzīvokļa īpašnieku personīgi. Iedzīvotājiem jāstāsta un viss jāpamato ar konkrētiem aprēķiniem – cik lielu ietaupījumu kādi darbi dod. Protams, ir robeža, kad papildu ieguldījumi vairs nedod cerēto. Siltināt vajag, jo pieejams ES līdzfinansējums, turklāt ievērojami kritušās darbu izmaksas. Pašlaik siltināšanas programmu izmantošanu var salīdzināt ar iepirkšanos atlaižu laikā. Tagad to darīt ir lētāk. Protams, var uzkrāt un tad remontēt un uzlabot, taču jāsaprot – defektu novērst šodien būs lētāk nekā pēc laika. Cilvēki diemžēl dzīvo ar apziņu, ka viņiem ir tikai dzīvoklis, un to arī remontē, bet nesaprot, ka īpašuma vērtību nosaka arī koplietošanas telpas jeb domājamās daļas. Sakārtotas mājas priekšrocības ir gan tās pārvaldītājiem, gan dzīvokļu īpašniekiem, nav jāuztraucas par iespējamām avārijām, namā sakārtots ne tikai katram pašam savs dzīvoklis, bet arī kāpņu telpas, apkārtne. Jelgavā dzīvojamais fonds ir salīdzinoši novecojis, līdz ar to mājas siltinot un renovējot, paildzinās to kalpošanas ilgums. Renovētos un siltinātos namos dzīvokļu vērtība nekustamā īpašuma tirgū paaugstinās. Galvenais – pareizi mājas ekspluatējot, izdevumi par apsaimniekošanu samazinās. Paulis Barons, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos:Jau Konfūcijs teicis aptuveni tā – ja netici idejai un vadonim, no ceļojuma nekas nesanāks. Procesa virzītājiem jābūt aktīviem, enerģiskiem cilvēkiem, kuriem sabiedrība uzticas. Valmierā tādi bija, un tur siltināšana sākās ļoti veiksmīgi jau pirms pāris gadiem, kad vēl nebija ES līdzfinansējuma. Jelgavnieki būtu jāliek autobusā un jāved uz Valmieru skatīties, jo nepieciešams redzēt labos piemērus, kas pārliecina. Cilvēkiem arī jādod ļoti precīzi aprēķini, un, protams, siltināšanas efektam jābūt samērotam ar izmaksām, kas nedrīkst būt pārāk augstas. Viss jāsarēķina un, ja nepieciešams, jāveic darbi pa daļām. Iespējams siltināt nevis visu ēku uzreiz, bet darīt to pa posmiem un redzēt ieguvumu. Tagad lētāks ir gan darbs, gan būvmateriāli, turklāt var izmantot tos, kas ir ražoti tepat. Protams, cilvēki pašlaik baidās no saistībām, taču līdz ar siltināšanu celsies arī mājas vērtība un būs darbs vietējiem strādniekiem. Tagad, pateicoties ES finansējumam 50 procentu apmērā, ir garantija, ka ieguvums būs. Mārtiņš Prīsis, Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras direktors:Cilvēkus interesē skaitļi. Nevar teikt tā, kā saka Ekonomikas ministrija, – siltiniet un noteikti maksāsiet mazāk! Mēs piedāvājam katrai mājai veikt konkrētus aprēķinus, lai redzētu, kādu ieguvumu katrs darbs dos. Skaitļi liecina, ka 50 kvadrātmetru dzīvoklim kredīts par siltināšanu kopā ar jauno maksājumu par siltumu mēnesī nozīmētu izmaiņas aptuveni divu latu robežās. Taču dabasgāzes cenu kritums nebūs mūžīgs. Var prognozēt, ka jau aiznākamgad tās atkal varētu augt, tāpēc siltināt noteikti ir izdevīgi. Turklāt noteikti augs renovētās mājas vērtība. Iecerēts, ka atjaunotajās ēkās apsaimniekotāji pirmajos gados varētu noteikt mazāku apsaimniekošanas maksu. Domāju, nākotnē Latvija nonāks arī līdz nekustamā īpašuma nodoklim dzīvojamajām telpām. Pašvaldību savienība kopā ar Ekonomikas ministriju spriež, ka siltinātajām mājām tas vairākus gadus varētu būt zemāks. Tie ir mazi «burkāni», kas, kopā ņemti, var ieinteresēt iedzīvotājus. Ir arī jāmeklē labie piemēri. 4. līnijas 1. nama piemērs ir tikpat labs, cik slikts – atkarībā no tā, kurš par to runā. Jelgavā pirmā māja, kas tiks siltināta ar pašlaik pieejamās ES programmas līdzfinansējumu, būs Raiņa ielā 3, un cerams, tā kalpos arī par pamudinājumu citiem.
