Vakar iknedēļas Latvijas Radio programmā «Krustpunkti» žurnālisti intervēja Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu. Piedāvājam «Ziņu» lasītājiem prezidentes atbildes uz komentētāja Edgara Saukas jautājumiem.
Vakar iknedēļas Latvijas Radio programmā “Krustpunkti” žurnālisti intervēja Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu. Piedāvājam “Ziņu” lasītājiem prezidentes atbildes uz komentētāja Edgara Saukas jautājumiem. Sarunā skarto tēmu loks bija plašs, tāpēc šoreiz lasītāju uzmanībai tikai daži no tiem.
Saeimas deputāti lēma par Eiroparlamenta vēlēšanu likumu, kurā iekļauts punkts, ka kanditēt par deputātu nevarēs bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki un komunistiskās partijas biedri, kas aktīvi darbojās pēc 1991. gada janvāra barikāžu laika. Minēts, ka Eiroparlamenta deputātiem tas ļaušot labāk saprast mūsu vēstures problēmas. Vai Latvijā, salīdzinot ar citām Austrumeiropas valstīm, bija visvairāk čekistu un komunistu?
Nekādā ziņā. Eiropā joprojām funkcionē likumīgas komunistiskās partijas. Tās ir pārstāvētas Eiroparlamentā. Viņiem šis žests neko neiemācīs. Tas drīzāk izraisīs pārsteigumu. Tomēr likums atļauj Latvijai izvirzīt pašai savus kritērijus deputātiem.
Jūsu kā Valsts prezidentes tēlu vairāk pazīst citu valstu politiskās elites līmenī. Savukārt iedzīvotāji Latviju vairāk pazīst pēc izcili startējošajiem sportistiem. Radies iespaids, ka valdība nenovērtē Latvijas tēla veidošanu. Vai situāciju labotu papildu finansējuma piešķiršana?
Piekrītu par līdzekļu un valdības aktivitāšu nepietiekamību. Kad repatriējos uz dzimteni, un sāku vadīt Latvijas institūtu, piemēram, konstatēju, ka visi iespiedmateriāli, ko izplata ministrijas, privātuzņēmumi un tūrisma aģentūras, ir uzrakstīti sliktā angļu valodā. Tas nozīmē, ka komunikācija jau pašā sākumā ir notikusi neveiksmīgi un par mums var rasties iespaids kā par nemākulīgiem cilvēkiem.
Jāatrod līdzekļi, lai piedalītos starptautiskās izstādēs. Visas nācijas ir gatavas piedalīties šādos pasākumos. Nepieciešami līdzekļi un savlaicīga profesionāla gatavošanās. Pēdējā brīdī tas tiks izdarīts amatieru līmenī.
Pretendējot uz ES strukturālo fondu finansējumu, Latvija tiek uzskatīta par vienu reģionu. Tajā pašā laikā ir argumenti, ka katrs no četriem lielajiem valsts reģioniem varētu startēt līdzekļu saņemšanai. Vai netiek pazemināta reģionālo attīstības aģentūru nozīme?
“Veco” dalībvalstu pieredze parāda, ka līdzekļu sadrumstalotība nelielos projektos ir efektīvs veids, kā šos līdzekļus izniekot. Tās valstis, kas koncentrēja resursus lielākiem ekonomikas pārstrukturēšanas projektiem, guvušas vislabākos rezultātus. Piemēram, Īrijā veiksmīgs projekts bija iedzīvotāju pārkvalificēšana, kā arī to nozaru attīstība, kas ražo augstas pievienotās vērtības produkciju. Valstis, kas sadalīja līdzekļus, piemēram, mazām zemnieku saimniecībām, konstatēja, ka tas nav ļāvis nozarei sasniegt būtisku caurrāvienu.
Aģentūrām varētu būt nozīme vietējo iniciatīvu apkopošanai. Tām būtu būtiska nozīme iedzīvotāju informēšanā, kā sagatavot un tālāk virzīt reģionam nozīmīgus projektus. Šai funkcijai jāpaliek un jākļūst daudz nozīmīgākai reģiona attīstībai. Jāatceras, patiesībā Eiropas mērogā līdzekļi, kas ienāks Latvijā, ir ļoti mazi. Nav lietderīgi tos sadalīt pa nelielām administratīvām vienībām. ES iesaka līdzekļu sadali centralizēt, lai samazinātu administratīvos un kontroles izdevumus.
Sarunas noslēgumā, gaidot Ziemassvētkus, prezidentes kundze smaidot atgādina, ka nepieciešams koncentrēties, lai redzētu savas vēlmes: “Tikai jāatceras, ka tautas gudrība māca – esiet ļoti uzmanīgi vēloties, jo vēlmes var piepildīties.
