Saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī lasītājiem ir radušies jautājumi: vai drīkst rīkot kāzas, bēres, dzimšanas dienas, kur pulcējas vairāk cilvēku, un īrēt telpas publiskā vietā?
Informē Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ksenija Vītola.
Ārkārtējās situācijas laikā pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas klātienē nodrošina dzimšanas un miršanas fakta reģistrāciju, tomēr savu apmeklējumu vēlams pieteikt telefoniski vai pa e-pastu.
Iesniegumus laulības reģistrācijai šobrīd var nosūtīt izvēlētajai dzimtsarakstu nodaļai tikai elektroniski, ja iesniegumu par laulības noslēgšanu ar drošu elektronisko parakstu ir parakstījušas abas personas, kuras laulību vēlas noslēgt.
Laulā bez viesiem
Atsevišķas dzimtsarakstu nodaļas arī reģistrē pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas pieteiktās laulības. Ja personas nevēlas iepriekš pieteikto laulību reģistrēt ārkārtējās situācijas laikā, to iespējams pārcelt, vienojoties ar dzimtsarakstu nodaļu par citu laulības noslēgšanas laiku. Jāatzīmē, ka, šobrīd drošības apsvērumu dēļ laulību reģistrācija notiek tikai liecinieku klātbūtnē, bez viesiem.
Vienlaikus Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments vēlas vērst uzmanību, ka, ņemot vērā klātienē sniedzamo pakalpojumu ierobežojumus, netiek pieņemti jauni vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas iesniegumi. Attiecībā uz jau pieņemtajiem lēmumiem par vārda vai uzvārda maiņu paskaidrojam, ka personai sakarā ar vārda vai uzvārda maiņu būtu maināms personu apliecinošs dokuments.
Tomēr, tā kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir pārtraukusi klientu pieņemšanu klātienē, šobrīd nav iespējams saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu sakarā ar vārda vai uzvārda maiņu (arī uzvārda maiņu, noslēdzot laulību). Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir informējusi: ja Latvijas Republikā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, tad šis dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai ārkārtējās situācijas izsludināšanas laikā.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments aicina rūpīgi un atbildīgi izvērtēt jebkādu klātienes konsultāciju nepieciešamību un komunikācijā ar dzimtsarakstu nodaļām izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Ceremoniju var pārcelt
Valdība marta beigās nolēmusi aizliegt jebkādus publiskos pasākumus saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto definīciju. Tāpat aizliegtas sapulces, gājieni un piketi un telpu sporta norišu vietu darbība, proti, slēgti sporta klubi. Ar grozījumiem noteikts, ka kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā pulksten 8 un beidz ne vēlāk kā pulksten 22.
Iepriekš jau vēstīts, ka personām, atrodoties publiskās vietās, ir noteikta virkne ierobežojumu. Proti, ir jāievēro savstarpēja divu metru distance, šis punkts attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan publiskām ārtelpām.
29. martā valdības pieņemtie atbalstītie grozījumi rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nosaka: turpmāk, neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās varēs ne vairāk kā divas personas vai cilvēki, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāki un to nepilngadīgie bērni, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus. Premjers Krišjānis Kariņš jaunos ierobežojumus nodēvēja par “divi un divi”, jo obligāts nosacījums iedzīvotājiem ir ievērot divu metru attālumu starp cilvēkiem.
Tāpat turpmāk aizliegtas jebkādas reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties, kā arī jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns augsti novērtē ministrijas un reliģisko organizāciju sadarbību, to pārstāvju atbildību un aktīvo iesaisti ieviesto drošības pasākumu skaidrošanā un aicinājumos ticīgajiem pēc iespējas atturēties no publisku vietu, tajā skaitā baznīcu, apmeklējuma. Tieši tādēļ dievkalpojumi šobrīd notiek bez ticīgo klātbūtnes.
Veselības ministre Ilze Viņķele skaidro, ka par darbinieku, kuriem jāstrādā grupās, drošību jārūpējas darba devējam, izpildot epidemiologu norādes. Valdības pieņemto rīkojumu pārkāpumi ir vai nu administratīvi, vai krimināli sodāmi. Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro. Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
