Nevalstiska organizācija Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība sadarbībā ar Lietuvas un Vācijas partnerorganizācijām izvirzījusi mērķi atjaunot pieaugušo izglītību Latvijā, ar Eiropas Savienības atbalstu īstenojot starptautisku projektu.
Nevalstiska organizācija Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība (LPIA) sadarbībā ar Lietuvas un Vācijas partnerorganizācijām izvirzījusi mērķi atjaunot pieaugušo izglītību Latvijā, ar Eiropas Savienības atbalstu īstenojot starptautisku projektu. Saistībā ar to Zaļeniekos notika seminārs «Pilsoniska izglītība sabiedrības demokratizācijai».
Viena no pasākuma iniciatorēm ir Zaļenieku pagasta bibliotekāre Arita Liepiņa.
Jau trīs gadus pagasta bibliotēkā notiek Bībeles stundas, taču par tām interesējas tikai neliela iedzīvotāju daļa. Pie tiem, kuriem būtu nepieciešams cita veida atbalsts, bibliotekāre iecerējusi uzaicināt Ģimenes atbalsta centra psihologus un spriež, ka savukārt pati varētu mācīt pagasta iedzīvotājiem strādāt ar datoru.
Aritas Liepiņas centienus atbalsta arī pagasta Padome un tās priekšsēdētājs Ojārs Briedis, atgādinot visiem zināmo patiesību, ka mācīties nekad nav par vēlu un izglītībā lauki nedrīkst atpalikt no pilsētas.
– Laukos valda depresija, bet tajā pašā laikā daudzi paši nezina, ko vēlas, – situāciju raksturo Zaļenieku bibliotekāre, kas nemitīgi skubina pagasta iedzīvotājus uz sanākšanu kopā un izglītošanos.
Izglītība un informācija – sākums rīcībai
LPIA valdes priekšsēdētāja Anita Jākobsone uzsver, ka «pilsoniska izglītība» nav politisks jēdziens, bet gan vēlēšanās noskaidrot, kas jādara, lai labāk dzīvotu katrs cilvēks un viņa ģimene šajā pagastā. Izglītība un informācija ir veids, kā sākt reāli rīkoties, apzināties, «kas mēs esam» un «ko mēs varam», kā garīgi koncentrēties un mobilizēt sevi. Semināra organizētājus interesēja tas, kā visvairāk pietrūkst pagasta ļaudīm un kādu viņi iedomājas savu dzīvi tuvākajā nākotnē.
Pagastā ir izstrādāts sociāli ekonomiskās attīstības plāns 1999. – 2005. gadam, kurā kā viens no plusiem minēts lielais izglītības iestāžu skaits pagastā. To varētu izmantot kā mācību bāzi pieaugušo izglītošanai.
Jau apmāca zemniekus un autovadītājus
Pieaugušo izglītošana Zaļeniekos nav jāsāk no nulles, jo arodvidusskolā jau notiek zemnieku pirmā līmeņa apmācība. Šo kursu apguvuši 106 lauksaimnieki. Ir doma organizēt arī otrā līmeņa kursus.
– Mācīšanās ir vajadzīga ne tikai, lai iegūtu zināšanas, bet arī tāpēc, lai lauku ļaudis nāktu ārā no mājām, kontaktētos ar citiem un līdzās lauksaimniecības problēmām apspriestu arī citas, – uzsver Zaļenieku arodvidusskolas direktores vietniece mācību darbā Lilita Leoho.
Skolā apmāca arī autovadītājus – gan pašu pagasta ļaudis, gan kaimiņus no Tērvetes pagasta. Reizi gadā tiek organizēti kursi rajona pedagogiem. Turpmāk iecerēts kopā ar pagastu rīkot mācības netradicionālajā lauksaimniecībā, lauku tūrismā, mājturībā, kā arī kursus metinātājiem un kurinātājiem.
Jāmācās pelnīt nauda
Iepazīstinot ar pagasta attīstības plānu, lauksaimniecības organizatore Modrīte Pelše situāciju Zaļeniekos raksturoja kā līdzīgu citviet Latvijā esošajai: trūkst darba vietu (īpaši sievietēm), zems dzimstības līmenis, dzīvojamais fonds – galvenokārt daudzdzīvokļu mājas, neiepriecinošs ceļu stāvoklis. Oficiālo bezdarbu raksturo septiņi procenti, bet faktiski tas ir lielāks. Lai objektīvāk izzinātu dzīvi pagastā, izstrādāta aptaujas anketa iedzīvotājiem no 16 līdz 60 gadu vecumam.
Palīdzēt pašiem sev pagasta iedzīvotājus aicināja Dobeles pilsētas tūrisma centra menedžere Ilga Rutka. Šopavasar organizētais Gaisa balonu festivāls Tērvetē Zaļenieku iedzīvotājiem radītu iespēju nopelnīt, paēdinot, izmitinot un izklaidējot festivāla viesus. Tā būtu laba pieredze lauku tūrismā, un daudzi Latvijas iedzīvotāji uzzinātu, ka līdzās Tērvetei atrodas ne mazāk jauka vieta – Zaļenieki.
Iepazīstinot ar kaimiņu rajona pieredzi, I.Rutka uzsvēra, ka Dobeles rajonā darbojas 32 nevalstiskās organizācijas, veidojas sieviešu klubiņi, bet Aucē organizējas Tautas augstskola.
Dzīve Zaļeniekos 2005. gadā
Darbojoties grupās, semināra dalībniekiem vajadzēja uzrakstīt, kādu viņi redz dzīvi pagastā pēc sešiem gadiem.
Semināra dalībnieku – zemnieku, mājsaimnieču, bezdarbnieku, pensionāru, bērnudārza darbinieku, bibliotekāru, pedagogu un citu – nākotnes vīzijas par dzīvi Zaļeniekos īsumā var raksturot šādi. Laukus apstrādā zinoši zemnieki, pagasta ceļi ir priekšzīmīgā kārtībā. Zaļeniekos ir vidusskola un mūzikas skola, kurās kristīgās ētikas mācība – obligāts priekšmets. Darbojas sporta centrs un veselības centrs ar peldbaseinu. Pagasta bibliotēka ir informācijas centrs ar datoriem un internetu. Kultūras namā un bibliotēkā var apgūt svešvalodas, mājvietu raduši klubiņi un citas interešu grupas. Ar pagasta atbalstu izglītojas jaunieši un pieaugušie, bet pensionāri brauc ekskursijās uz ārzemēm.
Pagastā darbojas alternatīvais bērnudārzs, juridiskā konsultācija, ir pašražoto preču tirdzniecības vieta, ir pieejama informācija par nodarbinātību. Zaļenieku parkā izveidotas dabas takas utt.
Kādu sava pagasta dzīvi iztēlojaties jūs, citu pagastu iedzīvotāji?
Semināra dalībnieki nākamreiz tiksies 25. martā, kad turpinās apspriest pagasta attīstības plānu. Ir nobriedusi doma arī dibināt nevalstisku organizāciju pagastā.
