Atklāta vēstule. Valsts prezidentei, LR Saeimas politiskajām partijām. VDK bija PSRS, arī LPSR augstākās nomenklatūras vadīts padomju varas zobens un vairogs.
Atklāta vēstule
Valsts prezidentei
LR Saeimas politiskajām partijām
VDK bija PSRS, arī LPSR augstākās nomenklatūras vadīts padomju varas zobens un vairogs. VDK bija galvenais spēks, ar kuru komunistiskās partijas vadītāji uzturēja «Ne ar kādiem likumiem vai pamatnoteikumiem neierobežotu varu». (V.I.Ļeņins, 1920. g.) Par to visā pilnībā pārliecinājās Latvijas tauta padomju okupācijas gados un PSRS dzīvojošie latvieši 1937. – 1938. gadā pret tiem organizētajā genocīdā.
Jānāk apsūdzības dienai, kad mūsu tautas slepkavas tiks sauktas norēķināties par pastrādātajiem asinsdarbiem. Šo dienu mēs, dzīvie, esam parādā tiem tūkstošu tūkstošiem, kas VDK organizētā genocīdā iegrūsti zināmos un nezināmos kapos.
Tie, kas palikuši dzīvi, pamesti tikpat kā aizmirstības varā, lai gan viņiem būtu jāsēž goda vietās. Viņi nobīdīti pie malas, viņiem pasniedz aizmirstības rūgto vērmeļu dziru. Mums nav jāaizmirst tiesas diena, lai tagadējām un nākamajām paaudzēm nebūtu kauns par tautas patieso vēsturi visas pasaules priekšā, kam piemēru rāda vācu fašismā cietusī ebreju tauta, kas nepārtraukti meklē savu tautiešu slepkavas. Vai latvieši būtu zemāka rase, kam ar saliektu muguru vēl jālūdz piedošana saviem mocītājiem?
Politisko partiju vadītāji, neuzzinot tautas gribu, cenšas vienpersoniski izlemt turpmāko «čekas maisu» likteni, lai gan tās ir rūpīgi sakārtotas VDK dokumentu mapes par 17 000 kangariem Latvijā padomju varas gados. Tagad vairs esot palikuši 7000. Ar «maisu» nosaukumu tiek diskreditēts šo dokumentu nozīmīgums. Visus garos gadus atšķirībā no citām postkomunisma valstīm tie turēti slepenībā, un 23 bijušie VDK darbinieki, kas atradās 1990. gadā AP deputātu vidū, saņems Triju Zvaigžņu ordeni (TZO). Vai iespējams vēl lielāks paradokss? Ja šo deputātu vidū būtu arī nelaiķis Alfons Noviks, kas komunisma gados būtu izvirzīts LPSR Augstākajā Padomē, tad viņam TZO būtu jāpiešķir pēc nāves.
«Latvijas ceļš» aicina piedot VDK darboņiem, aizmirst bezgalīgās tautas ciešanas un upurus. «Tēvzemei un Brīvībai» ierosina tā saucamo lustrācijas likumu, un visi VDK darbinieki bariem skriešot un labprātīgi atzīšoties savos noziegumos, kuriem nav noilguma. Vienīgi Tautas partija (TP) pieprasa VDK dokumentu, genocīda organizētāju un izpildītāju uzvārdu publicēšanu.
Arī politiski represēto apvienības Jelgavas nodaļas un Nacionālo Daugavas Vanagu Jelgavas nodaļas 2000. gada 11. marta kopsapulces 92 dalībnieki vienbalsīgi atbalsta TP priekšlikumu, prasot papildināt sarakstus ar LKP un VĻKJS nomenklatūras un vadītāju uzvārdiem, kas organizēja VDK genocīdu pret tautu Latvijā un latviešiem PSRS, noteikt tiem LR Saeimā apstiprinātus aizliegumus piedalīties politiskajā darbā, turpmākajās vēlēšanās publicēt pilnas deputātu kandidātu biogrāfijas. Tautai jāzina, kādi cilvēki turpina iedzīvotājus vest pretim iznīcībai un postam.
Pašreizējie mūsu valsts un tautas likteņa lēmēji savā 10 gadu valdīšanas laikā nav parādījuši sasniegumus nevienā tautsaimniecības nozarē. Politiķi personīgās intereses liek augstāk par valsts un tautas interesēm. Likumdevēju izpildu un tiesu vara atrodas 50 + 1 cilvēka rokās. Visu nosaka septiņu politisko partiju vadītāju paceltais īkšķis. Pašreizējās Satversmes nevarību pierādīja notikumi Latvijā no 1922. līdz 1934. gadam. Tādēļ pieprasām sarīkot tautas nobalsošanu par jaunas Satversmes izstrādāšanu, lai tauta pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas var ievēlēt Saeimā deputātus no visiem valsts novadiem un arī Valsts prezidentu, lai mūsu likteņus noteiktu Latvijas jaunās paaudzes pārstāvis, kas, J.Raiņa vārdiem:
«Nenāks viņš, lai jūgā
plecus liektu,
Viņš nāks kā tiesātājs,
lai jūs no troņa triektu!
Ilmārs Uzāns, politiski represēto apvienības «Staburadze» Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
Pēteris Strīķis, Nacionālo Daugavas Vanagu Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
Aldis Hartmanis, Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
Aivars Blūmfelds, «Helsinki – 86» valdes loceklis, Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
Vladislavs Stafeckis, LNKB Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
Jelgavā 2000. gada 11. martā
