Opozīcijas aprises jaunajā Jelgavas Domē pēc deputātu balsojuma par mēra vietniekiem ir kļuvušas neskaidrākas, un vēlētājiem nav īsti skaidrs, kādās pozīcijās atrodas sociāldemokrāti.
Opozīcijas aprises jaunajā Jelgavas Domē pēc deputātu balsojuma par mēra vietniekiem ir kļuvušas neskaidrākas, un vēlētājiem nav īsti skaidrs, kādās pozīcijās atrodas sociāldemokrāti, kuru kandidāts Jelgavas mēra amatam Andrejs Garančs ieguva piecas balsis. Par spēku samēriem jaunajā Domē, pilsētas problēmām un to iespējamajiem risinājumiem A.Garančs stāsta sarunā ar Modri Sprudzānu.
Kā jūs raksturotu spēku samēru pašreizējā Domē? Vai ir pamats runāt par konkrētu pozīciju vai opozīciju?
Es vispirms gribētu pateikt paldies vēlētājiem, kas man ir uzticējušies. Runājot par pozīciju un opozīciju, domāju, ka pašreiz vēl attiecības starp tām nav nostiprinājušās. Ja runājam par sociāldemokrātu partiju, tad mums ir dažādi viedokļi. Kā pozīcija, tā opozīcija patlaban atrodas veidošanas stadijā.
Vai tas, ka LSDSP pārstāve ir ievēlēta par pilsētas mēra vietnieci, nozīmē, ka sociāldemokrāti ir pieslējušies pozīcijai un tiks veidota plaša valdošā koalīcija?
Partijā pašreiz lēmums par koalīciju nav pieņemts, es pieļauju, ka tā varētu pat nebūt. Mans viedoklis ir tāds, ka vajadzētu risināt ar pilsētas attīstību saistītos jautājumus, pieņemot ļoti svarīgus lēmumus, izvērtēt ļoti nopietni un balsot par tiem lēmumiem, kuri pilsētai būtu vajadzīgi.
Un kuri, jūsuprāt, varētu būt pilsētai visvairāk vajadzīgie lēmumi?
Protams, vissteidzamāk risināmais ir Siltumtīklu jautājums. Tā droši vien ir atsevišķa saruna, bet es domāju, ka jāizvērtē visi priekšlikumi, kādi pašlaik ir. Un varbūt varētu rasties vēl jauni. Šos priekšlikumus vajadzētu izanalizēt neatkarīgiem ekspertiem. Un, ja Domes sēdē varētu piedāvāt vairākus variantus, tas būtu labākais veids, kā pieņemt kaut cik optimālu lēmumu šajā sarežģītajā situācijā.
Vai sociāldemokrātiem ir savs šīs problēmas risinājuma variants?
Sociāldemokrāti Domē ir iesnieguši iesniegumu, lai dabūtu pirmo dokumentu pēc rehabilitācijas projekta, – Valsts komisijas aktu, ko mēs ļoti nopietni gribētu izvērtēt. Ir daudz dažādu variantu. Viens – uzņēmumu pārdot investoram. Otrs saistās ar siltumenerģijas pārvades sistēmas būtību. Sevišķi tas skar Pārlielupi, kur ir liela diametra caurules, kas šodien neatbilst patērētā siltuma daudzumam, līdz ar to tās veido 35 %, varbūt pat 40% siltumenerģijas zudumu. Rehabilitācijas projekta laikā pilsētā, piemēram, Pasta ielā, mainīja caurules, kas vēl noteikti varēja kalpot 15 gadu, bet nemainīja caurules, kas savieno RAF masīvu. Tā ir ļoti liela problēma, un tagad jāizšķiras, vai mainīt šīs lielā diametra caurules, vai arī veidot alternatīvu apkures sistēmu RAF dzīvojamajā masīvā.
Un kāds ir jūsu viedoklis par abu krastu siltumapgādes sistēmu savienošanu?
Manuprāt, ir jārēķina ļoti nopietni. Izskanējusi informācija, ka krastu savienošanai nepieciešams apmēram miljons latu. Ir jāizrēķina, kādas būtu katlumājas izmaksas RAF masīvā, tad var tālāk rēķināt, vai šis savienojums ir izdevīgs pilsētai. No otras puses, tas Jelgavā radītu konkurenci starp siltuma piegādātājiem.
Sociāldemokrāti šajā Domē ir daudz plašāk pārstāvēti nekā iepriekšējā. Kādas ieceres tuvākajā laikā LSDSP plāno realizēt Jelgavā?
Viens no darbiem ir jau minētās vīzijas par Siltumtīkliem, otrs varētu būt jautājums par pilsētas ielu un ceļu stāvokli. Cik man ir zināms, šī attiecība ir 50% Ceļu fondā un 50% valsts budžetā. Jelgavā tā esot vēl mazāka – tikai kādi 30%. Tā gan ir neoficiāla informācija. Mums ir jācīnās, lai Ceļu fondam būtu vairāk līdzekļu, un pilsētas ceļi un ielas tiktu sakārtotas.
Vēl viena lieta, par kuru būtu jācīnās, ir ražošanas un uzņēmējdarbības attīstība. Mēs to saskatām tā: Jelgavā varētu ieplūst investīcijas, attīstot lielāka apjoma ražošanu, un vietējie uzņēmēji varētu apkalpot šos lielos uzņēmumus. Līdz ar to palielinātos strādājošo skaits gan jaunajā investoru uzņēmumā, gan arī augtu darba iespējas vietējiem uzņēmumiem.
Nākamais jautājums – sociālā problēma, un arī tai varētu būt vairāki risinājumi. Attiecībā uz mazturīgajiem ir jāizrēķina, vai izdevīgāk celt mājas, vai arī stimulēt, lai viņi varētu samainīt savu dzīvojamo platību pret atbilstošāku, neieguldot tik lielas naudas summas. Otrkārt, cilvēks nebūtu psiholoģiski atstumts no vides, kurā viņš ir uzturējies.
Jūs pārstāvat LLU, un priekšvēlēšanu diskusiju dalībnieki daudzkārt uzsvēra, ka LLU savu intelektuālo potenciālu varētu daudz vairāk ieguldīt pilsētas attīstībā, jo universitātē gan pasniedzēju, gan studentu vidū ir daudz kvalificētu cilvēku. Kādas ir jūsu domas – vai LLU ieguldījums pilsētas attīstībā varētu būt lielāks?
Jā, tas varētu būt lielāks. LLU Humanitārajā institūtā ir speciāla grupa, kas veic dažādus pētījumus, un attiecībā uz pilsētu to skaitu noteikti varētu palielināt. Otra lieta – vissmagākais stāvoklis ir pensionāriem. Ļoti daudzi bijušie universitātes darbinieki šodien ir pensionāri ar ļoti plašām zināšanām, kuras varētu sistemātiski izmantot pensionāru problēmu risināšanā.
Mums ar pilsētu ir izveidojusies laba sadarbība saimnieciskā lauciņā. Gan Driksas tilta remonta laikā, gan arī pašreiz, remontējot tiltu pār Lielupi, visas dzīvojamās mājiņas un tehniku esam izvietojuši savā teritorijā, lai iedzīvotājiem atvieglotu ar tilta remontdarbiem saistītās problēmas. Ir daudz jautājumu, pie kuru risinājuma kopīgi varētu strādāt.
Kādas jūs saskatāt galvenās pilsētas problēmas?
Viena no problēmām ir tā, ka varbūt nevajadzēja sākt ar amatu skaita palielināšanu. Manuprāt, ļoti precīzi bija jānodala funkcijas un uzdevumi, kas pilsētā ir steidzīgi jārisina. Jaunajai Domei vajadzēja sākt darbu ar pašreizējiem «štatiem», un tad mēneša vai divu mēnešu laikā mēs redzētu sasāpējušās problēmas. Tad arī varētu ķerties pie «štatu» sakārtošanas un pārkārtošanas.
Runājot par uzņēmējdarbību, iepriekšējās Domes laikā radies iespaids, ka sociāldemokrāti ir diezgan skeptiski noskaņoti pret atlaižu piešķiršanu uzņēmējiem.
Man pašreiz ir grūti formulēt partijas viedokli, bet es domāju, ka uzņēmējdarbības attīstībai ir jāizmanto visas iespējas, ko šodien paredz likumdošana. Protams, sākumā tas liekas sarežģīti, bet, ja gada vai pusotra gada laikā uzņēmējs spēj nodokļos samaksāt divreiz trīsreiz vairāk, atlaides piešķirt būtu ļoti loģiski, un tā tam vajadzētu būt.
Kādas ir jūsu domas par sociālo vidi, kurā dzīvo Jelgavas jaunieši? Jelgava stabili turas līderu pulkā narkomānijas izplatības ziņā.
Viens no pirmajiem jaunās Domes lēmumiem par Sabiedriskās kārtības komitejas likvidēšanu nebija racionāls. Rīgā šāda komiteja tiek dibināta no jauna. Es negribu teikt, ka galvaspilsētā ir mazāk problēmu šajā jomā, bet arī Jelgavā to ir ļoti daudz. Mani uztrauc, ka, ieejot kādā daudzdzīvokļu mājā, kāpņutelpā mētājas šļirces. Šajā brīdī atlikt malā šo komiteju – tas ir neprāts. Arī no civilās aizsardzības viedokļa. Caur Jelgavu plūst tranzītpārvadājumu plūsma – gan pa dzelzceļu, gan arī ar autotransportu. Notiek dažādi ceļu satiksmes negadījumi. Kas šīs problēmas risinās? Vai Finansu komiteja būs tā, kas spēs šos jautājumus atrisināt. Šis lēmums, manuprāt, bija sasteigts un nepārdomāts. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, šai komitejai bija jāstrādā, jo darāmā tai nebūtu mazāk par citām.
Andrejs Garančs
Dzimis 1947. gadā;
1972. gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (LLA);
11 gadu nostrādājis LLA mācību un pētījumu saimniecībā;
8 gadus – lauksaimniecībā Kalnciema pusē;
kopš 1997. gada LLU direktors;
precējies, divi dēli un meita;
jelgavnieks kopš 1967. gada.
