BMX tagad ir iekļauts olimpisko sporta veidu skaitā, un mūsu sportistiem, startējot starptautiskajā arēnā, konkurence tikai kļūs lielāka. Tāpēc bija interesanti pavērot, kā «kumeļi» trenējas.
BMX tagad ir iekļauts olimpisko sporta veidu skaitā, un mūsu sportistiem, startējot starptautiskajā arēnā, konkurence tikai kļūs lielāka. Tāpēc bija interesanti pavērot, kā «kumeļi» trenējas.
Parasti treniņi notiek trīs reizes nedēļā. Turklāt sezonā gandrīz katru brīvdienu ir sacensības, tāpēc, kā saka abi treneri Aivars Ikaunieks un Jevgeņijs Lisovskis, puikām slodze iznāk visai pamatīga. Uz jautājumu, vai dažreiz neapnīk, A.Ikaunieks atteic, ka no aptuveni divdesmit aktīvajiem kluba braucējiem praktiski nav tādu, kurš mēģinātu «gurķoties». Protams, var redzēt, kurš darbojas ar lielāku atdevi, tomēr tie, kas treniņu un sacensību tempu nevar izturēt, ātri vien sportam atmet ar roku.
Vakarā, kad «Ziņām» bija iespēja vērot kluba sportistu treniņu, bija interesanti noskatīties, cik nopietni vairākas stundas no vietas puikas var slīpēt tikai vienu no šā sporta veida elementiem – startu. Sportisti piebrauc pie barjeras, koncentrējas, brīdi pirms starta pieceļas kājās un, krītot barjerai, nedaudz parāvuši uz augšu priekšējo riteni, sāk mīt pedāļus. Neviens nekurn par to, ka tas notiek jau divdesmito reizi. Tikuši pāri trases pirmajam pauguram, viņi apmet loku, lai atkal stātos vienā līnijā un, krītot barjerai, drāztos uz priekšu. Tikai tā var slīpēt meistarību, un apņēmības jaunajiem «kumeļiem» netrūkst, jo to pašu dara gan jau titulētais Uldis Balbeks, gan pavisam «zaļš» iesācējs. Bija interesanti vērot, kā pieredzējušākie dod padomus iesācējiem. Viņu rīcībā nemanīja ne mazākās augstprātības. Bija redzams, ka treniņā visi ir vienlīdzīgi. Kā atzīst A.Ikaunieks, labi startēt palīdzētu speciāla starta rampa, uz kuras varētu trenēties arī ziemā. Tādas jau ir Latvijas lielākajos BMX centros – Valmierā un Cēsīs.
«Protams, strādāt ar tādu atdevi treniņos, kādu iegulda Uldis Balbeks, spēj tikai retais, tāpēc viņam panākumi neizpaliek,» atzīmē A.Ikaunieks. Drīz viņam jāpāriet uz vecāku sportistu grupu, kur konkurence būs lielāka. Bet tieši treniņos ieguldītais darbs puisi var izvirzīt par vienu no stabilākajiem kandidātiem uz valsts olimpisko izlasi. «Ziņas» jau informēja, ka jūnija beigās Starptautiskā olimpiskā komiteja BMX iekļāvusi olimpisko skaitā. Kā saka abi treneri, tieši olimpiskais statuss var šim sporta veidam dot «otro» elpu, jo ir cerības, ka valsts izlases kandidāti saņems Latvijas Olimpiskās komitejas finansējumu. Pirms pēdējā Eiropas čempionāta posma no Zemgales Olimpiskā centra jau tika saņemta pirmā palīdzība, lai nokļūtu sacensību vietā. «Tomēr joprojām saprotam, ka galvenais finansu slogs būs jānes jauno sportistu vecākiem,» tā J.Lisovskis.
Treneri atzīst, ka nokļūšana olimpiskā sporta veida statusā noteikti tam pievērsīs to valstu uzmanību, kurās BMX līdz šim nebija tik populārs. J.Lisovskis atzīst, ka mūsu braucējiem no ārzemniekiem jāmācās daudz lielāks cīņas spars. «Bieži vien ārvalstu sportistiem esam zaudējuši, jo mūsējie brauc pārāk «inteliģenti». Reizēm viņi mūsējos psiholoģiski «nobaida»,» atzīst J.Lisovskis. Tāpēc daudz lielāka uzmanība jāpievērš agresīvāka braukšanas stila apguvei.
Eiropas čempionāts jau beidzies, bet rudens pusē vēl gaidāmi starti trijos Eiropas kausa izcīņas posmos. Mājas trasē visi tiek aicināti just līdzi mūsējiem tepat Jelgavas BMX trasē, kur 2.augustā notiks nākamā valsts čempionāta kārta.
