Jelgavas rajona Kultūras un interešu izglītības centra vietā izveidota novada Kultūras nodaļa, ko vada Dzintra Zimaiša.
Pēc vasaras un laika, kad, kā smejies, «ārdurvīm mainījies kods un ielām nosaukumi» jeb īstenojas reģionālā reforma, atkal tiekoties ar bijušā rajona kultūras dzīves galveno organizētāju Dzintru Zimaišu, nevar nepamanīt, ka pārmaiņas skārušas arī viņas darba vidi Jelgavas novada pašvaldības ēkā. Tā optimizējusies. Arī plāksnīte pie durvīm liecina, ka kādreizējais centrs pārtapis nodaļā, kura vairs nepārstāv interešu izglītību. Tomēr Zimaišas kundze ir optimisma pilna un joprojām savā leksikā nelieto vārdus, kas apzīmē mūsu neapskaužamo ekonomisko situāciju. «Es no tiem distancējos, kaut man, protams, ar tiem jārēķinās. Daudz ko esam pārplānojuši, bet nav tā, ka nevaram ko izdarīt tikai tāpēc, ka nav naudas. Nesaistu to ar ekonomiku, bet pārmaiņām,» teic Kultūras nodaļas vadītāja. – Kādi ir svarīgākie darbi pēc pārmaiņām?Mums ļoti nopietni jāsakārto samaksas sistēma. Pēc pagastu pārvaldnieku sūtītajiem dokumentiem varu salīdzināt, kādas kurā vietā ir kultūras darbinieku, bibliotēku vadītāju un tautas mākslas kolektīvu vadītāju algas. Šī aina ir raiba kā deķis. Tā arī varēja būt, bet tagad esam vienā novadā un, lai neviens neapvainotos, ka par vienu un to pašu darbu ir dažāda samaksa, mums ļoti nopietni jāskatās. Patlaban strādājam pie kritērijiem, kā šo atalgojumu aprēķināt.Otrkārt – mums jāmaina domāšana, proti, ka esam vienā novadā. Arī rajons bija kaut kas vienojošs, bet bijām salikti atsevišķi pa šūniņām. Esam arī ļoti ieguvuši, ka novadā izveidota projektu nodaļa, kurā ir cilvēks, kas strādā tieši ar projektiem kultūrā un sportā. Valsts nauda paredzēta galvenokārt tautas mākslas atbalstam, bet ārpus tās paliek tādi kolektīvi kā, piemēram, Eiropas deju kopas un arī senioru deju kolektīvi. Tāpēc domājam, kā izveidot nevalstisku organizāciju, kas apvienotu šos kolektīvus. Tā būtu iespēja ar projektiem piesaistīt līdzekļus, kas ļoti atvieglotu budžetu. Nesaku, ka līdzīgi nerīkosimies ar tautas mākslas žanriem.– Kas noticis ar kolektīviem?Esmu gandarīta, ka novada politiķi attiecībā uz kultūru ir ļoti saprotoši. Nevienu kultūras iestādi vai kolektīvu nelikvidējam. Strādāsim apstākļos, kādi nu tie ir, bet neko nelikvidēsim. Savā mūžā esmu piedzīvojusi daudz reformu un pārmaiņu un zinu, ka nevienu mirušo nevar augšāmcelt. Mums nav tāda spēka! Tāpēc nekas nav gājis zudumā, bet pat nācis klāt. Šajā sezonā savu darbu nopietni piesaka Valgundes amatierteātris. Ļoti ceru, ka Līvbērzē jau izveidojies jauniešu deju kolektīvs. Arī Zaļeniekos sāk interesanti veidoties estrādes ansamblis.– Cilvēki meklē kaut ko garam, dvēselei…Pēc atmodas es to piedzīvoju otrreiz mūžā. Tautas mākslu nevar novērtēt par zemu. Arī raugoties uz statistikas datiem, sevišķi laukos, ja salīdzina profesionālo ar tautas mākslu, šie pasākumi ir daudz kuplāk apmeklēti. Juku laikos, kad mazliet vairāk jāskatās, ko un kam tērēt, cilvēki dod priekšroku paši sev. Tāpēc nevarētu teikt, ka patlaban būtu kāds pagrimums. Taisni otrādi – pacēlums, jo citādi jāsajūk prātā. Nepieciešama atelpa, kad gūt garīgu baudījumu. – Kādi pasākumi tiks rīkoti novada ļaudīm?Joprojām turpinām draudzēties ar Ozolnieku novadu. Vēl šogad gatavojamies Teātra svētkiem, kā arī kopā ar pilsētu – horeogrāfam Vilim Ozolam veltītam pasākumam, kas notiks 5. decembrī. Novembra beigās Staļģenē jau ceturto reizi paredzēts lielais notikums dziedātājiem «Ceļā uz dziesmu svētkiem», kurā parasti tiekamies ar koru virsvadītājiem. Šoreiz apsolījis ierasties Jānis Erenštreits. Būs arī mūsu jaunais virsvadītājs Ints Teteroviskis, kurš nomainījis Jāni Zirni.Tāpat nopietni strādājam pie nākamā gada plāniem. Atkal klāt Aspazijas jubileja, kuru svinam ik pēc pieciem gadiem. Tai būs veltīts pasākumu cikls, kurā iesaistīsies visa Zemgale. Domājam, ka būs arī tradicionālais Vasarsvētku sadancis, Grāmatu svētki augusta sākumā un, protams, Ziemassvētku kauju atceres pasākumi janvārī. Vēl gan nav īsti skaidrs, ko plāno valsts. – Kā vērtējat valsts attieksmi pret kultūru? Biju ļoti apbēdināta, piemēram, uzzinot, ka vēlas likvidēt Ziemassvētku kauju muzeju. Iznīdēt tautas mākslu nozīmē atņemt gara lidojumu. Bet muzeju slēgšana ir ķeršanās pie vēstures. Ja nocirtīsim saknes, vairs nav ko runāt par latvietību. Tāpēc domāju, ka šajā ziņā kaut kas mūsu valstī ļoti, ļoti nav kārtībā. Tas nav naudas, bet domāšanas jautājums. Diskusija par kultūru ir tik veca, cik pasaule. Tomēr cauri laikiem pierādījies, ka kultūra ir nepieciešama. Citādi tās nebūtu. – Ko jūs novēlētu saviem kultūras darbiniekiem?Tikai nezaudēt dūšu! Dzīvē nekad neiet tik slikti, lai nevarētu iet vēl sliktāk. Domāju, ka mūsu kultūras darbinieki tomēr ir optimisti. Tagad jāturas ar visiem zobiem.
