Iekšlietu ministrs Māris Gulbis vairākkārt kritizējis Jelgavas Policijas pārvaldes darbu un pat ierosinājis izvērtēt Jelgavas policijas priekšnieka Haralda Dauginoviča atbilstību ieņemamajam amatam.
Iekšlietu ministrs Māris Gulbis vairākkārt kritizējis Jelgavas Policijas pārvaldes darbu un pat ierosinājis izvērtēt Jelgavas policijas priekšnieka Haralda Dauginoviča atbilstību ieņemamajam amatam. Pārbaude vēl nav beigusies – lēmums varētu būt zināms šās nedēļas beigās, tāpēc «Ziņas» uz sarunu aicināja H.Dauginoviču, lai viņš novērtētu
pārvaldes darbu.
Cik pelnīti, jūsuprāt, ir ministra pārmetumi par pārvaldes slikto darbu?
Nenoliedzu, ir lietas, kas nav izdarītas, taču daudz kas ir paveikts. Izveidotas kopīgas patruļas ar Municipālās policijas darbiniekiem, un, kopš tās ik nakti patrulē, samazinājies ielu noziegumu skaits. Jā, arī tur ir problēmas – saņemtas sūdzības un arī pats esmu konstatējis, ka daži darbinieki tā vietā, lai sekotu apkārtnei, postenī guļ. Daži par šādu rīcību ir arī sodīti, taču darbs jāturpina un jāveido arī policistu attieksme pret darbu un sabiedrību. Likuma sargs nedrīkst vienaldzīgi paiet garām jauniešiem, kas lieto alkoholu un skaļi uzvedas. Ne jau galvenais ir sodīt, vienkārši jāpieiet, jāaprunājas, bet diemžēl ne visi to prot. Tuvākajā laikā tiks pārstrādāti arī patruļu maršruti, ņemot vērā noziegumu pastrādāšanas vietas.
Nākotnē sadarbībā ar Domi esam nolēmuši izlikt videonovērošanas kameras, kas palīdzētu ne tikai atklāt noziegumus, bet arī kalpos profilaksei – cilvēki disciplinēs sevi, zinot, ka viņus var ieraudzīt. Kameras tiks izvietotas tajās vietās, kur kriminogēnais līmenis ir visaugstākais, kā arī skolu tuvumā.
Kādus noziegumus palīdz apkarot patruļas?
Šā gada deviņos mēnešos Valsts policijas dežūrdaļā ir saņemti 6037 izsaukumi. No tiem tīša mantas iznīcināšana bijusi 529 gadījumos. Te pieskaitīta gan vitrīnu un logu izsišana, gan apstādījumu postīšana un soliņu laušana parkos. Viegli miesas bojājumi, kuriem pamatā ir gan kopīga alkohola lietošana un savstarpēji konflikti tā laikā, – 419 gadījumu. Daļu šo pārkāpumu noteikti varētu apkarot patruļas un arī iecirkņa inspektori.
Jāmainās attieksmei. Piemēram, ir gadījums, vīrs piekauj sievu, un viņa izsauc policiju. Vīrs tiek nogādāts atskurbtuvē, un ar to lieta arī beidzas. Patiesībā vajadzētu, lai dažas nedēļas pēc reģistrētā notikuma ģimeni apmeklētu iecirkņa inspektors, aprunātos ar šiem cilvēkiem, un, kas zina, varbūt tādā veidā izdotos novērst arī kādu smagāku noziegumu. Ja nepietiek ar vienu parunāšanos, to vajadzētu atkārtot vēl un vēlreiz, lai cilvēki sajustu likuma sarga nevienaldzīgo attieksmi.
Kā ir ar kadriem patruļdienestā?
Trūkst. Uz šo brīdi patruļā ir tikai 21 štata vieta, bet, lai normāli varētu strādāt, būtu nepieciešami vismaz 58 darbinieki. Saprotu, naudas nav, tāpēc jāsaliek akcenti, jo visā frontē nav jēgas cīnīties. Runājot par kadriem, ļoti labi darbinieki mums pārceļas strādāt uz Rīgu vai tiek paaugstināti amatā. Daudzi darbinieki mums mācās augstākajā mācību iestādēs, līdz ar to uz sesijas laiku pārējiem palielinās darba slodze.
Ja runājam par policijas nodrošinātību ar tehniku, ne mums ir mazāk, ne vairāk. Pēdējo mašīnu no Iekšlietu ministrijas saņēmām pirms pieciem gadiem, bet Dome rada iespēju mums uzdāvināt divus datorus un automašīnu (iedeva pateicībā par policijas darbu tad, kad pabeidza tilta pār Lielupi remontu – I. K.), lai arī «žigulīti», tomēr vismaz kaut kas jauns.
Kā vērtējat noziedzības līmeni Jelgavā?
Neteikšu, ka tas ir augstākais Latvijā, taču mūsu valstī ir pietiekami augsts. Kriminogēnās situācijas ziņā Jelgava ir republikas centrā. Lai arī tā, ir panākts, ka smago noziegumu (par kuriem Krimināllikumā paredzēts cietumsods līdz 10 gadiem – I. K.) un sevišķi smago (par kuriem Krimināllikumā paredzēts cietumsods virs 10 gadiem – I. K.) noziegumu skaits pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušies – no 160 līdz 70.
Bet kāpēc tad ir samazinājies arī noziegumu atklāšanas procents?
Mēs esam to analizējuši. Būtībā atklāšanas procents ir palielinājies, taču tas krities vienā jomā – Kriminālpolicijas. Mums pamatoti aizrādīja, ka pietiekamā līmenī nav informācijas apmaiņa starp operatīvajiem dienestiem dažādos rajonos. Es tam pilnībā piekrītu. Reizēm cenšamies kaut ko izdarīt autonomi, bet rezultātu pietrūkst. Jelgavu nedrīkstam uzskatīt par kaut kādu salu – tā atrodas centrā un seko tūlīt aiz Rīgas.
Uzskatu, ka mums problēma numur viens ir attieksme pret iedzīvotājiem. Mums pamatoti pārmet – nav tā, kā vajag. Un otra problēma – salīdzinoši zemais noziegumu atklāšanas līmenis. Mēs pie tā strādājam, ņemam konkrētas lietas, izvērtējam, liekam klāt papildu darbinieku, piešķiram degvielas papildu rezerves, varbūt pat «nogriežot» kaut kur citur. Tomēr – atklāšanas līmenis ir labāks nekā citus gados, taču vēl nesasniedz republikas vidējo līmeni.
Es saviem darbiniekiem vienmēr saku, iedzīvotājus neinteresē, ka mums nav laika, iespējas vai ir kādas citas problēmas, viņiem galvenais – lai mēs būtu klāt, kad esam vajadzīgi. Jāanalizē gadījumi, kad cilvēki sūdzas – esam ieradušies pēc ilgāka laika. Protams, desmit minūtēs mēs nespējam ierasties, piemēram, Elejā, jo uz turieni ceļš vien prasa apmēram pusstundu.
Cik ilgā laikā pēc izsaukuma policistam ir jāierodas notikuma vietā?
Likums liek reaģēt nekavējoties, bet, piemēram, kad notiek avārijas un ir tikai divas Ceļu policijas patruļas automašīnas, nav iespējams izbraukt uzreiz. Bieži vien darbadienās meklējam kādu citu mašīnu, lai tikai ātrāk nokļūtu pie izsaucēja, bet brīvdienās nav arī tādas iespējas. Ir vēl kāda problēma, darbiniekam uzreiz cilvēkam ir jāizskaidro, ka policija nekavējoties nevarēs ierasties, un jāmin arī iemesls, kāpēc izsaucējam jāpagaida. Citādi iedzīvotājam var likties, ka speciāli tiek kavēts laiks.
Bija mums gadījums – ārzemniekam Jelgavā sabojāja automašīnas atslēgu. Šo problēmu atrisinājām, bet pēc kāda laika viņš iebrauca pārvaldē un teica: «Tepat uz Lielās ielas notikusi avārija. Jau pagājušas piecas minūtes, bet policijas vēl nav.» Viņš nespēja saprast, kāpēc nepieciešams tik ilgs laiks, lai nokļūtu notikuma vietā. Pie tā jāstrādā, taču tas nav vienas dienas jautājums.
Vai iedzīvotāji sūdzas par policistiem?
Jā, taču bieži sūdzības ir nepamatotas. Piemēram, viens velosipēdists aizturēts bez atstarotājiem, braucot diennakts tumšajā laikā. Ceļu policists viņam uzlika sodu – vienu latu. Sodītais sūdzējās, ka policists nav stādījies priekšā, tāpēc arī viņš nav saucis savus datus. Aizturētais nogādāts policijā un par nepakļaušanos likuma sargam aizvests uz tiesu, kas vīrieti atzina par vainīgu un izteica brīdinājumu. Viņa paskaidrojums pēc notikuma pilnībā neatbilda tam, kas vēlāk tika rakstīts sūdzībā.
Vai sodu šajā gadījumā var uzskatīt par nepamatotu? Daži statistikas rādītāji – šogad pilsētā noticis 13 avāriju, kurās cietuši astoņi velosipēdisti, savukārt rajonā cietuši seši velosipēdisti, bet trīs gājuši bojā. Es nemaz nerunāju par administratīvo praksi, kad sastādīti protokoli. Daudzos gadījumos velosipēdisti bijuši bez atstarotājiem, tāpēc šoferi viņus laikus nav pamanījuši.
Jāņem vērā fakts, ja notiek kaut kāds konflikts, viens vienmēr būs vainīgs un kaut kur jutīsies apvainojies, līdz ar to viņam var ienākt prātā doma sūdzēties.
Pēc katras sūdzības saņemšanas tiek veikta pārbaude. Kas notiek, ja tās gaitā atklājas – policists ir vainīgs?
Ja dienesta izmeklēšana atklāj policista pārkāpumus, viņš tiek sodīts. Šogad deviņos mēnešos esam sodījuši 26 darbiniekus, no tiem divi pazemināti pakāpē. Viens no pazeminātajiem vēlāk no darba policijā aizgājis pats. Varbūt neesam rīkojušies tik bargi kā citās pārvaldēs, taču vainīgie tik un tā no soda neizbēg. Sūdzības iespējams iesniegt ne tikai rakstiski, bet arī pa tālruni. Man pie sekretāres ir speciāls sūdzību reģistrācijas žurnāls, kur tiek reģistrēta katra informācija. Ir neapmierināti arī ar krimināllietas izbeigšanu, tādos gadījumos personu aicinu pie sevis un izskaidroju, kāpēc tāds lēmums ir pieņemts, kā arī iepazīstinu ar atbilstošiem dokumentiem.
***
Fakti
Jelgavā un rajonā reģistrētie noziedzīgie nodarījumi (līdz 1. oktobrim)
2003. gadā – 1552
2002. gadā – 1606
No tiem atklāti:
2003. gadā – 655
2002. gadā – 605
