Ja nodokli nemaksāsiet, pašvaldībām būs tiesības vērsties pret personu par parāda piedziņu.
Savlaicīgi nesamaksājot nekustamā īpašuma nodokli, mājokļu īpašniekiem būs jārēķinās ar nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā no maksājamās summas dienā, stāsta Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Tiešo nodokļu nodaļas vadītāja Astra Kaļāne. Viņa arī atzīst: lai gan pašvaldībām ir tiesības vērsties pret nemaksātājiem, prasot piedzīt nodokļa parādu bezstrīdus kārtībā, diez vai tās izšķirsies par šādu soli.– Latvijas iedzīvotāji jau saņēmuši nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus, un daudzos gadījumos rodas jautājums – pēc kādiem kritērijiem šīs summas ir aprēķinātas?Katram nekustamajam īpašumam tiek ņemti vērā galvenie faktori – tā kadastrālā vērtība, iespējamie atvieglojumi un nodokļa likme, kāda ir konkrētajam objektam. Tā rodas arī nodokļa summa. Jāpiebilst, ka to aprēķina katra pašvaldība. Savukārt īpašumu kadastrālās vērtības ir Valsts zemes dienesta kompetencē.– Vai nesaskatāt problēmu apstāklī, ka Latvijā īpašumu kadastrālās vērtības tomēr netiek pārskatītas pietiekami regulāri, operatīvi?Kadastrālās vērtības tiek pārskatītas katru gadu, un tāpēc runāt par to, ka šis process nenotiek pietiekami operatīvi, nav iemesla. Manuprāt, vairāk būtu jārunā par to, kā tiek noteikta kadastrālā vērtība, taču arī tas nav Finanšu ministrijas kompetencē.– Kur jūs saskatāt problēmu attiecībā uz īpašumu kadastrālās vērtības aprēķināšanu?Protams, arī mēs esam dzirdējuši, ka nereti līdzās esošiem īpašumiem nodoklis ir vienāds, lai gan paši īpašumi pēc būtības ir ļoti atšķirīgi. Esam jau vērsušies ar iniciatīvu Tieslietu ministrijā, lai tās speciālisti šo jautājumu pārskatītu un kadastrālās vērtības noteikšana turpmāk varētu notikt detalizētāk. Varbūt nākotnē šajā jomā kaut kas uzlabosies.– Nekustamā īpašuma speciālisti gan ir izteikuši bažas, ka joprojām Latvijā varētu būt pietiekami daudz īpašumu, kam kadastrālā vērtība noteikta augstāka par reālo tirgus vērtību…Par to šobrīd nevajadzētu būt bažām. Runa varētu būt par atsevišķiem gadījumiem, bet ne par sistēmu. Ja šādas situācijas rodas, Valsts zemes dienestam vajadzētu pievērst tām uzmanību.– Ja īpašnieks saņem aprēķināto nodokļa summu un tā viņu neapmierina, vai ir iespēja to apstrīdēt, pārsūdzēt?Jā, protams! Šis nodokļa aprēķins ir administratīvais akts, ko ir iespēja apstrīdēt parastajā kārtībā. Turklāt tas uzrakstīts uz katra īpašniekiem nosūtītā paziņojuma. Normālā gadījumā tur ir teikts, ka administratīvo aktu iespējams pārsūdzēt viena mēneša laikā pašvaldības ieņēmumu pārvaldē. Taču tas tiešām jāizdara mēneša laikā, un nevajag gaidīt pārmērīgi ilgi. Savukārt, ja īpašnieks nepiekrīt pārsūdzētajam rezultātam, to var pārsūdzēt vēlreiz pašvaldības domes priekšsēdētājam. Ja cilvēks uzskata, ka kaut kas nav pareizi, nevajag kautrēties, bet vajag darīt.– Nereti, saņemot šāda veida rēķinus, cilvēcīgi rodas arī jautājums – ar kādām sekām jārēķinās, ja šis nodoklis netiks samaksāts?Tāpat kā jebkura nesamaksāta nodokļa gadījumā, arī šajā situācijā jārēķinās ar nodokļa uzrēķinu 0,05 procentu apmērā par katru nokavējuma dienu. Es tomēr aicinātu šo nodokli samaksāt savlaicīgi, jo nokavējuma nauda laika gaitā var radīt problēmas ar norēķināšanos. Cilvēki jau saņēmuši šā nodokļa aprēķinus par saviem dzīvokļiem, un viņiem tas jāsamaksā līdz šā gada 15. novembrim. Ja tas tomēr netiks izdarīts, piecas dienas vēlāk pašvaldībām būs tiesības vērsties pret personu par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā un tādējādi iekasēt šo nodokli. Domāju gan, ka gluži šādā veidā pašvaldības tomēr nerīkosies un jau piecas dienas vēlāk tiesā nevērsīsies, bet tādas tiesības tām ir. Tāpat iespējams, ka piecu dienu laikā pēc minētā 15. novembra nokavējuma nauda vēl netiks iekasēta, jo likumā ir atruna, ka tik ilgu laiku šīs soda sankcijas vēl nerēķina, bet, ar sesto dienu tās tiek rēķinātas, sākot uzreiz ar sešām dienām. Lai nodokli samaksātu, nav pat jāiet uz banku – pilnīgi pietiek atvērt interneta mājas lapu epakalpojumi.lv, un norēķināties. Tādējādi to var izdarīt, neizejot no mājas.– Nupat tika publiskoti kārtējie VID apkopotie dati par lielākajiem nodokļu parādniekiem, kuri kopumā valstij nav nomaksājuši daudzus miljonus latu, turklāt nevis to pamatsummas, bet gan lielo uzrēķinu dēļ. Vai, jūsuprāt, arī nekustamā īpašuma jomā tieši nokavējuma naudas uzrēķināšanas dēļ nevar veidoties situācijas, ka cilvēkiem tās uzkrājas tik lielā apmērā, ka samaksāt vairs nav iespējams?Vienmēr jāatceras, ka ir iespējama parādu piedziņa bezstrīdus kārtībā un nav tomēr patīkami, ka tiek bloķēti banku konti vai veiktas tamlīdzīgas darbības. Vismaz šogad dzīvojamām platībām aprēķinātās nodokļa summas vēl nav tik lielas, lai nevarētu samaksāt. Piemērojamās nodokļa likmes nav milzīgas – 0,1, 0,2 un 0,3 procenti. Tātad, ja īpašumā ir vidusmēra dzīvoklis, piemēram, Rīgā, Pļavniekos, maksājamā summa ir līdz 27 lati. Saprotu, ka daudziem pašlaik naudiņas nav, bet gada laikā jau nu pārdesmit latu var sakrāt. Nodoklis nav tik liels.Daudz vēstuļu esam saņēmuši par nedzīvojamo telpu aplikšanu ar nodokli. Runa ir par garāžām, saimniecības telpām utt. 14. oktobrī Saeima pieņēma likuma grozījumus, nosakot, ka nedzīvojamām telpām ir piemērojama tāda pati likme kā dzīvojamajām platībām, nevis 1,5 procentu apmērā, kā to bija izpratušas pašvaldības.– Minējāt, ka nodokļa nesamaksāšanas gadījumā attiecīgo summu var piedzīt bezstrīdus kārtībā. Ko tas nozīmē?Manuprāt, pašvaldības nav ieinteresētas ar to nodarboties, jo tajās strādājošie cilvēki ļoti labi apzinās, ka nodoklis ir jauns un daudzi vēl nesaprot, kā tas ir maksājams. Šāda pieeja var attaisnoties, ja uzkrātā nenomaksātā summa ir pietiekami liela un vairs nav iespējas atrast nevienu citu variantu, kā šo naudu piedzīt. Normālā gadījumā šādu metodi nevajadzētu lietot. Pašvaldībām, protams, ir tiesības to darīt, bet nedomāju, ka tas ir labākais variants. Jāņem arī vērā, ka pašvaldību pārstāvjiem ar tiem cilvēkiem jādzīvo kopā, ka tieši viņi ir vēlētāji, kas sagaida servisu, nevis represijas.– Vai ir kāds mehānisms, ar kura palīdzību cīnīties pret tiem namīpašniekiem, kas faktiski uzbūvējuši sev privātmājas, tajās dzīvo, bet nenodod ekspluatācijā, lai nebūtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis?Tāda mehānisma vismaz pagaidām nav. Taču pašvaldības var nākt ar iniciatīvu, kā cīnīties ar šādām situācijām. Pašvaldības tomēr vislabāk redz, kas notiek uz vietas. Ja ēkai pieslēgta elektrība, ja tā tiek regulāri tērēta, to taču var konstatēt. Ir taču zināms, ka dzīvošana ekspluatācijā nenodotā mājā ir likumpārkāpums. Tomēr ne jau Finanšu ministrija būs tā, kas braukās pa pašvaldībām, meklējot, kura ekspluatācijā nenodotā māja ir, bet kura nav apdzīvota. Būtu, protams, efektīvi, ja šādos reidos dotos pašvaldības, jo minētās problēmas dēļ tās zaudē savus ienākumus. Nav jau arī īsti pareizi, ja viens dzīvo ekspluatācijā nodotā mājā un maksā nodokli, bet otrs – viņa kaimiņš – izvairās no tā samaksas.– Jau tagad tiek prognozēts, ka nākamgad nekustamā īpašuma nodokļa likme palielināsies, turklāt iespējamais kāpums tiek minēts diapazonā no divām līdz 15 reizēm. Vai, jūsuprāt, šo likmju palielināšana a’priori nozīmēs arī ienākumu pieaugumu?Manuprāt, tam vajadzētu radīt lielākus ieņēmumus. Savukārt attiecībā uz iespējamo 15 reižu lielāko likmju kāpumu, jāteic, ka cilvēku uztvere šajā jomā nav pareiza. Ja nodoklis tiešām tiks celts tik lielā apmērā, spēkā stāsies arī neapliekamā likme 75 latu apmērā, un maksājamā summa automātiski vairs nebūs tik milzīga. Jā, šādu kāpumu būtiski var izjust ļoti dārgu mājokļu īpašnieki. Tomēr vidējam īpašumam šis nodokļa palielinājums nekādā gadījumā nebūs 15 reižu.– Sarežģīta situācija izveidojusies Jūrmalā, kur lielas nodokļa summas jāmaksā ne tikai lielo un dārgo mājokļu īpašniekiem, bet arī tiem, kam tur pieder salīdzinoši pieticīgi dzimtas īpašumi…Jā, daļa jūrmalnieku savulaik pirkuši savus īpašumus par neadekvātām cenām, tāpēc arī citu pilsētas iedzīvotāju mājokļiem kadastrālā vērtība kāpa. Taču, nodokļa aprēķināšanai ņemot par pamatu kadastrālo vērtību, mēs nevaram neņemt vērā to, kas notiek tirgū. Jūrmalā nekustamā īpašuma vērtība vienmēr būs augstāka nekā kaut kur Rēzeknes pierobežā, un tur neko nevaram darīt – tā tas ir. Mums ir jāmaksā par to, kur mēs dzīvojam – ļoti labā Jūrmalas rajonā vai Bolderājā.
