Nevarēdams nekur Jelgavā iegādāties radinieku bērna velosipēdam vajadzīgā izmēra riepu, kāda specializētā velosipēdu detaļu tirgotāja rosināts, piektdien pirmo reizi mūžā nonācu Jelgavas tirgus «tai daļā, kas pie upes». Tur esot viss, ko vien vajag, bet, ja nav uzreiz, operatīvi sagādāšot. Pieklājīgi grūti aprakstīt to tirgus daļu, kurā nonācu, meklēdams riepu. Cits par citu kolorītāki šaubīga paskata tirgotāji uz tikpat unikālām letēm izlikuši kaudzēm lietu, par kurām varētu izbrīnā jautāt – kam gan tādi hlami vajadzīgi? Tomēr, zinot, kā izskatās pārējais tirgus ceturtajā lielākajā pilsētā, kas sevi pozicionējusi kā pilsētu izaugsmei, laikam gan nevajadzētu paust pārsteigumu par krāmu pārdošanai atvēlēto vietu. Nebrīnītos, ja šajā pašā «šanhajā» varētu uziet arī lielu daļu lietu, par kuru pazušanu, smalki izvairoties no vārda «nozagts», ik dienu ziņo policija. Tā nedēļas nogalē līdzīgi kā pēdējo divu gadu augustos garnadži krietni pasirojuši pa vairāku namu pagalmiem, bez spoguļiem atstājot virkni automašīnu. Droši vien zaga ne jau tāpēc, lai papildinātu kādu privātkolekciju.Tajā pašā piektdienā, kad krāmu tirgū meklēju riepu, to atradu šķietami cienīgākajā vietā, kur cienījama izskata sieviete piedāvāja, kā pati izteicās, jaunas mantas. Viņas pievēršanos gan nācās laiciņu gaidīt, jo nostāk no tirgošanās vietas kāds vīrietis civilā apģērbā kaut ko dokumentēja. Pamanījis manu mīņāšanos, svešinieks pārdevējai noteica, ka «žurnālistam jau gan var pārdot uzreiz». Viņa uz manu kluso jautājumu arī vaļsirdīgi atklāja, ka rakstītājs ir policists. Riepu dabūju daudz lētāk nekā veikalā, bet pie čeka tā arī netiku, kaut inspektors stāvēja turpat blakus. Nezinu, kāpēc un kādas lapas likumsargs pārdevējas klātbūtnē aizpildīja. Man nav arī informācijas, vai policija brašuļus tirgotājus uzmana tikpat rūpīgi kā pārtikas sargi gaļas paviljonu, kur dienests neļauj jokoties ar patērētāju veselību un karstumā liek tirgotājiem doties prom agrāk nekā citas dienas. Tomēr gribētos no policijas kādreiz uzzināt, vai un kad tiek pārbaudīti šaubīgie krāmu pārdevēji un vai šo pārbaužu atklājumu skaits ir proporcionāls ziņojumiem par nozagtām mantām.
