Šogad 4. aprīlī paiet 85 gadi, kopš viens no redzamākajiem Jelgavas kultūras darbiniekiem Jānis Veismanis atdusas kādreizējos Jāņa kapos.
Šogad 4. aprīlī paiet 85 gadi, kopš viens no redzamākajiem Jelgavas kultūras darbiniekiem Jānis Veismanis atdusas kādreizējos Jāņa kapos.
Jānis Veismanis, rakstnieks un dzejnieks, pazīstams ar pseidonīmu Pavasaru Jānis. Jau agrā bērnībā iemīlējis literatūru, nopietni pievērsies arī dzejai. 1893. gadā iznācis viņa pirmais dzejoļu krājums «Ziedoņa sapņi». Ar šo krājumu Pavasaru Jānis kļuvis ievērojams latviešu literatūrā. Viņš dēvēts par latviešu Heini. Veismanis nodibinājis un vadījis pirmo latviešu žurnālu «Vērotājs». Ilgus gadus vadījis «Latviešu Avīzi», vēlāk «Jaunās Latviešu Avīzes». Viņš piederējis pie Tērbatas studentu pulciņa. 1893. gadā sācis izdot rakstu krājumu «Latvju tauta».
Veismanis bijis viens no pirmajiem, kas piedalījies latviešu rakstniecības vēstures pirmās burtnīcas izdošanā.
Teoloģijas fakultāti Tērbatas universitātē beidzis 1894. gadā. Viņa nodoms nodoties teoloģijai nav piepildījies. Strādājis par palīgmācītāju Jelgavas pilsētas draudzē, Bērzmuižas un Glūdas draudzē. Šajā laikā ar lielu enerģiju nodevies literatūrai un sabiedriskajam darbam.
Lieli nopelni J.Veismanim bijuši Jelgavas Latviešu biedrības izveidošanā. Biedrības dzīvē aktīvi piedalījies jau no studentu gadiem. No 1907. līdz 1912. gadam bijis Latviešu biedrības priekšnieks. 1912. gada februārī sliktās veselības dēļ no šā amata bijis jāatsakās.
Pateicoties viņa neatlaidībai, Jelgavas Latviešu biedrība tika pie sava nama. Nama celšana prasīja daudz laika, pūļu un līdzekļu. Visi šķēršļi tika sekmīgi pārvarēti, un nams stalti pacēlās Jelgavas vidū. Latviešu biedrība atzina Veismaņa nopelnus, iecēla viņu par savu godabiedru. Viņa vārdā nosauca arī ielu (tagad Driksas).
Veismanis bija ideāls cilvēks, savā dzīvē un darbā kalpoja ideāliem mērķiem.
Jānis Veismanis miris 1913. gadā 4. aprīlī. Latviešu biedrība viņam Jāņa kapos uzcēlusi skaistu pieminekli.
Atzīmējot Jāņa Veismaņa 25 gadu nāves atceri, 1938. gada 4. aprīlī Jāņa kapsētā notika piemiņas svētbrīdis. Latviešu biedrībā pulcējās biedrības valde, runasvīri, Jelgavas sabiedrības vadošās personas, kultūras darbinieki, preses saime. Gājiens ar Latviešu biedrības karogu, vainagiem un ziediem ieradās Jāņa kapsētā pie Veismaņa kapa. Piemiņas runu teica prāvests Reinhards, beidzot ar vārdiem: «Tās vētras, kas pūta pirms 25 gadiem, ievirzīja mūsu tautas dzīvi pavisam citā gultnē, un arī viņš domāja par to, lai latviešiem pašiem būtu sava brīvā valsts.» Dziedāja Latviešu biedrības koris. Svētrunu teica mācītājs Romanis. Pār kapu noliecās biedrības karogs. Krāšņu vainagu no Latviešu biedrības nolika tās priekšnieks A.Lauks.
Šodien nav zināma viņa atdusas vieta, nav viņa vadībā celtais Latviešu biedrības nams, nav viņa vārdā nosauktās ielas. Šogad paiet desmit gadu, kopš laikraksta «Dzimtenes Balss» 49. numurā 1988. gadā bija publicēts vēsturnieka Tomašūna raksts, kurā teikts, ka Jāņa kapu apkaimē izveidos memoriālo piemiņas sienu ar kultūras darbinieku vārdiem, kas atdusas nopostītajos kapos. Cik gadu desmiti vajadzīgi solījumu izpildei?
