Parasti Pēteri Čerņajevu, LLU Tehniskās fakultātes Spēkratu institūta asistentu, visi sauc vārdā, arī studenti.
Parasti Pēteri Čerņajevu, LLU Tehniskās fakultātes Spēkratu institūta asistentu, visi sauc vārdā, arī studenti.
Pēteris gan īsti nezina, kāds bijis iemesls tam, ka viņam ielikts tieši šis vārds, bet pašam tas patīkot.
Vārdadienu viņš ir iecerējis atzīmēt gan kopā ar darbabiedriem, gan arī ar draugiem, bet, viņaprāt, šī ir tā diena, kad ciemos neaicina, bet viesi nāk paši.
Par svinēšanu un dāvanām Pēteris stāsta:
– Droši vien iedzersim kādu aliņu, bet labāk iztikt bez dāvanām, jo, ja dāvina tev, tad šķiet, ka kaut kas jādāvina pretī. Man nepatīk saņemt dāvanas.
Pirms iestāšanās Lauksaimniecības universitātē, astoņdesmito gadu sākumā Pēteris trīs gadus dienējis armijā – uz kuģa. Viņš uzskata, ka armija katru vīrieti padara vīrišķīgāku, un tas nebūt nav bijis pazaudēts laiks.
– Viss, ko dzīve dod, ir jāņem, – tā Pēteris.
Pirms armijas Pēteris bija sācis mācīties celtniecību, bet, atgriezies no dienesta, iestājās LLU. Pašlaik viņš ir pasniedzējs un atzīst, ka studenti ir aktīvi, zinoši un nebūt nav sliņķi. Salīdzinot ar paša studiju laiku, Pēteris domā, ka tagad ir daudz vairāk studiju virzienu, bet prasības pret studentiem neesot tik lielas kā toreiz, toties tagad daudz lielāka nozīme ir valodu zināšanām un datorprasmei.
Diezgan lielas izmaiņas ir humanitārajās zinātnēs, bet tehniskās zināšanas pamatā nemainās, uzskata vārdadienas gaviļnieks. Viņaprāt, tikai vajagot sekot jaunākajiem atklājumiem un literatūrai šajā jomā. Diemžēl studentiem gan neesot pieejami īpaši daudz jaunās literatūras avotu.
