Bukaišu pagasta zemnieku saimniecībā «Avoti» šī vasara padevusies varen ražīga. Viņu gotiņai Migai atskrējuši trīnīši – divas telītes un viens bullītis.
Bukaišu pagasta zemnieku saimniecībā «Avoti» šī vasara padevusies varen ražīga. Viņu gotiņai Migai atskrējuši trīnīši – divas telītes un viens bullītis.
Saimniece Lonija Dombrovska vēl joprojām šim brīnumam nevar lāgā noticēt. Viņas mūžā nav gadījies, ka gotiņai piedzimtu dvīnīši, kur nu vēl veseli trīs!
Ir jau prieks par mazuļiem, bet tie prasa arī savu daļu rūpju. Telēni ir tik sprigani un dzīvīgi, nu gluži kā kaķi, kas staigā, kur pašiem tīk. Tāpēc tos savaldīt talkā nāk mazbērni Edgars un Lauris. Viņi arī devuši jaundzimušajiem trīnīšiem vārdiņus – Justīne (tā ir pati mazākā), Punktiņa (par godu baltajam punktiņam uz pieres) un Jānis. Nu gluži kā pirms pašiem Jāņiem pieklājas.
Jāsaka, ka mazie ir tīri brangi, un kā nu ne: viņu tētis taču esot īsts Šarolē gaļas šķirnes bullis. Tagad gan par nerātnajiem četrkājaiņiem jārūpējas māmiņai Migai, kurai jāgādā, lai mazie vienmēr būtu kārtīgi paēduši. Un viņa to dara godam, dienā dodot līdz pat trīsdesmit litriem piena. Pagaidām pietiek, bet kā būs vēlāk?
Saimniece saka, ka diez vai uzņemšoties pati audzināt visus trīs resgaļus, jo mazajā piemājas kūtiņā neesot tik daudz vietu. Varētu jau pārdot kādiem labiem cilvēkiem, bet tad gan visus trīs uzreiz, jo citādi žēl šķirties.
Par šašliku Jāņos neesot pat ko domāt, jo dēls Nauris jau uzreiz pateicis, ka tik jaukiem radījumiņiem viņš dzīvības atņemt nevarot. Viņam pievienojušies arī pārējie mājinieki, sakot, ka tāds kumoss noteikti iesprūstu kaklā. Un tas jau ir tīri labi saprotams, jo pie teliņiem ļoti pierasts. Ģimenē jau smej, ka viņu Miga tagad kļuvusi tikpat slavena kā Ieva Bondare, jo no fotogrāfiem, žurnālistiem un ziņķārīgajiem vairs nav glābiņa. Arī radi un kaimiņi saskrien, lai noskatītos šo brīnumu. Vienīgais, ko Dombrovsku ģimene lāgā nevar saprast, ir tas, ka parasti māmiņām, kam piedzimst trīnīši, tiek piešķirti dažādi valsts pabalsti, bet kāpēc lauku saimniekošanā šī sistēma vēl nav ieviesta? Cik jauki būtu, ja Migai pie kakla siksnas piespraustu aploksnīti…
Līdzās Migas ģimenei kūtī mīt arī ap četrdesmit rukšu, truši, divas govis un vistas. Tie visi prasa kopšanu un barošanu.
«Avotu» saimniecībai kopā ar dēla īpašumiem ir ap 50 hektāru zemes. Taču Lonija atzīstas, ka, dzīvodama pašā leišmalē, viņa tomēr jūtas kā pilsētniece. Tas tādēļ, ka pie mājas viņiem ir tikai kāds pusotrs «hektāriņš» zemes, bet pārējie lauki izkaisīti pa malu malām.
Kad jādodas uz lauku strādāt, Dombrovsku ģimene jūtoties kā īsti tūristi: tik pa autobusiem vien – no viena ārā, otrā – iekšā. Un tad vēl tie darbarīki un pusdienu maizes…
Jā, arī Bukaišu pusē likstas līdzīgas kā citviet Latvijā, bet vai tad Jāņu priekšvakarā par skumjām lietām domāt! Tagad tik jāmeklē īstā līgošanas vieta un pēc tam – atkal pie darbiem.
