Jāņa Veismaņa vārds paliks ierakstīts Jelgavas Latviešu biedrības un vispār kultūras dzīves vēsturē gaišiem burtiem.
Jāņa Veismaņa vārds paliks ierakstīts Jelgavas Latviešu biedrības un vispār kultūras dzīves vēsturē gaišiem burtiem. Redaktors, mācītājs, sabiedrisks darbinieks, dzejnieks un cilvēks ar gaišu prātu, siltu sirdi, dziļām jūtām, stingru raksturu. Darbos spējīgs, kārtīgs ģimenes tēvs.
Jānis Veismanis, rakstnieka vārdā Pavasaru Jānis, dzimis 1867. gada 30. septembrī Struteles pagasta Mazpavasaru mājās. Pēc Struteles pagasta skolas beigšanas turpinājis izglītību Jelgavas ģimnāzijā, kuru beidzis 1887. gadā ar uzslavu un zelta medaļu. 1888. gadā iestājies Tērbatas universitātē studēt teoloģiju. Jau no bērnības Veismanim patikusi literatūra, sevišķi vācu un krievu klasiķu darbi. 1893. gadā iznācis viņa pirmais dzejoļu krājums «Ziedoņa sapņi». Jau ar pirmo darbu Veismanis ieguvis redzamu vietu latviešu rakstniecībā. 1894. gadā viņš beidzis universitāti. Sākumā Veismanis gribējis pilnīgi nodoties teoloģijas zinātnei, bet trūcis līdzekļu. Viņš sagatavojies mācītāja amatam. Gadu kalpojis par mācītāju Grīvas draudzē. 1896. gadā Veismanis aicināts par «Latviešu Avīžu» redaktoru. «Latviešu Avīzēm» iestājās jauns laikmets. Abonentu skaits, kā arī ienākumi dubultojās.
1898. gadā Veismanis ievēlēts par palīgmācītāju Jelgavas pilsētas draudzē, kur viņš kalpojis līdz 1901. gadam. Tomēr visvairāk viņu saistījusi rakstniecība. 1904. gadā viņš nodibinājis žurnālu «Vērotājs». Jelgavas Latviešu biedrībā Veismanis vienmēr rosīgi darbojies. No 1907. līdz 1912. gadam viņš bijis biedrības priekšnieks. Kādreizējais Latviešu biedrības nams Katoļu ielā uzcelts Veismaņa laikā. Tas kā gaismas pils stāvēja Jelgavas vidū, vienodams jelgavniekus kultūras un mākslas darbam. Latviešu biedrība, ņemot vērā viņa nopelnus, iecēla J. Veismani par savu godabiedru. Viņa vārdā nosauca ielu (tagadējā Driksas iela).
Jānis Veismanis kā rakstnieks un dzejnieks pazīstams ar pseidonīmu Pavasaru Jānis. Daudzi dzejoļi drukāti «Latviešu Avīzēs». Studenta gados drukātie darbi publicēti izdevumos «Austrums» un «Sēta, daba, pasaule».
Ilgi viņam nebija lemts strādāt tautas labā. Slimība un beidzot nāve viņam izņēma spalvu no rokām. Jānis Veismanis miris 1913. gada 22. martā 46 gadu vecumā. Bēru dienā pavadītāju bijis tik daudz, ka lielā Nikolaja baznīca nav spējusi visus uzņemt. Viņu guldīja Jāņa kapsētā. Daudzie ziedu vainagi liecināja par tautas pateicību savam redaktoram, mācītājam un dzejniekam. 1914. gadā Jelgavas Latviešu biedrība pie viņa kapa uzcēlusi pieminekli.
