Otrdien pēc smagas slimības pēdējā gaitā tika izvadīts viens no Latvijas visu laiku izcilākajiem sportistiem Jānis Lūsis – trīskārtējs olimpiskais medaļnieks, divkārtējs pasaules rekordists, cilvēks, kuru starptautiskā vieglatlētikas federācija “World Athletics” 1987. gadā atzina par visu laiku izcilāko šķēpmetēju pasaulē un 2014. gadā par ievērojamiem nopelniem vieglatlētikas attīstībā uzņēma savā Slavas zālē. Līdzjūtību ģimenei, ikvienam leģendārā sportista talanta cienītājam un Latvijas sportistu saimei šajās dienās izteicis arī Jelgavas Sporta servisa centrs, vienlaikus paužot lepnumu par pasaulslavenās sporta personības saistību ar mūsu pilsētu. “Jelgavnieki mani atzinuši par savējo, un tā jau arī zināmā mērā ir, jo esmu šeit dzimis, Sarkanā Krusta slimnīcā. Ģimene dzīvoja toreizējā Vaļņu ielā, mājā, kas vēl saglabājusies, taču tagad ar Akadēmijas ielas adresi,” pirms gadiem pieciem Jānis Lūsis šo saikni apliecināja sarunā ar “Ziņām”. Todien viņš bija ieradies, lai Sv.Trīsvienības torņa konferenču zālē trim Latvijas jaunajiem vieglatlētiem pasniegtu Austrālijas latvieša Gunāra Bērzzariņa naudas balvu, un atzina, ka ikreiz ir priecīgs apmeklēt savu dzimto pilsētu.
Jo īpaši ar to satuvinājusi Latvijas Šķēpmetēju kluba rīkotā Jāņa Lūša kausa izcīņa, kas kopš 2013. gada notiek Jelgavā un katru reizi, tostarp vēl pagājušajā vasarā, ir sagaidījusi arī viņu pašu. “Sākotnēji centāmies sacensības sarīkot dažādās Latvijas vietās, bet pēdējos gados Jelgava ir izrādījusi īpašu interesi un vēlmi, par ko varu būt tikai pateicīgs,” teica Zemgales Olimpiskajā centrā sastaptais sacensību patrons, kuram allaž atradās arī kāds padoms jaunajiem šķēpraižiem. Leģendas klātbūtne uz jauniem rekordiem neapšaubāmi iedvesmo arī sporta veida tradīcijas turpinātājus, un droši vien nav nejaušība, ka tieši šajās sacensībās ar 80,06 metru tālu raidījumu “astoņdesmitmetrinieku klubiņā” ierakstījās viens no patlaban labākajiem Latvijas šķēpmetējiem jelgavnieks Gatis Čakšs.
“No šīs puses nāk talantīgi šķēpmetēji,” arī to bija ievērojis Jānis Lūsis un pauda cerību, ka kausa izcīņa šaipusē varētu rosināt vēl lielāku interesi par sporta veidu, kuram, nu var teikt, – bija veltīta visa viņa dzīve.
