Pavisam drīz visa Latvija priecāsies kopā ar saulgriežu nakts galvenajiem varoņiem Jāņiem un Līgām.
Pavisam drīz visa Latvija priecāsies kopā ar saulgriežu nakts galvenajiem varoņiem Jāņiem un Līgām. Viņu vidū būs arī viens no Latvijas autosporta varenākajiem Jančiem jelgavnieks Jānis Kļaviņš.
Jau vairākkārt «Ziņas» rakstīja par J.Kļaviņa sekmīgajām gaitām autosportā. Pēc Baltijas čempionāta posma Bauskā, kur viņš, izcīnot piekto vietu 1. divīzijas sacensībās, bija labākais starp latviešiem, tikāmies ar sportistu, lai aprunātos par braukšanu un ne tikai. Sarunas gaitā izrādījās, ka mūsu Janka ir īsts sava vārda nēsātājs, jo kā kārtīgam Jānim pieklājas…
… viņš sajaucis autosporta vēsturi
«Toreiz, kad vēl biju pavisam jauns, Latvijā autosportā nedrīkstēja startēt puiši, kas vēl nav sasnieguši pilngadību. Ar tēva (arī Jāņa) atbalstu devāmies uz federāciju un dabūjām atļauju piedalīties autokrosā. Pirms tam kā jaunākais dalībnieks paguvu izcīnīt spožas uzvaras kartinga trasēs (Jānis pat iekļuva toreizējās PSRS izlasē). Iesēdos astotajā žigulī un uzvarēju debijas mačos. Pēc šā gadījuma federācija nolēma izveidot jaunu klasi, kuru toreiz dēvēja vienkārši par 1400. Piedevām tika dota atļauja trasē doties no 16 gadu vecuma. Interesanti, ka toreiz atļauju saņēmu ar norunu, ka «nelekšu acīs», un tāpēc trīs gadus presē biju 18 gadu vecs. Laika gaitā man atradās tikai viens konkurents, ar kuru bijām tālu priekšā pārējiem. Vienīgie arī startējām ar pilnpiedziņas mašīnām. Pēc šādiem notikumiem atkal vajadzēja mainīt nolikumus – mašīnas tika sadalītas atsevišķās klasēs, jo tajos gados dalījums pastāvēja tikai motoru tilpumiem.
… viņš mīl savu nodarbošanos
Visvairāk mani autosportā saista braukšanas process – apziņa, ka tu kontrolē situāciju un izjūti mašīnu. Citi var apgalvot, ka tas nav nekāds sports, jo visu izdara dzinējs. Iekāpiet paši un paveiciet to, ko mēs spējam! Manuprāt, autosportistam jābūt ļoti vispusīgam. Vispirms jāspēj koncentrēties un zibenīgi reaģēt uz situācijas izmaiņām. Turklāt jāprot kontrolēt braucamrīku. Sacensību laikā jāpagūst viss: zibenīgi spaidīt pedāļus un darboties ar ātrumu pārslēdzēja sviru, nepārtraukti jāskaitļo nākamie gājieni, jāpielāgojas apstākļiem un jāiztur psiholoģiskā spriedze. Tas ir īsts sports, un man to ļoti patīk darīt!
… viņš ir korekts, bet nemīl kompromisu
Trasē allaž cenšos būt korekts un startēju tā, lai neviens neciestu no bezkaunīgiem manevriem. Agresivitāte nav man raksturīga jau no jaunības gadiem. Galvenais princips, kuru ievēroju: uzvarēs tas, kurš būs ātrāks, nevis bezkaunīgāks. Varu īsi formulēt savu sportista raksturu – esmu mierīgs un korekts, bet ceļu tāpat negriezīšu. Ja kāds pirms tam lielīsies ar saviem panākumiem, nerespektēšu un braukšu tik ātri, cik spēju. Tomēr, pat ievērojot šos noteikumus, rodas dažādi konflikti. Sevišķi sākumā iznāca izjust spiedienu no daudz vecākajiem konkurentiem, jo viņus neapmierināja tas, ka kaut kāds zaļknābis aizlien priekšā. Šādos gadījumos vienmēr sev esmu iestāstījis, ka trasē apstākļi visiem ir vienādi un uzvar ātrākais, tādēļ nav pamata brukt virsū par savām neveiksmēm.
… viņš neatbalsta ālēšanos uz ceļa
Bieži iznāk dzirdēt par jauniešu trakulībām nelikumīgajos dragreisos. Es šādas aktivitātes neatbalstu, jo tam vieta ir īpaši pielāgotās vietās, citādi nopietni tiek apdraudēti skatītāji un paši braucēji. Reizēm ar bažām noraugos, kā jaunieši milzīgā ātrumā traucas pa Jelgavas ielām. Diez vai pārgalvīgie šoferi kritiskā situācijā spēs novaldīt braucamo. Ja ļoti patīk attīstīt lielu ātrumu, lieliska vieta, kur izlādēties un gūt vajadzīgo apmierinājumu, ir sacensību trases. Ļoti atzīstami, ka jaunieši uzlabo mašīnas, «ķimerējas» ar tām un rod sev aizraušanos. Vienīgi šo hobiju izmantot varētu prātīgāk.
… viņam ļoti patīk WRC (World Rally Championship)
Ar sajūsmu vēroju pasaules labāko rallistu sniegumu WRC sacensībās. Vienmēr esmu vēlējies sasniegt tādu līmeni kā viņi. Diemžēl tam vajag pamatīgu «aizmuguri». Piemēram, igaunis Marko Martins, tieši pateicoties bagātiem sponsoriem un sakariem, iefiltrējies rallija augstākajā sabiedrībā. Ja man būtu iespēja, ļoti labprāt gribētu pasēdēt blakus pilotam Markusam Gronholmam, lai izjustu to ātrumu, jaudu un manevrēšanas apbrīnojamo spēju. No malas izskatās vienkārši, bet es zinu, ko tas prasa. Tādēļ gribētu to izbaudīt kaut vai kā stūrmanis.
