Vakar Jelgavas pilsētas tiesā turpinājās 9. septembrī sāktā tiesas sēde Jelgavas un Talsu muzejos zagto sudraba kausu lietā.
Vakar Jelgavas pilsētas tiesā turpinājās 9. septembrī sāktā tiesas sēde Jelgavas un Talsu muzejos zagto sudraba kausu lietā. Jelgavas pilsētas tiesa lietu nosūtīja Jelgavas pilsētas virsprokuroram papildizmeklēšanas veikšanai, jo nepieciešams veikt nozagto mākslas priekšmetu ekspertīzi vērtības noteikšanai, lai noteiktu atlīdzību par nodarīto kaitējumu.
Tiesas lēmumā tika nolasīts, ka papildizmeklēšana vajadzīga arī tādēļ, lai pārbaudītu liecinieces Vladislavas Mazures, bijušās Talsu muzeja darbinieces, versiju, ka zādzībā iesaistīti muzeja darbinieki. Kā tika informēts jau «Ziņu» 11. septembra numurā, apsūdzība par zādzību organizēšanu abos muzejos izvirzīta Laurim Emsiņam, bet par zādzību veikšanu – Sergejam Makušenko un Nikolajam Semjonovam.
Talsu muzeju apzaga 1993. gada 13.augustā laikā no pulksten 14 līdz 16. Vladislava Mazure, kas togad strādāja muzejā par zāles uzraugu un apkopēju, kļuva par vienīgo liecinieci sudrablietu zādzībai. Pēc viņas vārdiem, tajā dienā muzejā esot bijusi skolēnu grupa, mazliet vēlāk zālē esot palikuši trīs vīrieši, no kuriem viens esot līdzīgs apsūdzētajam S.Makušenko. Viens no vīriešiem pirms zādzības esot iegājis muzeja direktores vietnieces kabinetā, un pēc zādzības direktora vietniece tā vietā, lai policiju izsauktu pa telefonu, esot gājusi ar kājām uz tuvāko policijas iecirkni. Vēlāk vienu no Talsu muzejā nozagtajiem sudraba kausiem kādā no Rīgas antikvariātiem mēģinājis pārdot Bauskas pilsētas iedzīvotājs Māris Priedītis, kas gan ar zādzību nav saistīts.
Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā, pēc liecinieku stāstītā, 1993. gada 15. septembrī ap pulksten 12 tika izzagti 18. gadsimtā vācu zeltkaļu gatavoti septiņi sudraba kausi, zupas lejamais kauss un daži sudraba piekariņi, kopskaitā 18 priekšmetu. Muzeja salona vadītāja todien pie muzeja esot ievērojusi trīs vīriešus. Apsūdzētie S. Makušenko un N. Semjonovs varētu būt tie paši vīrieši, kas todien stāvējuši pie muzeja. Muzeja kasiere tiesā liecināja, ka todien muzejā ieskrējuši trīs vīrieši, no kuriem viens iespēris ar kāju muzeja zāles uzraudzei un apsargājis ārdurvis, otrs pieprasījis kasierei atdot iekasēto naudu, bet trešais – ieskrējis hercoga Jēkaba zālē, no kuras pazudušas jau minētās vērtības. Apsardzes muzejam tolaik neesot bijis, signalizācija parasti pieslēgta tikai pēc darba dienas beigām. Muzeja darbinieču liecībās bija vairākas pretrunas. Kā «Ziņas» informējušas jau agrāk, trīs no Jelgavā nozagtajiem sudraba kausiem tika atrasti Amsterdamā kādā izsoles katalogā un 1996.gadā tie atvesti atpakaļ uz Jelgavu. Pārējo Jelgavā izzagto sudrablietu atrašanās vieta pagaidām nav zināma.
