Gadalaiku maiņa ir nenovēršama, tas nav apspriežams. Tāpat kā cilvēka spēkos nav regulēt laika apstākļus. Mums vienkārši jāsamierinās un tiem jāpielāgojas.
Gadalaiku maiņa ir nenovēršama, tas nav apspriežams. Tāpat kā cilvēka spēkos nav regulēt laika apstākļus. Mums vienkārši jāsamierinās un tiem jāpielāgojas. Savukārt viens no valsts pārvaldes uzdevumiem ir palīdzēt iedzīvotājiem brīžos, kad viņiem klājas visgrūtāk.
Pēc sausajiem un karstajiem vasaras bezlietus mēnešiem nāca augusts ar tam tik neraksturīgajām lietavām (mūsu platuma grādiem parastajām), kas daudzu zemnieku cerībām uz labu ražu un tātad arī peļņu ir pārvilcis treknu svītru. Ilgstošās lietavas un stiprās vēja brāzmas radījušas nopietnus draudus un ievērojamus zaudējumus daudzām Latvijas zemnieku saimniecībām. Turklāt vislielākos zaudējumus ilgstošo lietavu dēļ cieš tieši graudu un rapša audzētāji, jo šāgada ražu nav iespējams novākt.
Pēc Zemkopības ministrijas informācijas, nenovākto labības platību apjoms līdz septembra sākumam sasniedzis 50 līdz 60 procentu no kopējās apsētās platības. Tas nozīmē, ka liela daļa, visticamāk, paliks nenovāktas. Latgalē šis skaitlis tuvojas 90 procentiem, bet Zemgalei «paveicies», jo nenovāktas var būt platības aptuveni 50 procentu apmērā.
Neparedzētie laika apstākļi ietekmējuši arī graudu kvalitāti. Nav noslēpums, ka lielākā daļa zemnieku ir ņēmuši kredītus, lai minētās platības apsētu. Negūstot ieņēmumus no labības realizācijas, viņi līdz ar to nespēs pildīt kredītsaistības ar visām no tā izrietošajām sekām. Un tas nozīmē pat iespējamo daudzu saimniecību bankrotu. Turklāt nedienas lauksaimniekus piemeklējušas burtiski dažas nedēļas pirms Latvijas pilsoņu balsojuma «par» vai «pret» iestāšanos Eiropas Savienībā. Nav noslēpums, ka tieši lauksaimniecībā strādājošie ir viena no mūsu valsts iedzīvotāju grupām, kas pret Latvijas dalību šajā Eiropas valstu savienībā izturas ar vislielāko piesardzību. Tāpēc no valdības un Saeimas rīcības šajā brīdī ir lielā mērā atkarīga Latvijas nākotne.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Laukaugu grupa šonedēļ nolēma, ka lietavās cietušo zemnieku saimniecību atbalstam nevajadzētu prasīt kompensācijas no valsts budžeta, bet LOSP Piena un gaļas grupa kā iespējamo risinājumu cietušo saimniecību atbalstam noteica atbalsta līdzekļu piešķiršanu. Palīdzībai nepieciešamā summa būtu aptuveni 40 līdz 50 miljoni latu. Saprotot, ka šādu naudu saņemt no valsts budžeta nav iespējams, lauksaimnieki paredzējuši lūgt Zemkopības ministriju iesaldēt vismaz kredīta maksājumus bankām lietavās cietušajām saimniecībām, kā arī segt banku kredītprocentus. Savukārt nākamnedēļ Saeimas prezidijs nolēmis sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par palīdzību lietavās cietušajām zemnieku saimniecībām. Esot pat sagatavots lēmumprojekts, kurā paredzēts uzdot zemkopības ministram Mārtiņam Rozem līdz 15. septembrim apkopot informāciju par lauksaimniekiem nodarītajiem zaudējumiem un valdībai 16. septembrī lemt par kompensāciju piešķiršanu lauksaimniekiem.
Valdībai šoreiz nepieciešams izšķirties par patiesi būtisku soli un ņemt vērā jau pastāvošo Eiropas Savienības valstu pieredzi, kas paredz uz vairākiem gadiem saņemt bezprocentu kredītu. Turklāt ir pēdējais laiks pieņemt arī konceptuālu lēmumu par to, kāda varētu būt nākotnes iespējamā apdrošināšanas sistēma pret šādām neparedzētām dabas kaprīzēm. Laika nav daudz, bet lēmums negaida.
