Pieredzējuši jāņotāji teic, ka patiesībā papardes zieda meklēšanā galvenais neesot atrast īsto paparžu vietu, bet gan īsto blakusgājēju, ar ko doties meklējumos.
Pieredzējuši jāņotāji teic, ka patiesībā papardes zieda meklēšanā galvenais neesot atrast īsto paparžu vietu, bet gan īsto blakusgājēju, ar ko doties meklējumos. Tāds kārtīgs gribētājs ziedu atradīs arī grāvmalas krūmos. Nav nozīmes arī vecumam, to neviens pat nepamana, ja vien neiznāk, kā reiz kādai pavītušai kundzei. Jāņu vakarā, kad kaislības jau situšas augstu vilni un visi oficiāli un neoficiāli brīvie jau sadalījušies pa pārīšiem, viņai bijis krietni gados jaunāks kavalieris. Nupat jau būtu papardēs gājuši, kad pēkšņi, skaļi saukdama «Mammu! mammu!», parādījusies viņas lielā meita. Kavalierim papardes vairs nav bijušas prātā.
Jāņotāji sūrojas, ka ērču dēļ tā papardes zieda būšana ir stipri sarežģījusies un arī ar zemesīpašniekiem laikus jāvienojas, lai neiekultos nepatikšanās.
Jāgulšņā nav arī Jāņu dienas rītā un pēcpusdienā. Jādabū kāds pārvietošanās līdzeklis – traktors, automašīna, pajūgs – un, dziedot Jāņu dziesmas, var aplīgot pazīstamos un nepazīstamos, pa ceļam apsveicot visus satiktos Jāņus.
