Tagad presē raksta, ka Padomju Savienības laikos Jāņu svinēšana bijusi aizliegta.
Tagad presē raksta, ka Padomju Savienības laikos Jāņu svinēšana bijusi aizliegta. Tā nu gan nav tiesa. Radu, draugu un paziņu pulkā tos vienmēr svinēja un nevienu tādēļ nesodīja. Aizliegti bija lieli Jāņu sarīkojumi.
Pirmajos okupācijas gados Jāņus svinēja Rīgas parkos. Mēs ar draudzeni bijām aizgājušas uz Arkādijas parku. Tur mums uzbruka krievu puiši un sita ar kalmēm pa kājām. Labi, ka draudzene bija ļoti dūšīga un prata aizstāvēties, citādi mēs tur būtu piekautas. Tāpat bija Jūrmalā, kad es tur dzīvoju. Pie manis atskrēja kāda krievu meitene un rādīja ar kalmēm sasistos stilbus.
Es uzskatu, ka tā bija izrēķināšanās starp latviešiem un krieviem, tāpēc valdība pareizi darīja, Jāņudienas sarīkojumus aizliegdama.
Nezin vai tāda sišana ar kalmēm pa kājām būtu kāda sena tradīcija? Piemēram, kā pēršana ar pūpoliem.
Ar cieņu – Tēberga
