Līgošana nav iedomājama bez jāņuzālēm un vainagiem, kuros pārsvarā tiek izmantotas savvaļas puķes. Gan tiem, kas augus plūkt uz pļavām dodas paši, gan ziedu pušķu tirgotājiem jāatceras, ka ir virkne aizsargājamu augu, kurus plūkt nedrīkst.
Jelgavas Pašvaldības policija ik gadus veic reidus pilsētā izvietotajās tirdzniecības vietās, lai kontrolētu, vai netiek pārdoti aizsargājamie augi, tiek veiktas arī preventīvas pārrunas, «Ziņām» pastāstīja Pašvaldības policijas pārstāve Aiva Saulīte.«Sugu un biotopu aizsardzības likuma» 12. pants paredz, ka ir aizliegts lasīt, noplūkt un izrakt īpaši aizsargājamo sugu augus, sēnes un ķērpjus vai to daļas visās attīstības stadijās, postīt dzīvotnes, savvaļā ievāktus augus audzēt, kolekcionēt, transportēt, dāvināt, pārdot vai mainīt, kā arī piedāvāt pārdošanai vai apmaiņai. Pārkāpumu fakta konstatēšanas gadījumā tiek sagatavoti lietas materiāli un nosūtīti pēc piekritības izskatīšanai Valsts vides dienestam. Tiesa gan, A.Saulīte atzīst: «Pēdējo gadu laikā Jelgavas Pašvaldības policija nav konstatējusi pārkāpumus saistībā ar aizsargājamajiem augiem.»Tomēr Pašvaldības policija atgādina, ka visi aizsargājamie augi ir uzskaitīti Ministru kabineta noteikumos Nr.396, kā arī uzsver, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78. pantu par normatīvajos aktos noteikto sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz septiņsimt eiro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas.Dabas aizsardzības pārvaldē informē, ka iemesli, kāpēc tie iekļauti šajā sarakstā, ir dažādi. Dažām orhidejām Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadu. Citiem augiem nav tik liels attīstības cikls, toties pēdējā laikā ļoti strauji samazinās tiem piemērotu vietu platības vai arī šo dzīvotņu Latvijā ir ļoti maz. Aizsargājamie ziedaugi, kurus cilvēki mēdz noplūkt likšanai vāzē vai iepīšanai vainagos, no 228 sugām ir kādas 30, 40. Pirmajā vietā, visticamāk, būtu smaržīgā naktsvijole, kas nereti piesaista jāņuzāļu lasītājus. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu novērojumiem, populāras ir arī dzegužpirkstītes un dzegužpuķes. Līgosvētku pušķu veidošanai un vainagu pīšanai dabas retumu vietā izmantosim plaši izplatītus ziedaugus – sarkano āboliņu, pīpenes, madaras, smilgas, gandrenes un citus Latvijas laukos un mežmalās atrodamus augus, kas nav aizsargājami. Atceroties, ka arī pret tiem jāizturas iespējami saudzīgi – nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo ziedu pļavā. Der atcerēties arī par savu veselību – nav jāplūc nepazīstami augi, jo var gadīties, ka kāds no tiem ir indīgs. ◆
Jāņuzāļu pušķi bez naktsvijolēm!
00:12
19.06.2014
99