Jelgavas tiesa daļēji apmierinājusi Jelgavas Autobusu parka (JAP) prasību pret Latvijas Neatkarīgo transporta arodbiedrību.
Jelgavas tiesa daļēji apmierinājusi Jelgavas Autobusu parka (JAP) prasību pret Latvijas Neatkarīgo transporta arodbiedrību (LNTA). Prasības daļā par streika atzīšanu par nelikumīgu tiesvedība izbeigta, bet no LNTA par labu JAP piedzīti uzņēmumam nodarītie zaudējumi (2616,64 lati) un tiesas izdevumi (144,93 lati). Savukārt lūgums segt izdevumus par juridiskajiem pakalpojumiem 2000 latu apmērā noraidīts. LNTA tiesas lēmumu apstrīdējusi Zemgales apgabaltiesā.
JAP prasībā teikts un uzņēmuma juriste Maija Ivbule savā runā norādīja, ka pēc pārrunām ar šoferiem JAP vadība sapratusi, ka nevis šoferi, bet LNTA priekšsēdētājs Oļegs Proņins bijis gan oktobrī notikušā piketa, gan 11. novembra protesta akcijas – streika – organizators. Proti, jau desmit gadu JAP šoferi ir reģistrējušies kā pašnodarbinātās personas vai individuālā darba veicēji un šajā laikā neviens neesot izteicis vēlmi pāriet uz darba attiecībām. Šī forma esot pieņemama gan uzņēmumam, gan autovadītājiem, jo nodrošinot viņiem lielākas peļņas iespējas, bet viņi paši esot atbildīgi par budžetā nomaksātajiem nodokļiem. Taču O.Proņins ar melīgiem apgalvojumiem sajaucis šoferiem prātus, tādējādi noticis autovadītāju streiks un pasažieri deviņas stundas palika bez sabiedriskā transporta.
Sajaukt prātus nav tik vienkārši
Taču diezin vai cilvēks no malas var tā vienkārši ar apgalvojumiem par sociālo neaizsargātību sajaukt vairāk nekā simts vīru prātus. Notikumu gaita JAP rāda, ka neapmierinātība brieda pašos šoferos, un, zinādami par savstarpējām manipulēšanas iespējām, risinājuma meklējumos viņi vērsās pēc padoma gan LNTA, gan Strādnieku savienībā, par ko liecina jau pagājušā gada augustā notikusī JAP šoferu sapulce. Tajā vīri pauda neapmierinātību ar individuālo uzņēmēju statusu un vēlmi pēc civilizētām darba tiesiskajām attiecībām ar garantētu atalgojumu, sociālajiem maksājumiem, iespēju izmantot atvaļinājumu un saņemt pabalstu slimības gadījumā. Augusta beigās JAP valde pieņēma lēmumu izmēģinājuma veidā pāriet uz darba attiecībām ar daļu šoferu, bet pēc tam to atcēla. Taču ne jau šoferu nevēlēšanās bija galvenais iemesls. Šāda attiecību forma ir izdevīga arī JAP, jo atbrīvo uzņēmumu no nodokļu maksāšanas pilnā apmērā, tādējādi tas ir izdevīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar pārvadātājiem, kas ar šoferiem noslēguši darba tiesiskās attiecības.
Interesanti, ka tiesā JAP vairs neuzsvēra LNTA darbošanos kāda cita pārvadātāja vai arī politiskā grupējuma interesēs. šo argumentu gan JAP, gan pašvaldība bija izvirzījusi kā svarīgu piketa un streika iemeslu. Tiesā tas vairs neizskanēja, bet tika norādīts uz LNTA savtīgajām interesēm. Proti, O.Proņins prasījis, lai JAP no šoferiem iekasē un LNTA nomaksā biedru naudu. Noskaidrojot apstākļus, JAP vadība konstatējusi, ka šoferi nav LNTA biedri, turklāt, būdami pašnodarbināti, viņi tādi arī nevarētu būt.
Lēmums kā galvenais pierādījums
JAP pagājušā gada 11. novembrī notikušās šoferu protesta akcijas nelikumību pamatoja ar šā gada februārī pieņemto Zemgales apgabaltiesas lēmumu, ar kuru pēc Jelgavas virsprokurora Ausekļa Granīta iesniegtā protesta atcelts Jelgavas tiesas lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un atzīts, ka LNTA priekšsēdētājs O.Proņins izdarījis administratīvo pārkāpumu un pārkāpis likuma par sapulcēm, gājieniem un piketiem nosacījumus. Tā kā termiņš viņa saukšanai pie administratīvās atbildības bija beidzies, lietvedība šajā lietā tika izbeigta. M.Ivbule uzsvēra, ka līdz ar to uzņēmuma LNTA vaina un prettiesiskā darbība vairs nav jāpierāda.
Tiesnese Maira Narvila piebilda, ka Zemgales apgabaltiesa norādījusi, ka tās lēmums nav pārsūdzams, taču O.Proņinam pastāv iespēja vērsties Satversmes tiesā. Ja tās lēmums būs atšķirīgs un O.Proņins netiks atzīts par vainīgu, tas ietekmēs arī JAP prasības virzību: lai piedzītu nodarītos zaudējumus, nepieciešams konstatēt vainu un prettiesisku darbību vai rīcību.
Par citiem vainas pierādījumiem JAP pārstāvji, juriste M.Ivbule un nodokļu konsultants Ainis Dābols varēja norādīt tikai uz papildu apstākļiem – O.Proņina vēstulēm, šoferu brutalitāti, to, ka viņi fiziski ietekmējuši tos, kas 11. novembrī gribējuši strādāt, sadūruši autotransportam riepas. Interesanti, ka preses konferencē 11. novembrī JAP valdes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs stāstīja par draudiem un viena šofera izraušanu no autobusa. Transporta līdzekļu bojāšana ne toreiz, ne vēlāk netika pieminēta. Tā kā JAP pārstāvji kaitējumus transportam neuzskaitīja konkrēti, jāšaubās, vai šoferi, kas paši no saviem ieņēmumiem sedza autobusu remontizdevumus, atļautos tā rīkoties.
Attiecībā uz vainas pierādījumiem JAP vērsies Drošības policijas nodaļā ar lūgumu izsniegt 11. novembra videoierakstu, bet saņēmis atbildi, ka tāda nav. Uzņēmums kā lieciniekus vēlējies pieaicināt šoferus, bet nevienu neesot izdevies dabūt. Tādējādi citu pierādījumu JAP rīcībā neesot.
Zaudējumus atzīst, juridiskos izdevumus noraida
Kamēr apgabaltiesas spriedums ir spēkā, tas kalpo par pamatu JAP nodarīto zaudējumu piedziņai. Tā kā tiesas rīcībā bija tikai JAP kalkulācija, kas noformēta kā grāmatvedības izziņa, bija jāizsludina pārtraukums, lai uzņēmums iesniegtu dokumentus (maršrutu atļaujas, autobusu kustības sarakstus, nomas līgumus un to pielikumus, dienas norīkojumus u.c.) un pierādītu iesniegto aprēķinu pamatotību par nodarīto zaudējumu apmēru. JAP tiesai uzrādīja divas apjomīgas mapes, daļu dokumentu, kas izlases veidā tika pārbaudīti, lai pārliecinātos par aprēķinu kārtību un ieņēmumiem, kas netika gūti, jo autobusi neizbrauca reisos.
JAP norādīja, ka sabiedriskais transports JAP maršrutos 11. novembrī nav kursējis deviņas stundas – līdz pulksten 14. Arī zaudējumu aprēķins veikts par šo laiku, nevis visu dienu. Faktiski streika dienā mikroautobusu satiksme ar Rīgu tika atjaunota ceturksni pirms deviņiem rītā, bet pārējos reisos transporta līdzekļi devušies pulksten 13.
JAP zaudējumi bija rēķināti par deviņām stundām. Par maršrutu neapkalpošanu uzņēmums nebija iekasējis 2482,12 latus, vēl 134,52 lati samaksāti par SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” pakalpojumiem no 11. līdz 13. novembrim. Zaudējumu summa, lai gan prasībā JAP uzsvēra, ka faktiski kaitējums ir lielāks un galīgais aprēķins tiks iesniegts līdz tiesas dienai, nebija mainījusies. M.Ivbule uzsvēra, ka JAP prasījumu par zaudējumiem balsta uz Civilprocesa likuma normām, pamatojoties uz civiltiesiskās atbildības teoriju, kas paredz, ka zaudējuma nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem, kurus varēja paredzēt un kuri nodarīti prettiesiskā ceļā.
Tiesa JAP tiesību aizskārumu un līdz ar to arī zaudējumu apmēru atzina par pamatotiem. Savukārt JAP izdevumus par juridiskajiem pakalpojumiem 2000 latu apmērā tiesa kā nepamatotus un nepierādītus noraidīja. Starp JAP un SIA “Komercpadoms” noslēgtais līgums un iesniegtie samaksātie rēķini nepierāda, ka tie saistīti ar konkrēto lietu. “Ziņas” jau rakstīja, ka M.Ivbule, kas JAP par juristi strādājot no pagājušā gada 1. septembra, un A.Dābols, kas no šā gada 31. janvāra pieņemts darbā JAP kā nodokļu konsultants, ir arī SIA “Komercpadoms” amatpersonas. Komercreģistru apkalpojošās firmas “Lursoft” datu bāze liecina, ka A.Dābols ir SIA “Komercpadoms” valdes priekšsēdētājs un firmas 14 daļu jeb 33,33 procentu īpašnieks, bet M.Ivbule – valdes locekle.
Jāpiebilst, ka ne LNTA priekšsēdētājs O.Proņins, ne cits viņa pārstāvis nedz tiesas sēdē, nedz sprieduma nolasīšanā nepiedalījās. Janvārī tiesā iesniegtajā paskaidrojumā viņš JAP prasību neatzīst un neuzskata par pierādītu. Telefonsarunā “Ziņām” O.Proņins stāstīja, ka par tiesas sēdes datumu neesot bijis informēts (arī par februārī apgabaltiesā izskatīto pārsūdzību). Tiesas pavēste adresātu sasniegusi vienīgi pirms administratīvās lietas izskatīšanas.
Jelgavas tiesas spriedumu O.Proņins pārsūdzējis Zemgales apgabaltiesā. Savukārt par Zemgales apgabaltiesas lēmumu protests iesniegts Augstākās tiesas Senātam. Par apgabaltiesas rīcību sūdzība iesniegta arī Tieslietu ministrijai, bet pagaidām atbilde neesot saņemta.
