Aprīlī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti veikuši īpaši jutīgo teritoriju augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Augsnes paraugi ņemti 48 laukos Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Tērvetes, Krimuldas un Mārupes novados. Secināts, ka šogad, lai nodrošinātu ražas ieguvi iepriekšējā gada līmenī, slāpekļa papildmēslojuma normu lielākajā daļā tīrumu jāpalielina apmēram par 20 kilogramiem uz hektāru.
Pavasarī paraugus ņem, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai. Šogad monitorings veikts no 18. līdz 22. aprīlim, kas ir mēnesi vēlāk nekā 2012. gadā, kad veģetācija atjaunojās agrāk un paraugi tika ņemti no 16. līdz 20. martam.
Šajā pavasarī situācija ir līdzīga kā pagājušajā gadā, kad lielākajā daļā monitoringa lauku (66 – 73 procenti) nitrātu slāpekļa daudzums augsnes virskārtā (0 – 30 centimetru slānī) vērtējams kā vidējs un ir robežās no 10 līdz 20 kilogramiem uz hektāru. Izņēmums ir lauki ar vieglu augsnes granulometrisko sastāvu un lauki, kur augsnes virsējā slānī pārsvarā ir zems nitrātu saturs – līdz desmit kilogramiem uz hektāru. Līdz ar to viegla granulometriskā sastāva augsnēs ir būtiski nodrošināt iespējami agru slāpekļa papildmēslojumu.
Augot gaisa un augsnes temperatūrai, augsnē sākas nitrifikācijas procesi. Sasniedzot 11 grādu, nitrifikācijas intensitāte jau vērtējama kā augsta, un labvēlīgos mitruma un augsnes reakcijas apstākļos amonija formā esošais slāpeklis tiek pārveidots nitrātu formā. Tas nozīmē, ka augiem kļūst pieejams praktiski viss minerālais slāpeklis līdz 30 centimetru dziļumā, un vēlāk, attīstoties sakņu sistēmai, ziemāji spēj izmantot arī 30 – 60 centimetru dziļumā esošo minerālo slāpekli. Tāpēc, koriģējot slāpekļa papildmēslojuma normas, jāņem vērā augsnes minerālā slāpekļa daudzumu 0 – 60 centimetru dziļumā.
Monitoringa rezultāti pieejami VAAD mājas lapā. Vienlaikus VAAD vērš uzmanību, ka ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs, jo, lai precīzi koriģētu slāpekļa normas, jābūt datiem par konkrēto lauku. ◆
