Uz raidījumā «Savai zemītei» 8. novembrī izziņoto konsultāciju šiitake sēņu audzēšanā bija ieradušies vismaz piecreiz vairāk interesentu, nekā organizētāji gaidīja.
Uz raidījumā «Savai zemītei» 8. novembrī izziņoto konsultāciju šiitake sēņu audzēšanā bija ieradušies vismaz piecreiz vairāk interesentu, nekā organizētāji gaidīja. Konsultācijas notiek Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kur atrodas arī SIA «Baltijas šiitake sēnes» vadība ar zinātnieci Guntu Karnīti priekšgalā. Telefons – 7323206, zvanīt ieteicams no pulksten 16 līdz 18.
Ko tad uzzināja atbraukušie entuziasti, kuru skaits sniedzās simtos? Piedaloties komercizstādē Ķelnē, SIA izveidotāji pārliecinājušies, ka pasaules tirgū sēnēm ir labs noiets. Pagaidām SIA «Baltijas šiitake sēnes» vēl nespēj saražot tik daudz svaigu sēņu, lai uzņēmējiem no citām pasaules valstīm būtu vērts sūtīt šurp lidmašīnu. Tāpēc šī sabiedrība ir ieinteresēta, lai audzētāju loks paplašinātos. Jau pasūtīts žāvējamais skapis, kur izaudzētās šiitake izžāvēt. Jo pirmā pieredze audzēšanā jau ir. No pašaudzētajām sēnēm ēdienus gatavo arī Bioloģijas fakultātes kafejnīcā. Fakultātē audzētais sēņu micēlijs (sēkla) ir vēl labāks par ārzemēs nopērkamo.
Kad bija parādīta filmiņa par to, kā šīs no Japānas atceļojušās sēnes ar rūpniecisku vērienu ražo Kanādā, par savu pieredzi stāstīja pirmie veiksmīgie sēņu audzētāji Latvijā – Jānis Lainis Allažos un Pēteris Vērdiņš Rikavā. Vērdiņa kungs pat izmēģinājis, kā šiitake aug viņa virtuvē Rēzeknē. Labi, jo +10 līdz +12 grādu temperatūrā sēņu augšana ārā apstājas, bet siltā, mitrā telpā tās turpina ražot arī ziemā.
Kas nepieciešams, ja vēlas vismaz savām vajadzībām audzēt šīs «samuraju sēnes», kuras agrāk varēja baudīt tikai Japānas imperatori un samuraji, bet kuras tagad visā pasaulē ieguvušas izcila un ļoti veselīga, pat ārstnieciska pārtikas produkta slavu?
Bez drošas dūšas un darba spara, pirmkārt, vajadzīgi nelieli lapkoku (alkšņu, ozolu, bērzu) baļķīši 1 – 1,2 m garumā ar vismaz 7 cm diametru. No viena baļķīša sezonā varot izaudzēt aptuveni puskilogramu šiitake. Otrkārt, dabiski, micēlijs – uz 100 baļķīšiem apmēram septiņi līdz desmit kilogrami, kas maksā četri lati kilogramā. Lai no tā divu gadu laikā varētu izaugt sēnes, kas, pārņēmušas visu koku, pašas turpinātu augt vēl divus līdz piecus gadus, vajag arī īpašu, skaidu izmetošu urbi (12 vai 18 mm diametrā) un sējekli – inokulatoru vai plastmasas šļirci ar nogrieztu galu. Gan speciālos urbīšus, kas maksā 10 latu, gan micēlija potēšanai nepieciešamo inokulatoru (pieci lati), arī micēliju un īpašu ziedi, ar ko jāaizziež izurbtie un piepildītie caurumiņi, lai sēņu sēklai netiktu klāt meža un dārza «gardēži», līdz ar sīkāku darba tehnoloģijas aprakstu var dabūt tajā pašā Bioloģijas fakultātē Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, iepriekš piesakot savu vēlēšanos sadarboties.
Bet baļķēni jāsāk gādāt tieši tagad, koku miera periodā, kad tajos vēl necirkulē sula. Īpaši jāsargā miza, lai saglabātos mitrums, tāpēc kokus nedrīkst mētāt, valguma taupības nolūkos pagaidām tos nevajag arī sagarumot.
Sēnes sēj pavasarī, kad temperatūra piemērota sēņotnes augšanai – +16 – +18 grādu. Urbjmašīnai jābūt ar iespējami lielāku apgriezienu skaitu. Ja ievingrināta roka, viens cilvēks dienā var sapotēt aptuveni 30 baļķēnu. Baļķīšu stirpas jāizvieto ēnainā vietā, vēlams ūdens tuvumā ar labu ventilāciju. Zemsedzei labi noder skujkoku zāģu skaidas.
Darbs dara darītāju. Ir vērts pamēģināt, jo katrs baļķītis solot vismaz vienu latu peļņas. 100 baļķīšu – 100 latu. Bet SIA «Baltijas šiitake sēnes» biznesa plānā paredzēts sēnes audzēt 30000 baļķīšu. Tad nu rēķiniet paši tās ieceres.
