Ne velti par mūsu ceļojuma galamērķi šoreiz izvēlēta Rūjiena. Tā kā tuvākajā laikā plānojam apciemot savus tuviniekus Japānā, nolēmām doties uz šo mazo pilsētiņu, lai klātienē apskatītu japāņu nacionālo lepnumu – sakuru – ziedēšanu.
Draugos ar Higašikavu
Rūjiena – neliela pierobežas pilsētiņa Latvijas ziemeļu malā Vidzemē ar trīs izcilā tēlnieka Kārļa Zemdegas pieminekļiem, kurai izveidojusies cieša sadraudzība ar Higašikavas pilsētu Hokaido salā Japānā. Vislatviskākā pilsēta, jo 95 procenti no tās iedzīvotājiem ir latvieši. Pāri robežai – igauņu zeme. Rūjiena savu nosaukumu ieguvusi no tai cauri tekošās Rūjas upes, tā atrodas mežu un pļavu ielokā, un tajā tiek ražots pašmāju gardums – saldējums no tīra piena un krējuma. Iepriekš piesakām saldējuma ražotnes apmeklējumu. Ceļojuma plāns gatavs, un varam doties 200 kilometru tālajā ceļā.
Iebraukuši Rūjienā, iegriežamies tūrisma informācijas centrā pēc tūrisma kartes, lai vieglāk orientētos pilsētā, apmeklējot interesantākos objektus. Ar lielu interesi apskatām jauno izstāžu zāli, kur mūs sagaida smaidīgā un atraktīvā vadītāja Līga Siliņa. Tiekam iepazīstināti ar ievērojamiem rūjieniešiem, apskatām mākslinieces Ievas Muzikantes izstādi “Latvija – gadalaiki”, kuras portretos caur saulesbrillēm skatāmas Latvijas dabas ainavas dažādos gadalaikos.
Ielūkojamies Japānas istabā. Šeit izvietotas Japānas draugu dāvinātās dāvanas – nepieciešamās lietas tējas ceremonijai, kimono, keramikas leļļu figūriņas un citas ar Japānu saistītas lietas. Latvijā ir tikai divas pilsētas, kurām ir sadraudzības līgumi ar Japānu. Rīgai izveidojusies draudzība ar Kobi, bet Rūjienai – ar Higašikavu.
Rīgas un Kobes sadraudzība aizsākās jau padomju laikā. Rūjienas sadraudzības stāsts sācies ļoti īpašā brīdī – 1991. gada janvārī, barikāžu laikā, kad japāņu žurnālists Jošihiro Nisihara gatavoja reportāžu par notikumiem Latvijā. Žurnālists vērojis un iemūžinājis notiekošo, no tā neko nesaprazdams. Viņu pārsteidza mūsu tautas patriotisms. Atgriežoties dzimtenē, dalījies ar redzēto un fotogrāfijām par notikumiem Latvijā. Tā Higašikavas iedzīvotājiem radās vēlēšanās veidot sadraudzību ar kādu Latvijas pilsētu. Tomēr tas tik ātri nenotika, jo Japānā nebija Latvijas vēstniecības. Latvijas Republikas vēstniecība Japānā tika atklāta tikai 2006. gada aprīlī.
Jūlijā Latvijas pirmais pilnvarotais vēstnieks rūjienietis Pēteris Vaivars Japānas imperatoram iesniedza akreditācijas rakstu. Viņa nopelns arī bija abu pilsētu sadraudzības izveide. Sadraudzības pilsētā Higašikavā 2017. gadā izdota brīnišķīgā Viļa Plūdoņa bērnu grāmatiņa “Eža kažociņš”.
Izstāžu zāles apmeklējuma noslēgumā jauks pārsteigums – vadītāja L.Siliņa, spēlējot ģitāru, nodzied Ēvalda Siliņa leģionāru dziesmu “Paliec sveiks, mans mazais draugs”. Vēl viņas izpildījumā noklausāmies dziesmas japāņu un igauņu valodā. Brīnišķīgs brīdis, kas veltīts diviem apmeklētājiem.
30 saldējuma šķirņu
Interesantā ekskursija noslēgusies un dodamies uz Rūjienas piensaimnieku – SIA “Rūjienas saldējums” –, kur esam pieteikuši apmeklējumu. Esam lieli saldējuma mīļi. Saldējuma ražotne atrodas ēkā, kas celta 1912. gadā piensaimnieku vajadzībām, viņi celtniecībā ieguldīja arī savus līdzekļus. Šobrīd uzņēmums aprīkots ar modernām iekārtām. Tiekam iepazīstināti ar atvēsinošā garduma tapšanu (to gatavo no tīra piena un krējuma), noskatāmies nelielu filmiņu un tiekam cienāti ar dažādu veidu saldējumu. Tagad ražotnē ik dienu top ap 30 saldējuma šķirņu. Priecājamies par “Rūjienas saldējuma” darbinieku lielisko atsaucību, uzņemot vien divus apmeklētājus, jo parasti ekskursijas notiekot tikai grupām no pieciem cilvēkiem.
Pēc desmit saldējuma šķirņu nogaršošanas turpinām pilsētas apskati. Aizstaigājam līdz kultūras namam, apskatām pilsētas estrādi ar parku. Tajā izveidotas pastaigu takas, atpūtas vietas ar apstādījumu grupām. Parks veidots kā aplis ar estrādes tribīnēm pusapļa formā. Šogad 9. martā – Ēvaldu dienā – pie ieejas estrādē atklāts piemineklis, kas veltīts ievērojamam rūjienietim jau pieminētajam komponistam un skolotājam Ē.Siliņam viņa simtajā jubilejā. Lielu popularitāti komponists ieguva pēc leģionāru dziesmas “Paliec sveiks, mans mazais draugs” sarakstīšanas. Ē.Siliņa dziesmas, kā “Ik vakaru dziedāt gāju” un citas, skanējušas arī Dziesmu svētkos. Viņš ir Rūjienas pilsētas himnas vārdu un mūzikas autors. Mīlestības pilni vārdi veltīti savai pilsētai: “Skaista un jauka tu esi arvien: / Sējējs no kalna māj, / Taurētājs sardzē stāj.”
Ternejas parka vietā agrāk bijusi kapsēta. Parkā ierīkoti pastaigu celiņi, atpūtas zonas, un tur iestādītas arī japāņu dāvinātās sakuras. 2009. gadā parkā iestādīti 43 Japānas ķiršu koki, kas atvesti no Hokaido salas un Rūjienā nogādāti ar diplomātisko pastu. Sakuru ziedēšanas laikā pilsētā tiek rīkoti svētki. Diemžēl mums šo krāšņumu redzēt neizdevās, jo tās jau bija noziedējušas. Sakuru ziedēšanas laiks ir ļoti īss un atkarīgs no laikapstākļiem.
Paralēli parkam atrodas Ādama Alkšņa iela – vienīgā iela Rūjienā, kas izklāta ar bruģi. Vienā ielas pusē aplūkojama koka ēku apbūve. Šeit dzīvojis gleznotājs Ā.Alksnis, kurš savos darbos atspoguļojis zemnieku dzīvi. Otrā pusē – Ternejas parks. Parka un Ā.Alkšņa ielas krustcelēs uzstādīts K.Zemdegas piemineklis – jauneklis ar sētuvi, veltīts Latvijas brīvvalsts zemkopības ministram rūjienietim Arturam Alberingam.
Pašā pilsētas centrā Kalnu skvērā kopš 1937. gada stāv tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis “Tālavas taurētājs”, kas veidots no Somijas granīta. Autora dotais nosaukums – “Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis”. Pēc skvēra rekonstrukcijas 2012. gadā pilsētas centrā atklāts vides objekts “Ligzda”. Tā veidota no koka brusām, kas iestiprinātas akmeņos un atgādina ligzdas formu, vienlaikus to var izmantot kā solu sēdēšanai. Akmeņos iekalti Rūjienas simboli – ģerbonis, daba, Vidzemes maizes klēts un citi. Skvērā atrodas arī Rūjienas un Higašikavas sadraudzības simbols – ūdens pumpis ar uzrakstu “Rūjiena Higašikava 2008”, bet Higašikavā ierīkots ūdens pumpis ar uzrakstu “Rūjiena”.
Gar Rūjas upes krastu vijas pastaigu taka. Nesteidzīgi pastaigājamies pa palienes taku, kas stiepjas nepilnu divu kilometru garumā. Tā sākas pie Rūjienas Sv.Bērtuļa baznīcas un stiepjas līdz ugunsdzēsēju depo. Lai nokļūtu uz tās, jāšķērso kājāmgājēju ērtībām celts trošu tilts “Laipas”.
Vakarpusē baudījām Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīto pasākumu ar brīnišķīgu koncertprogrammu “Visa pasaule ziedos”, kas notika Rūjienas Kultūras nama zālē pie balti klātiem galdiem. Koncertprogrammā skanēja latviešu un ārzemju komponistu melodijas pavasarīgās noskaņās.
Nakts dzirnavās
Naktsmītnei esam izvēlējušies viesu māju “Ķoņu dzirnavas”, kas ir arī interesants apskates objekts un atrodas septiņus kilometrus no Rūjienas. Šeit ir ko redzēt. Ekskursijas laikā varam ielūkoties tālā senatnē. Tiekam iepazīstināti, kā uz senajām, gandrīz simt gadu vecajām iekārtām plucina, vērpj un satin dziju šķeterēs. Dzirnavas celtas pirms 200 gadiem, un jau tad darbojušās vilnas kārstuves, vērpjamā mašīna, ūdens turbīnas, maļamie gaņģi. Tagad iekārtas darbina ar elektrību. Dzirnavas darbojušās arī kara gados. 1949. gadā dzirnavu saimnieks izsūtīts uz Sibīriju, un tās nonākušas kolhoza rīcībā. Saglabāt dzirnavas un to iekārtas palīdzēja kolhoza nodarbošanās ar aitkopību. Ekskursijas laikā iespējams izsekot graudu ceļam, kā tie pārtop miltos. Ķoņu dzirnavas ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienuviet var aplūkot senos arodus – vilnas pārstrādi un graudu malšanu.
Katram viesu mājas numuriņam dots savs vārds – “Roze”, “Saulespuķe”, “Pienene” un citi. Arī istabiņu interjers noformēts atbilstoši nosaukumam. Senatnīgu sajūtu cienītāji var izvēlēties istabiņas vecajās dzirnavās ar restaurētām senajām dzirnavu gultām. Trešajā stāvā istabiņām doti ļoti skanīgi nosaukumi – “Šūšanas darbnīca”, “Pie meldera”, “Kāstuve”, “Vērptuve”. Viesu istabas aprīkotas ar televizoru, dušu, labierīcībām – gluži kā lielpilsētā, bet segas, spilveni un palagi darināti no aitu vilnas, šūti Ķoņu dzirnavās. Turklāt saimnieki rīko dažādus tematiskos pasākumus un izklaides, pieejama pirtiņa un sauna. Sveicens no Rūvens!
