Krīzes laikā bibliotēkai kļūstot par vienīgo bezmaksas kultūras iestādi, strauji aug apmeklētāju skaits.
Nereti cilvēki iedomājas, ka bibliotēkas ar grāmatu pilnajiem plauktiem, iespējām bez maksas lasīt avīzes un žurnālus un par velti lietot internetu dižķibele nav skārusi. Tomēr tā nav – ekonomiskā situācija valstī savas korekcijas ieviesusi arī šķietami nesatricināmā, konservatīvā, tomēr tik mūsdienīgā iestādē, kāda ir Jelgavas Zinātniskā bibliotēka (JZB). Par to, kā kultūras iestādei dzīvot un izdzīvot šajā laikā, stāsta bibliotēkas direktore Aija Nadziņa.– Kas šogad mainījies Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas kā pašvaldības iestādes darbā?Tāpat kā pārējas pašvaldības iestādes izmaiņas mūs skāra no 1. februāra – par 15 procentiem samazināja algas un likvidēja atvaļinājuma pabalstus. Savukārt jūlijā finansiālo līdzekļu ekonomijas dēļ darbinieki devās bezalgas atvaļinājumā un bibliotēka bija slēgta. Nebija jānodrošina tehniskā personāla aizvietošana, ietaupījās maksa par elektrību, tālsarunām, ūdeni. Sākotnēji bija doma arī augustā slēgt visas JZB filiāles. Taču, tā kā tās galvenokārt atrodas pilsētas nomalēs, ir labi apmeklētas, arī līdzekļu ekonomija būtu mazāka, tika nolemts filiāles tomēr neslēgt. Pēc pēdējiem pašvaldības budžeta grozījumiem no 1. septembra samaksa mums samazināsies vēl par 12 procentiem. Kad jūnijā no darba bibliotēkā aizgāja četri pensionāri, pieteicāmies skolēnu nodarbinātības programmā. Jūlijā pie mums strādāja četri, bet augustā pieci jaunieši. Tagad esam pieteikušies Nodarbinātības valsts aģentūras programmai «Darba praktizēšana ar stipendiju». Dosim iespēju strādāt pieciem bezdarbniekiem, kuri veiks tehniskā personāla – apkopējas, sētnieka, garderobistes, sarga un kopētāja palīga – pienākumus. Vēl mums būtu nepieciešams arī remontstrādnieks. Ja šie cilvēki strādās apzinīgi, varbūt ar laiku radīsim iespēju viņus pieņemt pastāvīgā darbā. – Kas gaidāms rudenī? Kā plānojat bibliotēkas turpmāko attīstību?Rudenī savā mācību klasē pēc mūsu Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājas sastādītas programmas rīkosim mācības skolu bibliotekāriem. Paredzēts arī seminārs par naudas plānošanu bibliotekāriem un sociālajiem darbiniekiem. Esam ieinteresēti, lai mums pieejamie resursi tiktu aktīvi izmantoti. Par bibliotēkas attīstību gan pašlaik nevar būt ne runas – jāpārlaiž grūtie gadi. Izstrādāts projekts JZB nozaru literatūras abonementa izveidei, lai paplašinātu brīvu pieeju krājumiem. Kādreiz ceram izremontēt arī daiļliteratūras abonementu. Ja nebūs līdzekļu jaunai būvei, varētu izbūvēt mūsu pašreizējās ēkas ceturtā stāva mansardu, tur izvietojot Bērnu bibliotēku. Pašlaik cilvēki ar īpašām vajadzībām var apmeklēt tikai bibliotēkas pirmo stāvu, tur izbūvēta arī invalīdu tualete. Lai viņi nokļūtu otrajā stāvā, nepieciešams lifts. Bet tas nav manā kompetencē, par šiem jautājumiem lemj pašvaldība.– Vai bibliotēka jūt ekonomisko krīzi. Kādas izmaiņas tā ieviesusi jūsu darbā?Esam vienīgā bezmaksas kultūras iestāde. Protams, ekonomiskā situācija ietekmē bibliotēku apmeklējumu – cilvēki pie mums nāk arvien vairāk. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apmeklējumu skaits pilsētas bibliotēkās audzis par vairāk nekā 14 800. Lasītāju ļoti daudz ir arī vasarā, sevišķi bērnu bibliotēkā, kur apmeklējumu skaits palielinājies par 54 procentiem. Bērni nāk ar literatūras sarakstiem, un mēs jūtam, ka vecāki viņiem vairs nevar nopirkt skolas prasītās grāmatas. Bibliotekāriem ir lielāka slodze, tikai žēl, ka grāmatu mazāk. Lasīšanas termiņi samazinās, uz pieprasītākajām grāmatām veidojas rindas. Preses izdevumu skaits šogad ir apmierinošs, bet nākamgad samazināsies, jo naudas ir mazāk un tā jāatlicina arī grāmatām. Šā gada pirmajā pusgadā JZB un tās filiālēs no jauna pierakstījušies 559 lasītāji. Vairāk sākuši nākt vīrieši darbspējīgā vecumā, kuri lasa avīzes un internetā meklē darbu. Vairāk pieaugušo bibliotēkā pavada savu brīvo laiku, klausās mūziku, veic saraksti. Aug pieprasījums pēc žurnāliem un laikrakstiem. Priecē, ka internetu arvien biežāk sākuši izmantot pensionāri, kurus projekta laikā apmācījuši mūsu bibliotekāri. Daudzi cilvēki nāk ar klēpjdatoriem, lai bibliotēkā izmantotu bezvadu interneta pieslēgumu, šogad tādu jau bijis vairāk nekā 300. Lasītāju vidū arvien populārāk kļūst uz bibliotēku nest izlasītos žurnālus un vecās grāmatas, ko žēl izmest, tā dodot iespēju tos lasīt arī citiem. Pirmajā pusgadā bibliotēka saņēmusi dāvinājumus – 1450 eksemplāru par kopējo summu 2876 lati. – Kas interesants šovasar noticis bibliotēkas dzīvē?Jūlijā Latvijas Kultūras akadēmijas students Guntars Gulbis mūsu lasītavā izstrādāja savu bakalaura darbu – uzņēma īsfilmu «Bibliotēkas leģenda». Tā stāsta par kādu studentu, kurš, cītīgi mācoties, par ilgu aizsēžas bibliotēkā, un bibliotekāre viņu tur ieslēdz. Nakts vidū jaunietis pamostas, un tālāk risinās šausmu filmas cienīgi notikumi. Mums šī filmiņa ļoti iepatikās, tāpēc ievietojām to bibliotēkas mājas lapas www.jzb.lv sadaļā «Bibliotekāriem. Pēc darba».
