Jelgavas mēra amata kandidātu Jāni Čeveru (LSDSP) intervē Inga Karlinska un Maija Laizāne.
– Deviņdesmitajos gados jūs bijāt Jelgavas domes, pēc tam – Saeimas deputāts. Vai pieteikums uz mēra amatu šajās vēlēšanās nozīmē, ka esat atgriezies ar lielāku pieredzi?Nekur tālu no politikas neesmu aizgājis. Pirms ievēlēšanas Saeimā vadot lielu kolektīvu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādi –, tad vienu no komitejām domē, pēc tam strādājot Saeimā –, uzkrāta pietiekama pieredze valsts un pašvaldības darbā. Man pietiek gan zināšanu, gan gribas pilsētā kaut ko mainīt.– Kādas bija jūsu aktivitātes kā 7. Saeimas deputātam? Biju Iekšlietu un aizsardzības komisijas loceklis. Tas bija interesants laiks, kad gājām uz NATO un ES, vajadzēja izstrādāt pilnīgi jaunu likumu paketi – tā notiek retā parlamentā, kad dienā tos pieņem vairākus desmitus. Manā vadībā tapa jaunais ugunsdrošības likums. Tā bija mana gulbja dziesma, jo zināju, ka nākamajā Saeimā neesmu ievēlēts. Maz esmu debatējis no tribīnes, taču Saeimā pamatā darbs notiek komisijās, un manu priekšlikumu bijis diezgan daudz.– Jūs darbojāties arī parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Ko sakāt par šo pieredzi?Tā bija tā sauktā Ādamsona komisija, kas izmeklēja amatpersonu saistību ar pedofiliju. To atceros ar duālām jūtām. Tolaik man – cilvēkam, kas nodzīvojis 50 gadu, – bija jāatklāj tādas lietas, ka mati ceļas stāvus un jāsauc – vai tiešām pasaulē tā notiek? Tas, ka toreiz Latvija bija kļuvusi par vienu no bērnu pornogrāfijas lielvalstīm, ir neapšaubāmi. Daļa vainīgo sodu izcietuši, taču esmu pārliecināts, ka lielākā daļa iedvesmotāju un piesedzēju joprojām staigā.– Varētu būt, ka tā Latvijā notiek arī tagad?Man šķiet, ka līdz galam šī parādība iznīdēta nav.– Vai sabiedrībai toreiz tika sniegta visa informācija par to, kas bija atklāts? Starpziņojums un ziņojums ir publiski pieejami, bet tie rakstīti diezgan maigā formā. Ar ko beidzās Ādamsona uzstāšanās Saeimas plenārsēdē, kad viņš nosauca uzvārdus, jūs jau zināt… Varbūt tos nevajadzēja minēt, mēs neesam ne tiesa, ne izmeklēšanas iestāde…– Kas, jūsuprāt, ir lielākie klupšanas akmeņi pašreizējās Jelgavas domes darbā?Ne jau viss melnās krāsās mālējams, taču nepadarītā netrūkst. Gribētu uzsvērt trīs lietas – siltumapgādi, sabiedrisko transportu un ielu stāvokli. Siltumtīklu tarifa jautājums un likstas ap to ir no laikiem, kad vēl strādāju domē. Šodien tehniski tas ir atrisināts, bet tarifs iedzīvotājiem ir kā smags slogs. Gatavojot diplomdarbu, pētīju kūdras izmantošanu. Ceru, ka, būvējot koģenerācijas stacijas, tiks domāts par alternatīvu kurināmo. Kam mums jālobē «Gazprom»? Arī megavatstundas izmaksas kūdrai ir vismaz pusotru reizi zemākas. Otra lieta – māju siltināšana. Eiropas naudu šim mērķim 50 procentu apmērā varēs dabūt līdz 2013. gadam, un domē jābūt cilvēkiem, kuri palīdz iedzīvotājiem rakstīt projektus, lai naudu saņemtu. – Vai tarifu pārāk neietekmē monopolstāvoklis siltumapgādē?Protams. Savulaik bijām par brīvu siltumapgādes izvēli, taču tas arī ir duāls jautājums – ja ļoti daudzi iedzīvotāji atslēgtos no centrālapkures, pārējiem tarifs kāptu. Jāatrod zelta vidusceļš, apspriežot arī alternatīvas iespējas.– Esat strādājis arī Jelgavas Autobusu parkā (JAP). Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami šā uzņēmuma darbā?Pašreiz JAP ir uz bankrota robežas un iztiek tikai ar domes dotācijām. Domāju, tarifu politika ir ļoti neelastīga – mums ir teju visdārgākās mēnešbiļetes Eiropā. To varētu mainīt, ieviešot mēnešbiļetes atsevišķi darba dienām. Var pelnīt ar augstu cenu un var – ar apgrozījumu. Jo zemāks tarifs, jo vairāk izmantos sabiedrisko transportu un būs lielāka peļņa. Tikai īstā robeža jāuztver. Jautājums arī – vai autobusu remonts un apkope nebūtu veicami lētāk pašā uzņēmumā, kur tehniskais aprīkojums ir labs. – Kā vērtējat, ka šoferi ir pašnodarbinātie?Tas ir ļoti paradoksāls jautājums. Ja uzņēmums ignorē visu instanču lēmumus šajā jomā, tas šķiet dīvaini.– Tātad JAP vadība varētu būt neīstā vietā?Man šķiet, tur ir tāds kā interešu konflikts.– Ar kādiem līdzekļiem vēlaties popularizēt Jelgavas tēlu?Nekādā gadījumā ne ar avīzes palīdzību, ko izdod dome un kas ir neadekvāti dārga. Mēs to vēlamies darīt ar kontaktiem. Esam sena partija, daudzās Eiropas pašvaldībās, tostarp sadraudzības pilsētās, pie varas ir sociāldemokrāti, un mēs varētu sevi popularizēt, izmantojot partijas resursus. Esam ģeogrāfiski izdevīgā vietā, dzelzceļa krustojums, netālu no galvaspilsētas, atliek radīt mikrovidi, uz kuru cilvēki tiektos. Līdz ar to arī pilsētas tēls augtu.– Līdz šim tēla popularizēšana nereti saistījusies ar līdzekļu izšķērdēšanu. Kā novilkt robežu?Neadekvāto summu veido vietējā izdevuma uzturēšana. Sabiedriskās attiecības maksā vairāk nekā 300 tūkstošus latu – tas ir par daudz. Mēs domē sāktu ar katras institūcijas darba un atdeves izvērtēšanu.– Jūsu partijas programmā plānots bērnu vienreizējais piedzimšanas pabalsts, kam, pēc pašreizējiem aprēķiniem, būtu nepieciešami vismaz 80 tūkstoši latu. No kādiem ienākumiem tas tiktu finansēts?No ārpuses neviens naudu neiedos, šim nolūkam jāpārdala iekšējās rezerves, piemēram, tēla spodrināšanai paredzētie līdzekļi.– Krīzes laikā daudzas lietas tiek risinātas ugunsdzēsēju režīmā. Vai jums šāda prakse šķiet pieņemama arī pašvaldības darbā?Kad uguns jau jumtā, viss jādara steidzami. Taču politikai jābūt ilgtermiņa. Kaut vai tie paši nelaimīgie ceļi un bedres. Ir doma atsevišķas ielas nodot firmām apsaimniekošanā uz pieciem līdz septiņiem gadiem, un lai tās rēķina, kas ir izdevīgāk – lāpīt bedrītes vai mainīt virskārtu. – Pie mums ir populāri mainīt partijas. Vai par to neesat domājis? Nē, pasarg Dievs! Atmodas laikā visi bijām politiķi, un, kad neatkarība bija izcīnīta, jau biju pagājis malā, bet pēc tam nonācu sociāldemokrātos. Kad notika pirmās domes vēlēšanas, mani uzaicināja sarakstā. Aizgāju un divas reizes pēc kārtas tiku ievēlēts. Mācījos, apguvu politikas pamatus un tagad esmu dziļi pārliecināts sociāldemokrāts… Mūsu novads ir sociāldemokrātijas šūpulis. Žēl, ka tā zaudē savas pozīcijas…– Vai to, ka pašlaik jūsu darba devējs ir principā pilsētas ietekmīgākais uzņēmējs Imants Kanaška, nevar uzskatīt par apstākli, ka pēc jūsu ievēlēšanas domē tas ietekmēs arī noteiktu lēmumu pieņemšanu?Darba devējs man ir SIA «Alis». Nedomāju, ka darba dēļ mani kāds varētu ietekmēt, jo strādāju pusslodzi un šaurā specialitātē – darba aizsardzība.– Uzskatāt sevi par neietekmējamu politiķi?Katrā ziņā daudz nelokos. Pilnu interviju ar J.Čeveru, kā arī citiem Jelgavas mēra amata kandidātiem lasiet portālā www.zz.lv
