«Dodoties gājienā, izteicām savu neapmierinātību ar to, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma jau ilgstoši nav pietiekami finansēta un ka vajag celt augstākās izglītības kvalitāti. Tā bija galvenā ziņa, ko vēlējāmies nodot ministriem un deputātiem,» teic LLU Studējošo pašpārvaldes vadītājs Gvido Bērziņš. Lai gan, jau iepriekš tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, studenti saņēma solījumu, ka budžeta vietu skaits augstskolās netiks mazināts, pirmdien Latvijas Studentu apvienība rīkoja gājienu, pulcējot studējošos un nozares pārstāvjus pie Saeimas, Finanšu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Viņu vidū bija arī aptuveni simt LLU studentu.
Studenti rāda vienotību
«Traci», kā to sauc paši studenti, sacēla IZM sagatavotais informatīvais ziņojums, kurā bija teikts – ja neizdosies nozarei rast papildu finansējumu pedagogu, tai skaitā augstākās izglītības mācībspēku, algām, līdzekļi tiks atrasti, tuvākajos trīs gados samazinot valsts finansēto studiju vietu skaitu par 5457. Tomēr arī ministrija ir izteikusies, ka neatbalsta studiju vietu samazinājumu. Tā vietā nolemts veikt vairākas reformas, cīnoties ar trim galvenajām problēmām: inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistu trūkumu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītības kvalitāti, kā arī finansējuma trūkumu kvalitātes un budžeta vietu nodrošināšanai. Latvijas studenti pozitīvi vērtē plānoto augstskolu akadēmiskā personāla atalgojuma pieaugumu, taču ir kategoriski pret tā nodrošinājumu uz augstākās izglītības pieejamības vai kvalitātes rēķina. «Gājienā parādījām savu attieksmi un bijām vienoti. Sevišķs prieks, ja redzi pazīstamus cilvēkus no citām universitātēm, pasniedzējus. Pats foršākais, ka mūsu ministri un deputāti mūs atbalsta. Negribam gan skriet laikam pa priekšu, jo budžeta galīgais lasījums vēl tikai būs,» prieku par rasto finansējumu, lai budžeta vietu skaits netiktu mazināts, pauž LLU Studējošo pašpārvaldes vadītāja vietniece Aija Mataite.
Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu tagadējā līmenī, 2017. gadā papildus nepieciešami teju 5,5 miljoni eiro, kurus IZM ir radusi iespēju nodrošināt. Pašlaik tās uzdevums ir papildus rast nepieciešamos 3,67 miljonus eiro 2018. gadā un 7,36 miljonus eiro 2019. gadā. Papildu līdzekļus nākamā gada budžetā valdība plāno gūt, ierobežojot ēnu ekonomiku galvenokārt būvniecības un taksometru nozarē. Par valsts budžeta projektu otrajā un galīgajā lasījumā Saeimā plānots lemt 23. novembrī.
No vienas kabatas otrā
Lai gan budžeta vietu skaitu augstākās izglītības sistēmā vismaz turpmākos trīs gadus valdība solījusi nemazināt, izskanējušais paziņojums nav atstājis vienaldzīgus ne studentus, ne mācībspēkus un augstāko izglītības iestāžu vadību. «Iespējamu budžeta vietu skaita samazinājumu uzskatām par nepareizu valdības politiku,» teic LLU rektore Irina Pilvere. «Finansējums nozarē nepalielināsies tikai tāpēc, ka augstskolās mehāniski samazinās budžeta vietu skaitu. Nav izvērtēti riski, kas veidosies šādas rīcības rezultātā – naudas vairāk nepaliks, tā tikai tiks pārlikta no vienas kabatas otrā, bet zaudētāji šajā situācijā būs jaunieši, kas vēlēsies iegūt izglītību. Vajadzētu ņemt piemēru no igauņiem, kur visi igauņu valodā studējošie mācās par valsts finansējumu. LLU līdzīga profila augstskola, kurā ir par aptuveni 300 studentu mazāk, saņem no valsts gandrīz divas reizes lielāku finansējumu,» tā rektore.
Savukārt LLU studiju prorektors Aigars Laizāns lielāko problēmu saskata trūkstošā konkrētā valsts pasūtījumā augstākajai izglītībai. «Izglītības un zinātnes ministrija cenšas to netieši darīt ar budžeta vietu skaita noteikšanu, taču tā nav mērķtiecīga rīcība, lai palīdzētu tautsaimniecības nozarēm iegūt kvalificētus speciālistus. Līdz ar to ar lēmumu par budžeta vietu skaita samazināšanu ministrija nevis domā par Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, bet tikai par esošā finansējuma pārdali, kas neatrisinās problēmu – augstākās izglītības nepietiekamo finansējumu.»
Par maz inženierzinātņu studentu
LLU arī nebūtu iespējas kādas studiju vietas finansēt no saviem līdzekļiem. «Jau kopš 2010. gada universitāte saņem finansējumu tikai 85 procentu apmērā no valstī noteiktā minimuma. Kamēr vien mēs būsim spiesti domāt par izdzīvošanu, visi LLU pašu līdzekļi tiks novirzīti studiju un pētījumu atbalstam. Turklāt LLU lielākoties realizē STEM (inženierzinātnes, tehnoloģijas un matemātika) jomas programmas, kuru pašizmaksa ir augsta,» skaidro I.Pilvere. Viņa uzsver – papildu finansējums augstākajai izglītībai ir akūti nepieciešams. «Daudzās citās nozarēs ekonomiskās krīzes sekas ir mazinājušās un tās var domāt par attīstību, bet augstākajā izglītībā jau sešus gadus krīze turpinās un nekas nemainās. Mēs vēl joprojām cenšamies izdzīvot, tādēļ ir apdraudēta studiju kvalitāte, jaunie mācībspēki nav ieinteresēti strādāt augstskolā un mēs zaudējam starptautisko konkurētspēju. Šādai situācijai ir lavīnveida raksturs – tā apdraud ne tikai augstāko izglītību, bet visu tautsaimniecību. Bez profesionāliem mācībspēkiem, kuri ir motivēti un labi atalgoti, nebūs studentu, studiju kvalitātes, zinātnisko pētījumu rezultātu netiks nodoti jaunajiem speciālistiem un tiks bremzēta kopējā Latvijas ekonomika.»
A.Laizāns stāsta, ka LLU ir vairāk nekā 4000 studentu, no kuriem 2704 izglītību iegūst valsts finansētās studiju vietās. Taču aptuveni desmit procenti no tām nav aizpildītas. «Neaizpildītās vietas galvenokārt ir inženierzinātņu programmās, kas sagatavo speciālistus nozarēm, kurās trūkst jaunu un kompetentu speciālistu. Jauniešu interese par šādām programmām nav liela, taču nozarēs speciālistu trūkst un tās tos pieprasa. Ja samazināsim «budžeta» vietas inženierzinātņu nozarēs, lai likvidētu šo pārpalikumu, tas nozīmē, ka mēs atteiksimies no iespējas nākotnē jauniešus ieinteresēt studēt un nozarēs veidosies vēl lielāks attiecīgā darbaspēka deficīts. Šobrīd strādājam, lai noturētu esošo studiju vietu skaitu un neveidotos apburtais loks, kas var negatīvi ietekmēt dažādu tautsaimniecības nozaru nākotni Latvijā,» teic A.Laizāns.
LLU Studējošo pašpārvaldes studenti ir vienisprātis – valsts finansētas studiju vietas ir nepieciešamas. «Tās pirmkārt ir iespējas,» teic Ella Sorokina, kura studē Veterinārmedicīnas fakultātē. Studenti norāda – ja nebūtu iespējas izglītību iegūt bez maksas, studiju process nebūtu tik kvalitatīvs, jo paralēli būtu jāstrādā, daudzi nestudētu vispār vai izvēlētos doties uz ārzemēm.
