Maija pirmā dekāde lielākoties bija vēsa, ar salnām, šur tur uzlija arī lietus.
Maija pirmā dekāde lielākoties bija vēsa, ar salnām, šur tur uzlija arī lietus. Taču vēlāk laiks atkal pamazām kļuvis siltāks un otrā dekāde jau var lepoties ar 20 grādu robežas sasniegšanu, taču vidū gaidāmas arī salnas līdz mīnus 2 grādiem. Nokrišņus šajā laikā nesola.
Trešās dekādes pirmajā pusē paredzams saulains un silts laiks, tomēr iespējamas arī salnas. Otrajā pusē saradīsies mākoņi un var arī uzlīt. Temperatūra – +9…+14 grādi naktīs, +13…+18 – dienās.
Ziemāju labības
No slimībām izplatīsies dažādas lapu plankumainības, rūsas, miltrasas, sakņu puves. Veldres novēršanai jālieto retardanti. Smidzināšanu sāk pēc pirmās karoglapiņas parādīšanās. Sējumu apstrādei var izmantot ceronu un terpālu. No kaitēkļiem sējumus var postīt melnā stiebrmuša, sausās un siltās dienās – labības spradzis, laputis, un labību lapgrauzis. Sevišķi lielus postījumus kaitēkļi nodarīs vēlu sētos laukos.
Kartupeļi
Lai pasargātu šos dārzeņus no slimībām, kartupeļu sēkla jāpāršķiro un jāatlasa ar lakstu puvi slimie bumbuļi, kas ir primārais infekcijas avots jaunajos stādījumos.
Vēsā un mitrā laikā iespējama rizoktoniozes izplatība asnu nekrozes veidā, tāpēc bumbuļi ir jākodina ar fundazolu, maksimu 025.
Pēc kartupeļu stādīšanas īsmūža nezāļu apkarošanai izmanto zenkoru. Ja lieto dalīto metodi, tad pirms sadīgšanas hektāram dod 0,3 kilogramus, bet pēc sadīgšanas (dīgsti nav garāki par 5 līdz 8 centimetriem) deva ir tāda pati. Savukārt vienreizējo devu – 0,5…0,75 kilogramus hektāram – var izsmidzināt kā pirms sadīgšanas, tā arī pēc tam, kad asni nepārsniedz 8 centimetru garumu. Vārpatu un īsmūža nezāles labi var ierobežot ar titu (50 gramu hektāram), izsmidzinot pa nezāļu dīgļlapām. Ja nezālēs ir arī balandas, tad titum pievieno zenkoru, bet pēc 7…10 dienām hektāram izsmidzina 20 gramu titus, kam pievienota virsmas aktīvā viela.
Bietes
Biešu laukā, tāpat kā katru gadu, siltā un sausā laikā kaitīgs būs biešu spradzis. Sevišķi jāuzmana tie lauki, kur iesēta ar insekticīdu neapstrādāta sēkla. Insekticīdi jāizsmidzina tad, kad jaunajiem augiem uz centimetru garas lapas virsmas ir divi vai vairāki grauzumi. Smilšainās augsnēs vietām kaitīgs var būt biešu kapracis.
Mēneša beigās postoša būs biešu muša, tādēļ lauki jāuzmana, lai laikus varētu sākt miglošanu – tas ir – kad vidēji uz auga 3…6 īsto lapu stadijā atrodamas vismaz četras oliņas. Apkarošanai ieteicams Bi-58, sevišķi, ja jau šķiļas kāpuri.
Rapsis, redīsi, kāposti, rutki
Atkarībā no laika apstākļiem šos augus apdraudēs spradži. Tie jāapkaro, ja vidēji uz auga ir 0,3…1 spradzis vai apgrauzts līdz desmit procentu lapu. Mazās platībās kukaini var apkarot ar pelniem. Maija beigās var izlidot kāpostu muša, to sāk apkarot, ja 5…10 procentos augu var atrast vismaz piecas oliņas. Mazdārziņā mušu apkaro, ap kāposta saknes kakliņu 15 centimetru rādiusā atraušot zemi un saberot tur svaigu.
Melnkāja un sakņu augoņi var parādīties skābās augsnēs, kur nav ievērota augu seka un iestādīti jau slimi stādi.
Rapša laukos var iznākt cīniņš ar krustziežu spīduli. Ja ziedpumpuru laikā uz auga ir 1…3 kukaiņi, bet pirms pašas ziedēšanas – līdz pieci, tad nekavējoties jāsmidzina insekticīds.
Tauriņziežu sējumi
Jau maija sākumā tauriņziežu sējumos koncentrējās āboliņa ziedu un stublāju smecernieki. Sēklu laukos, kur kaitēkļu daudzums pārsniegs kritisko robežu, pirms oliņu dēšanas 15…20 dienu pirms ziedēšanas sākuma jāsmidzina insekticīds.
Zemstikla platībās aktivizēsies tīklērces, laputis, sakņu un sakņu kakliņu puves. Lai augsni attīrītu no slimību dīgļiem, izmanto fungicīdu previkūru (kvadrātmetram – 300…4000 mililitru, kas izšķīdināts 20 litros ūdens). Ja tas nav izdarīts, tad ar 25 procentīgu previkūra šķīdumu apsmidzina augsni tūlīt pēc sējas, kvadrātmetram izsmidzinot četrus litrus. Augsnes apstrādei var lietot arī trihodermīnu.
Zemenes
Tām draudīgs var būt ziedu smecernieks. To apkaro 10…14 dienu pirms ziedēšanas un atkārtoti pēc ražas novākšanas. Te der decis, fastaks un sumi-alfa.
Augļu koki, ogu krūmi
Augļu kokiem kraupja avots var būt vecās lapas, uz kurām pārziemojusi attiecīgā sēnīte. Kur vēl ābeles nezied, ziedpumpuru izvirzīšanās stadijā jāmiglo ar ditānu M-45, efektoru, sistēmas iedarbības preparātu horus-75. Fungicīdiem ieteicams pievienot kādu no insekticīdiem (fastaku, deci). Dārzos, kur liela tīklērces izplatība, jālieto Bi-58.
Vēl augļudārzos kaitīgi būs ziedu smecernieki, tīklērces, lapu blusiņas, laputis. Tūlīt pēc noziedēšanas jāsmidzina pret ābeļu kraupi ar skoru, pievienojot insekticīdu pret ābeļu zāģlapseni.
Ar miltrasu slimie ērkšķogu un upeņu krūmiem ļoti rūpīgi jāapgriež jauno dzinumu galotnītes, jo slimība galvenokārt atrodas uz tām – tās ir iekaltušas, tumšas.
Avenājos jāizgriež pangodiņu bojājumi – pangas, kurās kaitēklis pārziemojis.
