“Europe Direct” informācijas centri veicina vietēja un reģionāla mēroga debates par ES tematiem.
“Europe Direct” informācijas centrs (EDIC) Jelgavā ir viens no ilgtspējīgākajiem projektiem Jelgavas novadā, jo tā aizsākumi meklējami jau 2005. gadā. Tas bija Latvijai ļoti īpašs laiks, jo mēs tikko, 2004. gadā, bijām iestājušies Eiropas Savienībā, un 2005. gadā visā Eiropas Savienības teritorijā uzsāka veidot “Europe Direct” informācijas centrus (sākotnēji punktus),” tā darbības sākumu atceras centra vadītāja Tabita Šķerberga.
Jelgava – visos periodos
Lai izveidotu šādus centrus, tika izsludināts projektu konkurss, uz kuru pieteicās pašvaldības un bibliotēkas, pēc tam klāt nākuši punkti arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras filiālēs. EDIC projektu periodi bijuši no 2005. līdz 2008. gadam, no 2009. līdz 20012. gadam, no 2013. līdz 2017. gadam un no 2018. līdz 2020. gadam. Tabita skaidro, ka nākamais periods, visticamāk, būs uz pieciem gadiem, piebilstot, ka Jelgavas EDIC ir darbojies visus periodus. Latvijas teritorijā informācijas centri atrodas divās pašvaldībās – Jelgavas novada pašvaldībā un Rēzeknes novada pašvaldībā, trijās bibliotēkās – Ventspilī, Valmierā un Gulbenē, kā arī trijās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras filiālēs – Liepājā, Jēkabpilī un Daugavpilī.
“Es šajā centrā sāku strādāt 2006.gadā, un, jāsaka, pirmie gadi bija interesanti ar milzīgo informācijas plūsmu. Tolaik ārkārtīgi daudz saņēmām dažādus bukletus no Briseles institūcijām, jo viss šeit bija jauns, bija nepieciešams daudzas lietas izskaidrot,” atceras centra vadītāja.
Viņa spriež, ka, no vienas puses, pašvaldība ir ļoti laba vieta, kurā bāzēties “Europe Direct” informācijas centram, bet, no otras, cilvēki šeit parasti ierodas ar citu mērķi. “Tieši tādēļ pirmsākumos viens no svarīgākajiem uzdevumiem mums bija saprast, kuras varētu būt mūsu mērķa grupas un kā šo uzmanību vairāk fokusēt. Bet ar laiku tieši sadarbībā ar pašvaldības iestādēm radās labas idejas un pasākumi, vairāki no tiem kļuvuši par stabilu tradīciju.”
Sāk ar skolām
Galvenais centru uzdevums un moto ir Eiropas Savienības informācijas sniegšana pēc iespējas tuvu katram iedzīvotājam. Tabita atzīst: “Kā to panākt, aptvērām, sākot darboties. No sākuma ļoti daudz braukājām pa skolām, bet sapratām, ka nespējam aizdoties uz visām skolām un pagastiem, tāpēc sākām izmantot dažādas iespējas sniegt apmācības pedagogiem, nogādāt bukletus bibliotēkām, tomēr visos laikos svarīgākais mūsu darba instruments ir bijušas klātienes tikšanās, pasākumi.”
Centra vadītāja arī skaidro, ka dažādos laika periodos mainās arī akcenti, ar kuriem vairāk tiek strādāts – ja no sākuma tā bijusi pamatinformācija par Eiropas Savienību, tās valstīm un institūciju darbu, tad vēlāk priekšplānā izvirzījušās citas aktualitātes. Piemēram, bijis periods, kad aktīvi sākusies dažādu ES projektu īstenošana, kad visiem interesējusi ES fondu darbība, iespējas startēt projektos. Tolaik īpaši daudz organizēti dažādi semināri par šīm tēmām, atbildēts uz interesentu jautājumiem gan telefonsarunās, gan epastos un klātienē.
Tilts uz Eiropu
Tabita Šķerberga arī atceras pirmo reizi, kad pati nokļuvusi institūcijās Briselē, varējusi pabūt lielajā Eiropas Parlamenta sēžu zālē, vietā, kur tiek pieņemti visām Eiropas Savienības valstīm svarīgi lēmumi. “Toreiz tika apspriests Lisabonas līgums, kur viens no punktiem ir, ka valstis var brīvi izstāties. Tiesa, tolaik noteikti neviens nedomāja, ka salīdzinoši drīz šāds mirklis patiešām varētu pienākt,” atmiņās kavējas Tabita.
Viņa skaidro, ka, atrodoties tur klātienē, vēl jo vairāk var izprast, cik svarīgi ir informāciju par ES institūcijās notiekošo saprotami nogādāt līdz mūsu valsts iedzīvotājiem. Tabita salīdzina “Europe Direct” informācijas centrus ar tiltiem, kuri, kad redzam, ka pretējā krastā kaut kas notiek, palīdz tur nokļūt. “Šādos gadījumos ir vajadzīgs kāds, kas iedrošina iet un skatīties, un iesaistīties procesā. Tāds ir mūsu uzdevums – Eiropas Savienības procesus, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta darbību un lēmumus novadīt līdz dažādu vecumu un interešu cilvēkiem, palīdzēt šos lēmumus ieraudzīt kopsakarībās ar mūsu dzīvi.”
“Europe Direct” informācijas centri bijuši līdzās visiem Latvijā svarīgiem notikumiem saistībā ar ES – nozīmīgākie bijuši eiro ieviešana, 2014. gadā Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, kā arī Latvija bija prezidējošā valsts 2015. gadā.
Noderīgi kontakti
Kā atzīst “Europe Direct” informācijas centra vadītāja, ieguvums no centra darbības noteikti nav vērtējams tikai vienā virzienā, tādu ir daudz. Kā piemēru viņa min arī noderīgus kontaktus, kas nereti pēc tam dod ieguvumus citās jomās. “Piemēram, 2015. gadā Briselē darba grupā bijām kopā ar Somijas pārstāvi, kas sāka interesēties par iespējām sadarboties. Tagad ar viņiem Jelgavas novada pašvaldībai ir vairāki kopīgi sadarbības projekti.” Tāpat daudz kontaktu šādā veidā iegūts kaimiņvalstī Lietuvā, arī ar viņiem kopā tiek veidoti dažādi projekti.
Tabita atceras, ka pirmajos gados pēc noteikumiem “Europe Direct” informācijas centriem noteikti bija jābūt atsevišķam birojam ar visu nepieciešamo tehniku – datoru, printeri un tamlīdzīgi, lai iedzīvotājiem būtu iespējas ierasties, sameklēt un noskaidrot nepieciešamo informāciju, ja vajadzīgs, to arī izdrukāt. Laika gaitā tas pamazām zaudējis savu aktualitāti, jo visu iespējams noskaidrot elektroniskā veidā un sazvanoties, ja nepieciešams, organizējot klātienes tikšanos. Pusi “Europe Direct” informācijas centra budžeta veido Eiropas Komisijas finansējums, bet otru pusi – Jelgavas novada pašvaldības.
“Ja sākotnēji mēs, kā jau minēts, vairāk fokusējāmies uz skolēniem, tad pamazām pievienojās arī citas vecuma grupas. Radās pieminētā interese par Eiropas fondu finansējumu, ieinteresējās arī seniori. Jau daudzus gadus mums arī ar viņiem ir izveidojusies aktīva sadarbība,” stāsta Tabita.
Katru gadu cita tematika
“Europe Direct” informācijas centrs un Jelgavas novada pašvaldība vairākus gadus organizē konkursu senioru pieredzes un aktivitātes atzinībai. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, lai akcentētu dažādas vērtības, kas senioru gados sniedz dzīves piepildījumu.
Pasākumu organizēšanā ļoti labi noderot tematiskie gadi, jo tiem tad arī tiekot piemērotas tā gada aktivitātes. Piemēram, 2010. gads bija Eiropas gads pret nabadzību un sociālo atstumtību, 2011. gads – Eiropas brīvprātīgā darba gads, 2012. – Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei, 2014. – Eiropas Parlamenta vēlēšanu gads, 2015. – Eiropas gads attīstībai (attīstības sadarbībai), 2017. – Eiropas Savienības 60 gadi, 2018. – Eiropas Kultūras mantojuma gads, 2019. – Eiropas vēlēšanu gads ar īpašo tematisko saukli “Šoreiz es balsošu!”. Šajā kampaņā īpašu aktivitāti izrādīja jauniešu auditorija.
Pieskaņojoties tematiskajiem gadiem, īstenoti projekti, ko Tabita Šķerberga vērtē kā ļoti izdevušos. Kā piemēru viņa nosauc 2018. gadā īstenoto, kad Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi iepazinās ar novada muižām un apkārtnes kultūrvēsturiskajiem objektiem, lai tos attēlotu savos darbos – zīmējumos un gleznās. Rezultātā, lai apkopotā informācija un zīmējumi nepaliktu tikai uz planšetēm vai nepazustu, tika izdots buklets. Savukārt Eiropas Savienības sešdesmitgadē bērni zīmējuši dažādām valstīm raksturīgus tēlus, asociācijas. Pagājušā gada nogalē iznākusi “Europe Direct” Informācijas centra jaunākā publikācija – radošu aktivitāšu darba lapu komplekts “Latvija Eiropā”, kas veltīts Latvijas 15 gadu jubilejai kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Darbojoties ar šo materiālu, bērni var uzzināt faktus par ES valstīm, to ievērojamākajiem objektiem, karogu krāsām, kā arī likt lietā radošu izdomu un informācijas avotus, lai uzzinātu vairāk par tām un, iespējams, kādreiz arī iepazītu klātienē. Ilustrācijas komplektam zīmējusi māksliniece Elita Šmēdiņa. Šīs darba lapas novērtētas kā ļoti labi izdevušās, tādēļ šogad nolemts materiālu atjaunot un izdot vēlreiz.
Tabita akcentē, ka šogad Eiropas diena, kas parasti maijā tiek atzīmēta ar dažādām aktivitātēm kopā ar skolēniem un jauniešiem, aizvadīta krietni klusāk, vairāk ar aktivitātēm sociālajos tīklos un citās interneta platformās valstī un visā Eiropā ieviesto “Covid-19” ierobežojumu dēļ. Tomēr tas nenozīmējot, ka neturpinās darbs pie iesāktajiem projektiem un nākotnes ieceru īstenošanas.
Šogad nozīmīga jubileja
1950. gada 9. maijā ar deklarāciju nāca klajā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis. Tajā bija ierosināts izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK), kuras dalībnieki apvienotu savu akmeņogļu un tērauda ražošanu. EOTK (dibinātājvalstis: Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga) bija pirmā no pārnacionālajām Eiropas institūcijām, kura beigās kļūst par tagadējo Eiropas Savienību. Eiropa 1950. gadā joprojām pūlējās pārvarēt postošās sekas, ko atstāja Otrais pasaules karš, kopš kura beigām bija pagājuši pieci gadi. Apņēmušās vairs nepieļaut tik briesmīgu karu, Eiropas valstis secināja, ka, apvienojot akmeņogļu ieguvi un tērauda ražošanu, kā teikts deklarācijā, karš starp vēsturiskajām sāncensēm Franciju un Vāciju “ne tikai kļūs neiedomājams, bet arī praktiski neiespējams”. Valdīja uzskats, ka ekonomisko interešu apvienošana palīdzētu uzlabot dzīves līmeni un būtu pirmais solis ceļā uz vienotāku Eiropu. Eiropas Ogļu un tērauda kopienai brīvi varēja pievienoties arī citas valstis.
Par “Europe Direct”
■ “Europe Direct” ir 2005. gadā izveidots Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. Savukārt, Eiropas Komisijai ar “Europe Direct” informācijas centru palīdzību ir iespēja uzzināt, ko par ES zina un domā iedzīvotāji reģionos.
■ Latvijā darbojas astoņi “Europe Direct” Informācijas centri – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā un Gulbenē.
■ Eiropas Komisijas “Europe Direct” Informācijas centrs Jelgavā darbojas kopš 2005.gada maija. Centru izveidoja Jelgavas rajona padome ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu.
■ Centra galvenās mērķa grupas ir bērni un jaunieši (skolēni un studenti), seniori, pašvaldību darbinieki, lauku uzņēmēji, NVO pārstāvji, pedagogi un bibliotekāri.
