Studentu folkfestivāls uzskatāms jau par pamatīgi iesakņojušos tradīciju gan LLU, gan citu augstskolu dzīvē.
Studentu folkfestivāls uzskatāms jau par pamatīgi iesakņojušos tradīciju gan LLU, gan
citu augstskolu dzīvē. Galveno – skatītāju simpātiju balvu – ieguva LLU studente Maruta Pelna.
Šajā reizē nebija tik daudz dalībnieku kā citus gadus, tomēr organizatori atzīst, ka sarīkojuma līmenis ir audzis. Tos folkfestivālus, kuros grupu skaits pārsniedzis četrdesmit, protams, var atcerēties ar nostaļģiju, bet mazliet arī ar šausmām, jo žūrijai bija jāiztur bezgalīgi garš koncerts un jāspēj izvērtēt visi dalībnieki. Arī skatītājiem bija daudz grūtāk nobalsot, jo visbiežāk beigās aizmirsušies kolektīvi, kas uzstājās sākumā.
Šogad festivālā piedalījās 17 grupu – mūziķi un dzejnieki –, lielākoties tepat no Jelgavas mūziķu vidus, bet netrūka arī viesu no Rīgas Pedagoģijas izglītības un vadības augstskolas, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas. Ja vien viesu grupas spēj izpildīt dziesmu kaut nedaudz atraktīvi vai vienkārši skaisti, arī viņiem vietējie savu atbalstu nežēlo. Tā, Ieva Tālberga no Liepājas tika uzņemta atzinīgi, un viņas ģitāras pavadībā izpildītās dziesmas – «Prāta vētras» «Kad viss jau būs pateikts» un Mārtiņa Freimaņa (grupa «Tumsa») «Vientuļnieku» – skatītāji pavadīja ar ovācijām.
Daudz ir tādu, kas piedalās jau vairākus gadus. Tāds ir Einārs Kvilis (pat septiņus), Dace Prūse (sešus). Mūziķu, kas dzied jau piekto, ceturto un trešo gadu, arī ir diezgan.
Studentu kluba vadītāja Anita Prūse gan atzina:
– Šoreiz netrūka jauno, tādu, kas piedalās pirmo reizi, jo studentu paaudzes taču mainās. Vairākus gadus mēs vērojam daudzreiz piedalījušos mūziķus, tad pēkšņi viss mainās – ir daudz pirmkursnieku un pilnīgi neredzētu seju.
– Ar katru gadu kolektīvi izskatās pārliecinošāki, vairāk izmēģinājuši spēlēšanu kopā, piemēram, šoreiz atzīstami muzicēja «Darba tulznas», trio «Bez nosaukuma» un Ieva no Liepājas. Protams, uzvarētāja Maruta ir ārpus konkurences, jo viņa izpildīja savas dziesmas ar pašas sacerētiem tekstiem. Tas ir daudz grūtāk un izteiksmīgāk, nekā nodziedāt tautā pazīstamas kompozīcijas, kuras izdzirdot, klausītājiem vienkārši zemapziņā nostrādā: jā, šī ir laba dziesma. Tad nemaz nevajag to īpaši labi atskaņot, galvenais, lai klausītājiem ir interesanti. Tāpat viņi par to nobalsos, – stāsta žūrijas pārstāvis Varis Klausītājs.
