Par 600 tūkstošu latu rekonstruētajā Saeimas namā jau notikusi pirmā plenārsēde.
Valdību netricina
Par 600 tūkstošu latu rekonstruētajā Saeimas namā jau notikusi pirmā plenārsēde.
Tajā visaktīvākie bija ultranacionālkonservatīvie deputāti Juris Dobelis, Juris Vidiņš, Pēteris Tabūns. Laikam partijas vadības norāti, viņi neko nesacīja, kad tapa apspriests jautājums par Iekšlietu ministrijas darbinieku pensijām, jo šo Ministru kabineta Satversmes 81. panta kārtībā pieņemto noteikumu nepieņemšana automātiski nozīmētu valdības izjukšanu un nāvīgu naidu starp «tēvzemiešiem» un «saimniekiem». Demokrātiskās partijas «Saimnieks» līderis, iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers policijas (milicijas) veterānus ir pierunājis pagājušā gada beigās nerakstīt atlūgumus, jo bez jau minētajiem valdības noteikumiem iznāktu tā, ka tiem, kam jau ir pienākuši pensijas gadi, ar steigu būtu jāraksta atlūgumi līdz pagājušā gada pēdējai dienai. Pretējā gadījumā, aizejot pensijā šogad, viņi zaudētu visu padomju laikā nostrādāto stāžu, kas netiktu ņemts vērā, aprēķinot pensiju vidēji 70 latu mēnesī. Tādu plānprātiņu, kas lūgtos «Nemaksā, bet atļauj pastrādāt!», mūsu badainajos laikos vairs neatradīsi. Daudzu «tēvzemiešu» nostāja ir: «Nu un tad? Lai tie miliči lasās projām no policijas!» Tikmēr iekšlietu ministram, kam jāķer bandīti, būtu jāsajūk prātā, jo policijas struktūras jau tagad būtu tīras no pieredzējušiem speciālistiem veco policistu šogad vairs policijā nebūtu un tukšo vietu būtu daudz pat ļoti daudz. Tāpēc valdības noteikumi, kas novērš veco policistu masveida iešanu prom no darba, tika pieņemti Saeimā pirmajā lasījumā. Vēlāk Vidiņš, Dobelis un Tabūns tomēr «atveldzēja» sirdi, izsakoties par citu likumu, kas valdības stabilitāti neapdraud, proti, farmācijas likumu. Kvēlie nacionālisti uzskata, ka pie medikamentu taisīšanas nedrīkst laist klāt nepilsoņus. Farmācija esot stratēģiski svarīga nozare vārdu sakot, nelojāli nepilsoņi var ņemt un noindēt visu latviešu tautu.
Smagāka «saimnieku» un «tēvzemiešu» konflikta neizraisīšanās ir laba zīme, kas rāda, ka tuvākajā laikā valdošā koalīcija neizjuks. Izjukusi valdība nevienam nav vajadzīga nedz valdībai pašai, nedz tautai. Tas vieš cerības, ka Guntara Krasta valdība var strādāt vēl ilgi varbūt pat līdz 7. Saeimas vēlēšanām.
Politiķi pret Nagli
Vēl viens strīda ābols valdošo partiju starpā ir Privatizācijas aģentūras (PA) vadība pagājušajā gadā bija izraisījušās visai asas «tēvzemieša», Ministru prezidenta Guntara Krasta un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa domstarpības. Šogad J.Naglis kritis citas partijas Demokrātiskās partijas «Saimnieks» nežēlastībā «saimnieku» Saeimas frakcijas vadītājs Ernests Jurkāns pēdējā laikā to vien dara, kā kritizē PA darba metodes. «Saimniekus» neapmierina PA ieceres «Latvijas kuģniecības» un citu lielo objektu privatizācijā. Privatizācijas aģentūras padomes sēde pagājušajā nedēļā gan vēl neko neizšķīra J.Nagļa liktenī, un viņš joprojām paliek postenī, taču kas zina, cik ilgi. J.Nagļa darbība līdz šim ir visnotaļ apmierinājusi «Latvijas ceļu». Pagaidām nevar saprast, vai būs «ceļinieku» konflikts ar koalīcijas partneriem, aizstāvot J. Nagli, vai gluži otrādi arī «ceļinieki» sāks vērsties pret J.Nagli PA visai interesantās lomas dēļ «Latvenergo» 3 miljonu lietā vispārzināms fakts, ka «Latvenergo» un «Ventspils naftas» darījumiem ar «lihtenšteiniešiem» akceptu ir devusi PA. Trīs miljonu lieta, kā zināms, ir «Latvijas ceļa» priekšsēdētāja Andreja Panteļējeva jājamzirdziņš, un, ja PA vadība būs smagi kritusi šīs afēras līdzdalībā, A.Panteļējevam nekas neatliks, kā piedalīties J.Nagļa gāšanā. J.Naglis gan izskatās sācis «labi uzvesties» trīs Saeimas lielo vaļu priekšā kā eļļa uz «saimnieku», «tēvzemiešu» un «ceļinieku» vātīm bija «Latvijas balzama» akciju ceturtdaļas izsole, kuras rezultātā trijnieka kopīgā naidnieka Andra Šķēles «Avelat» grupējumam vajadzēs maksāt piecus miljonus latu nepilnu divu vietā. Tā kā netika atraidīts otrs pretendents uz akcijām «Ventbunkers» un «Rīgas vīniem» (kuros 10% akciju pieder «Avelat») nācās piedalīties «Latvijas balzama» akciju izsolē, abi solīja, solīja, un «Rīgas vīni» guva Pirra uzvaru, iegūstot lēti nopirkt cerēto mantu par dārgu naudu. Privatizācija nu ir iegājusi pēdējā un visdramatiskākajā stadijā (saskaņā ar valdības deklarāciju tā jāpabeidz līdz 1. jūlijam, kas gan pagaidām nešķiet reāls termiņš), un nu gaidāmi asi konflikti, viedokļu sadursmes, finansu grupējumu cīņas.
Troļļu partija
Finansu grupējumi izsenis ir ievērojuši, ka vajadzīga ietekme politikā.
Sestdien sevi pieteica «Jaunā partija». Tā vēl nav dibināta, bet jau ieguvusi palamas «Norvēģu» un «Troļļu partija». Viens no «Jaunās partijas» līderiem ir norvēģu latviešu kopuzņēmuma «Varner/Hakon Invest» ģenerāldirektors Ainārs Šlesers.
Partijas rindās pulcēsies jauni cilvēki uzņēmēji, studenti, ārsti, juristi, banku darbinieki. Šie jaunieši ir paguvuši nopelnīt labu naudu, viņi ir pazīstami biznesa aprindās, taču plašākā sabiedrībā ne.
Pašvaldību vēlēšanās līdzīgs jauniešu saraksts «konservatori» un «reformatori» jau izgāzās, neiegūstot nevienu mandātu Rīgas domē. Latvijas vēlētāju ar to, ka partija sastāv no labi ģērbtiem, jauniem uzņēmējiem, iejūsmināt nevar.
«Jaunā partija» atbalstītājos iepulcinājusi varenu «lokomotīvi» komponistu Raimondu Paulu. Tā kā latvju vēlētājs joprojām «krīt» uz populārām personībām un nemēdz lasīt partiju programmas, «Jaunā partija» var cerēt, ka R.Paulu vēlētāji jau nu pazīs un balsos par «Jauno partiju». Šai partijai «tuvu stāvot» arī dzejnieks Jānis Peters. R.Paula pievilināšana ir visai skarbs trieciens Andrim Šķēlem ekspremjera pagaidām vēl nedibinātajā partijā komponists kā reizi būtu noderējis.
Lai nu kā, bet sakarīgas programmas šai partijai pagaidām nav visai jocīgi skan viņu paziņojums, ka «Jaunā partija» būšot kreisi centriska. Ne nu kreisa, ne centriska… pagaidām tā politiskajā spektrā ir nekāda. Jocīgi ir arī, ka «Jaunā partija» ir nozagusi vecu «Latvijas ceļa» 5. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas lozungu: «Nevis šķelt, bet vienot!» Tolaik «ceļiniekos» apvienojās padomju un trimdas nomenklatūristi. Nezin, ko grasās vienot «norvēģi»?
«Norvēģu partija» nav vienīgais šāgada jaunums partiju grupēšanās sportā nule dibinājusies jauna, dīvaina septiņu sabiedrisku un politisku organizāciju savienība, kurā zem viena karoga priekšatmodas laika brīvības cīnītāju «Helsinki86» karoga pulcējas gan bijušie «helsinkieši», gan politiski nespējnieki tādi kā, piemēram, sīkpartija «Mūsu zeme», gan Saeimas lielrunātāja Gundara Valdmaņa tautas kopa «Brīvība». Kā varēja noprast no šīs apvienības runasvīru izteikumiem, visi šie politiķi un politikā iekšā tikt gribētāji, iespējams, 7. Saeimas vēlēšanās startēs vienā sarakstā. Vēl no šīs apvienības runātāju izteikumiem varēja saprast, ka tā būs ļoti nacionāla tātad konkurents «Tēvzemei un brīvībai/LNNK» un Nacionālajai reformu partijai.
