Domes opozīcija skeptiski vērtē tirgus īpašnieku veiktspēju.
Lai arī Jelgavas domes vadība droši prezentē jaunā pilsētas tirgus projektu, opozīcija šaubās, vai tirgus pārcelšanā uz plānoto vietu pie dzelzceļa stacijas tiešām rasti nepieciešamie līdzekļi un šis projekts, kura ielu pārbūvē ieguldīts arī ES līdzfinansējums, realizēsies. Ne pirmo reizi projekta īstenošanas termiņi tiek pārcelti uz vēlāku laiku.
Diemžēl “Ziņām” neizdevās intervēt aprīlī ievēlēto SIA “Jelgavas tirgus” jauno valdes locekli SIA “ERA2K TT” īpašnieku Vladimiru Šalajevu. Aprīļa beigās viņš telefona īsziņā atbildēja, ka līdz 13. maijam atrodas komandējumā. Vēlāk intervijas pārcelšanas iemesls bija nepieciešamība apspriesties ar kolēģiem, bet pēc tam V.Šalajevs vairs neatbildēja.
Savukārt Jelgavas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Veinberga atbild, ka SIA “ERA2 KTT” 800 tūkstošu eiro ieguldījums SIA “Jelgavas tirgus” pamatkapitālā pilnībā apmaksāts 2017. gada 21. februārī un ka saistībā ar tā izlietojumu viss ir pietiekami skaidrs un saprotams. Nauda “tiek izmantota jaunā tirgus projekta izstrādei un būvniecībai, par kuras gaitu regulāri pašvaldība saņem informāciju SIA ”Jelgavas tirgus” dalībnieku sapulcēs”.
Tirgus vadībā par vienu amatu vairāk
Toties vēlīgi savu viedokli V.Šalajevs un tirgus direktors Andris Vaišļa sabiedrībai pauduši pašvaldības izdevumā “Jelgavas Vēstnesis”, kur 10. maija numurā tiek klāstīts, ka aprīlī SIA “Jelgavas tirgus” ievēlēts jauns valdes loceklis V.Šalajevs (iepriekšējais valdes loceklis Valdis Labanovskis atbrīvots). No publicētā var noprast, ka tagad jau pārsvarā privātajā “Jelgavas tirgū” ir izveidots jauns – direktora – amats. A.Vaišļa agrāk strādāja pašvaldības iestādē “Kultūra”. Pirms gadiem desmit pārstāvēja SIA “Roma nami”, kas bija visai dīvains starpnieks starp valsts uzņēmumu “Latvijas pasts” un Jelgavas pašvaldību. Toreiz par “ļoti treknu” cenu – 7,70 latiem jeb nepilniem 11 eiro par kvadrātmetru – pašvaldība no “Roma namiem” deju studijas “Benefice” vajadzībām uz desmit gadiem iznomāja daļu no vecās pasta ēkas Raiņa ielā 14. Pēc trim gadiem “Beneficei” gan izdevās pārcelties uz draudzīgāku vietu, kur īres maksa, kā paskaidro pašvaldības iestādē “Kultūra”, šodien ir divarpus reizes zemāka.
Rīgas autoosta atrastos Jelgavā…
“Jelgavas Vēstneša” lasītājiem V.Šalajevs sola, ka līdz vasaras beigām tirgus projekts būs gatavs, lai to iesniegtu saskaņošanai attiecīgajām institūcijām. Par vienu no iemesliem, kāpēc projekts iekavējies, V.Šalajevs min to, ka “bija izskanējusi informācija par Rīgas Starptautiskās autoostas plānoto pārcelšanu ārpus Rīgas centra”. Proti, galvaspilsētas attīstības vīzijās ir vismaz Jelgavā publiski neapspriesta ideja, ka Rīgas Starptautisko autoostu, kas pašlaik atrodas diezgan lielā šaurībā galvaspilsētas centrā, varētu izvietot Jelgavā plānotajā satiksmes terminālī. No turienes tad ceļotāji tālāk uz Rīgu brauktu, pārsēžoties elektriskajā vilcienā. “Tieši tāpēc bija nepieciešams laiks, lai mūsu projektu saskaņotu gan ar Satiksmes ministriju, gan Autotransporta direkciju,” Jelgavas Vēstneša” lasītājiem skaidro V.Šalajevs, piebilstot, ka saskaņojums no ministrijas saņemts aprīlī.
Līdztekus tam pašvaldības izdevumā minēts, ka satiksmes termināļa un Jelgavas tirgus projektā, kas tiek attīstīts Sporta ielā 2B un Zemgales prospektā 19A, jau pilnībā ir pabeigta tirgus teritorijas projektēšana, bet vēl turpinās satiksmes termināļa, tirdzniecības un izklaides centra projektēšanas darbi. Nekas gan nav minēts, kādam lielveikalu tīkla īpašniekam būtu interese pie Jelgavas stacijas atvērt lielveikalu. Nav ne vārda arī par agrāk cilāto ideju, ka pie dzelzceļa stacijas varētu atrasties kino.
Trūkst caurspīdības finansēs
Diezgan skeptiski Jelgavas tirgus pārcelšanas projektu, jo īpaši jaunā kontrolpaketes īpašnieka SIA “ERA2K TT” īstenojumā, vērtē Jelgavas domes opozīcijas deputāti. “Ņemot vērā, kā tika pielāgoti domes lēmumu projekti jaunā investora piesaistē, man kā pilsētas domes deputātam nav pārliecības ne par naudas izcelsmi, ne investoru spēju kaut ko tuvākajā laikā uzbūvēt,” atzīst deputāts Aigars Rublis. Par šo investoru skeptiski “Ziņās” ir izteicies arī Jelgavas domes deputāts Gunārs Kurlovičs.
Aprīļa Finanšu komitejas sēdē domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uz A.Rubļa jautājumu, kad tiks sākti jaunā tirgus celtniecības darbi (ar to deputāts domājis ēkas pamatu rakšanu), atbildējis, ka jūlijā. “No raksta “Jelgavas Vēstnesī” sapratu, ka labi ja tehniskais projekts saskaņošanai tiks iesniegs vasaras beigās. Tātad domes vadītājs īsti nezina, kas notiek kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldībai pieder 48 procenti daļu,”piebilst A.Rublis. Viņaprāt, pašvaldībai trūkst saimnieciska redzējuma, viss vairāk līdzinās fantāziju lidojumiem kā “Ķīnas zīda ceļš” agrākajā Jelgavas lidlauka teritorijā, ar kuru arī ir saistīts Vladimirs Šalajevs.”
A.Rublis apšauba arī tirgus pārcelšanas lietderību pie Jelgavas dzelzceļa stacijas, kur cieši satuvojas pasažieru un bīstamo dzelzceļa kravu plūsma. “Būtiskākais, par ko man jautā iedzīvotāji, ir drošība. Vienā teritorijā koncentrēsies gan autobusu satiksmes terminālis, gan tirgus, gan tirdzniecības centrs un, iespējams, pat kinoteātris, bet turpat blakus – dzelzceļš, pa kuru pārvadā cisternas ar bīstamām vielām. Vai kāds ir vērtējis sekas, ja notiks kaut kas ārkārtējs šajā vietā, kur pulcēsies daudz cilvēku? Pašlaik vairāk izskatās, ka domes vadītāju tas ne pārāk interesē un par prioritāti visdrīzāk tiek izvirzītas visai apšaubāmas firmas, nevis iedzīvotāju intereses,” rezumē A.Rublis.
Latviski raksta, bet nerunā
Gan “Ziņās”, gan arī citviet manīts, ka jaunais “Jelgavas tirgus” valdes loceklis V.Šalajevs nelieto valsts valodu. Tiesa, telefona īsziņu no V.Šalajeva “Ziņas” saņēma skaidrā latviešu valodā, taču telefona sarunā viņš izteicās tikai krieviski. Valsts valodas centra pārstāve Dzintra Skrūzmane teic, ka mēneša laikā varētu izvērtēt, vai SIA “Jelgavas tirgus” valdes loceklim V. Šalajevam ir nepieciešamās valsts valodas zināšanas. “Piedodiet, ka kariķēju, bet, ja pierādīsies, ka vadītājam darba pienākums ir atrasties vien savā kabinetā un pārskatīt dokumentus, bet nav nepieciešamības kontaktēties ar cilvēkiem uz ārpusi, mēs valsts valodas zināšanas viņam nevarēsim pieprasīt,” teic Dz.Skrūzmane. Dažkārt centra praksē esot gadījumi, kad pārbaudāmās amatpersonas prot valsts valodu, taču kaut kādu iemeslu dēļ to nemēdz lietot.
