Administratīvi teritoriālā reforma bijusi viena no pārlaicīgākajām aktualitātēm pēdējā desmitgadē.
Administratīvi teritoriālā reforma bijusi viena no pārlaicīgākajām aktualitātēm pēdējā desmitgadē. Šo gadu laikā pārspriests ne viens vien pašvaldību apvienošanās variants, no kuriem par atbilstošāko atzīts 102 pašvaldību modelis. Protams, arī tas nav ideālākais risinājums, tomēr, ņemot vērā objektīvo situāciju, ka 70% pašvaldību iedzīvotāju skaits nepārsniedz divus tūkstošus, jāatzīst, ka, piemērojot brīvprātības principu pašvaldību apvienošanās procesā, tas varētu jūtami ievilkties. Tādēļ, lai pēc iespējas ātrāk un iecerētajos termiņos pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu, agrāk vai vēlāk vajadzētu īstenot arī piespiedu pasākumus. Tieši šādu politiku līdz šim bija atbalstījušas visas iepriekšējās valdības, kopā dažādās administratīvi teritoriālās reformas izpētes aktivitātēs ieguldot vairāk nekā divus miljonus latu, neskaitot mobilizētās ierēdņu armijas darbu, strādājot pie šīs reformas.
Šķita, ka līdzīgās domās ir arī pašreizējā valdība ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru priekšgalā. Tomēr izrādās, ka «Jaunais laiks» («JL») uz šo reformu raugās pavisam citādi, proti, trešdien partijas valdes sēdē tika atbalstīts priekšlikums atteikties no līdzšinējām iestrādēm administratīvi teritoriālās reformas jomā un jaunās pašvaldības veidot uz pašreizējo 26 rajonu bāzes, paredzot arī atsevišķas pašvaldības septiņām lielākajām republikas pilsētām. Šī spīdošā doma izskanēja no klaidu latvieša «JL» Saeimas frakcijas vadītāja Krišjāņa Kariņa, kas, kaut gan ieguvis filosofa izglītību, jutās pietiekami kompetents, lai izvirzītu šādu priekšlikumu. Un partijas biedra ierosinājums, galvenokārt tā vienkāršības dēļ, likās pieņemams arī premjeram Eināram Repšem, bet pārējie partijas valdes locekļi, ņemot vērā autoritatīvo partijas vadības stilu, pat necentās iebilst. Līdzīgā situācijā jau reiz tika pieņemts lēmums par iespēju atlaist Rīgas Domi (veselais saprāts gan vēl guva virsroku), tādēļ nav jābrīnās, ka jau pavisam drīz sāksim apspriest nevis 102, bet gan «JL» piedāvāto 33 pašvaldību modeli.
Pamatojoties uz «JL» valdes lēmumu, I.Gateram uzdots izstrādāt jaunu administratīvi teritoriālās reformas modeli.
Vienīgais pašlaik skaidrais arguments, kādēļ «JL» ierosinājis atteikties no iepriekš izstrādātajām pašvaldību reorganizācijas shēmām, ir akceptētās idejas vienkāršība un ekonomiskā pamatotība. Nav šaubu, ka administratīvi un ekonomiski pārvaldīt 33 pašvaldības būs daudz vienkāršāk nekā 102, tomēr šādā modelī absolūti tiek devalvēta brīvprātīgās apvienošanās ideja un humānais aspekts, jo vietējā vara tiks atrauta no iedzīvotājiem un netiks nodrošināta atšķirību izlīdzināšanās starp pilsētām un laukiem.
Arī «JL» koalīcijas partneri ideju par 33 pašvaldību modeli uztvēruši ar skepsi, uzskatot, ka par šo tēmu nepieciešamas plašākas diskusijas, jo līdzšinējie argumenti nepārliecina, ka būtu lietderīgi atteikties no ilgstoši gatavotās reformas pārejai uz 102 pašvaldību modeli.
Savukārt opozīcijas deputāti šo priekšlikumu jau paguvuši nodēvēt par noziedzīgu, jo tādā veidā tiks iznīcināti lauku pagasti un cilvēki būs spiesti pārcelties uz pilsētām. Vēl opozīcijas pārstāvji uzsvēruši, ka pāreja uz 33 pašvaldību modeli iezīmē totalitāras valsts veidošanos, jo rajonu pašvaldībām būs jādeleģē pašu izraudzīti vietvalži katrā no līdzšinējiem pagastiem.
Ņemot vērā aktīvo pretestību, jāšaubās, vai «JL» ar individuāliem centieniem izdosies īstenot šo karsto reformu, kuras dēļ ciestu ne viens vien lauku iedzīvotājs.
