Komercbankas sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem redz vismaz trīs klupšanas akmeņus.
Jelgavā siltināšanas pieteikumus iesniegušas 13 daudzdzīvokļu mājas. Nav mazums tādu, kuru dzīvokļu īpašnieki gatavojas šo procesu sākt. Tomēr šogad siltināšana pabeigta vien trijās mājās, ko apsaimnieko Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP). Citiem namu apsaimniekotājiem tas nav izdevies nemaz. Optimistiskās prognozes, ka gadā varētu nosiltināt desmit un vairāk māju, izrādījās nepiepildāmas. Kā viens no šķēršļiem, kas paildzina procesu, tiek minēta banku pārmērīgā piesardzība kredītu izsniegšanā namu siltināšanai. Savukārt Ekonomikas ministrijā kavējas jaunas māju renovācijas programmas «palaišana tautā».
Ilgāku laiku banku noraidošās attieksmes dēļ bija iestrēdzis arī siltināšanas projekts divās 18 dzīvokļu mājās pilsētās nomalē Ozolpilī, Kalnciema ceļā 101 un 99. Tomēr šogad tur izdevās darbus paveikt. Apkures rēķini rāda, ka iegūtais enerģijas ietaupījums ir būtisks, priecājas pirmās mājas iedzīvotāja Rudīte Jankune. Reizē ar siltināšanu namā pilnībā par pašu iedzīvotāju līdzekļiem nomainītas arī trīsdesmit gadu kalpojušās kanalizācijas un ūdensvada caurules.
Izdevās pārliecināt, ka Ozolpils plauks
Dzīvokļa īpašnieks Ivars Brants uzteic projekta virzītāju NĪP, kas tomēr panāca labvēlīgu risinājumu kreditēšanas lietā, pierādot bankai, ka Ozolpils nav bezperspektīva pilsētas nomale. Tomēr viņam kā Durvju un logu ražotāju asociācijas izpilddirektoram nav pa prātam tas, ka celtnieki mājā ielika pašus lētākos, bet ne labākos pakešu logus. Viņam arī nav izprotama NĪP prasība, kāpēc siltināšanas gaitā vajadzēja atsegt viņa dzīvokļa slēgto balkonu. «Esmu konkursos skatījis daudz siltināto māju. Citur tas ir atļauts,» saka I.Brants. Viņš piebilst, ka vienam no 18 Kalnciema ceļa 101. nama dzīvokļu īpašniekiem ir problēmas ar kredīta atmaksu, kā arī komunālajiem maksājumiem. Lieta nonākusi līdz tiesai, kam, viņaprāt, vajadzētu šo sasāpējušo problēmu beidzot atrisināt.
Emburgas tēlam jāizskatās pārliecinošāk
NĪP vadītājs Juris Vidžis «Ziņām» norādīja, ka pirms aizdevuma izsniegšanas kredītiestādes izvirza virkni nosacījumu, galvenie no tiem ir dzīvokļu īpašnieku maksāšanas disciplīna un lēmums par projekta virzību. Par banku attieksmi neapmierināts ir arī uzņēmums «Ozolnieku novada KSDU», kas apsaimnieko un gatavojas siltināt māju Jelgavā, Lielajā ielā 16, un kuram neizdevās realizēt siltināšanas projektu Emburgā, ko bankas uzskata par neperspektīvu ciematu. Ozolnieku novadā gan tā nedomā.
Bankas gribētu aktivizēt dialogu
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace «Ziņām» atzīst, ka diemžēl ir vērojama liela starpība starp ES fondu atbalsta aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» apstiprināto un realizēto projektu skaitu.
Viņa skaidro, ka problēmas bankām siltināšanā rada visai neviendabīgā un sarežģītā daudzdzīvokļu māju īpašumtiesību un apsaimniekošanas sistēma. B.Melnace uzsver, ka pastāv vismaz četras kredītņēmēju juridiskās formas: īpašnieku biedrības, īpašnieku izveidotas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, pašvaldības uzņēmumi, kā arī privātie namu apsaimniekotāji. «Katrā no šīm situācijām kredīta ņēmējam ir dažādas iespējas pieņemt lēmumus, uzņemties saistības, sniegt ķīlas un citus nodrošinājumus,» skaidro B.Melnace.
Otrs klupšanas akmens komercbankām ir pārliecības trūkums par dzīvokļu īpašnieku maksātspēju ilgtermiņā. «Ir ārkārtīgi būtiski, kur šī māja atrodas, kāds ir konkrētās vietas attīstības potenciāls. Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, liela ir gan iekšējās, gan ārējās migrācijas ietekme uz teritoriju attīstību, uzņēmējdarbības aktivitāti, nekustamā īpašumu tirgus esamību.
Par trešo klupšanas akmeni B.Melnace atzīst dzīvokļu īpašnieku informācijas trūkumu. Viņasprāt, aktīvā iedzīvotāju un apsaimniekotāju daļa augstu novērtētu publiski pieejamus māju īpašnieku sabiedrību dibināšanas paraugdokumentus, statūtus, parauglīgumus par apsaimniekošanas pakalpojumiem, sakārtotu namu apsaimniekotāju tiesību un pienākumu jomu, vienotu rēķinu sagatavošanas metodiku, kā arī nozīmīgs atbalsts būtu konsultatīva atbalsta iespējamība. «Dažus no minētajiem problēmjautājumiem valstī sakārtot nav pārāk sarežģīti. Tāpat liela pievienotā vērtība būtu priekšlikumiem, kas ļautu pašvaldībām efektīvāk risināt nemaksātāju problēmas,» stāsta B.Melnace. Viņa piebilst, ka tieši šobrīd, kad tiek veidots ES fondu ieviešanas mehānisms 2014.–2020. gada periodam, būtu svarīgi diskusiju par šiem jautājumiem aktivizēt sabiedrībā.
Jumts var gaidīt vēl vienu ziemu
Pērn jūlijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pārtrauca pieņemt projektu iesniegumus aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», jo pieprasītais atbalsta apmērs sasniedzis programmas kopējo finansējumu – 62,75 miljonus latu. Pirms gada Ekonomikas ministrija lēsa, ka atbalsta sniegšana mājokļu renovācijai varētu atsākties 2014. gada vidū, tomēr tas vēl aizvien nav noticis. Šo «starta atlikšanu» vairāku māju dzīvokļu īpašnieki uztver ar bažām. Mātera ielas 23/25 mājas pilnvarnieks Gatis Reiters uzskata, ka daudzkārt lāpītajam šīfera jumtam šī ir pēdējā ziema, vairāk tas, viņaprāt, neizturēs. Par to liecina arī vairāku 5. stāva dzīvokļu noplūšana iepriekšējo gadu ziemās un lietavās. Biedrības «Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra» direktore Inga Kreicmane stāsta, ka jaunās renovācijas programmas izsludināšana atlikta uz 2015. gada pirmo ceturksni. Līdz ar to ēkas dzīvokļu īpašniekiem kopā ar NĪP inženieriem būtu jālemj, vai jumts var gaidīt nākamo siltināšanas programmu vai arī jāremontē jau tūlīt pilnībā par pašu līdzekļiem. «Līdzšinējā pieredze rāda, ka jāņem vērā, ka arī pēc programmas izsludināšanas paies vismaz pusgads līdz renovācijas sākšanai,» saka I.Kreicmane.
Viņa piebilst, ka pagaidām celtniekiem darba vēl netrūkst, jo līdz 2015. gada 1. oktobrim atļauts siltināt mājas, kas bija ietvertas vēl pirmajā atbalsta programmā, kas tika sākta 2009. gadā. ◆
Jelgavas daudzdzīvokļu mājas, kuras gatavo siltināšanai
Helmaņa iela 7
Katoļu iela 1
Katoļu iela 17
Lielā iela 3
Lielā iela 5
Lielā iela 27
Lielā iela 39
Miezītes ceļš 38
Zemgales prospekts 5
Akadēmijas iela 7
Neretas iela 10
Svētes iela 28
Vīgriežu iela 30
Avots: ZREA
