Latvijas Dabas fonds sācis informatīvu kampaņu par Latvijas dabisko pļavu nozīmi “50x vērtīgāks m2”, lai aicinātu sabiedrību novērtēt dabiskās pļavas un to devumu cilvēkiem. Dabisko pļavu likteni pagājušajā simtgadē spilgti ilustrē Jaņa Rozentāla klasiskā glezna “Ganu meitas dziesma”, kura kampaņas laikā “pārgleznota” mūsdienu versijā, akcentējot zudušos dabiskās pļavas elementus. Kampaņas prezentācijas pasākumā Rīgā žurnālistiem un citām aicinātajām personām tika skaidrotas pārmaiņas, kas Latvijas dabiskās pļavas skārušas šo simts gadu laikā no J.Rozentāla gleznas tapšanas līdz mūsdienām, kad par ainavas neatņemamu sastāvdaļu kļuvuši zāles konservi (tā siena ruļļi mīlīgi tika nodēvēti pasākumā).
Krasi samazināsDabiskās pļavas ir bagātīga, ilglaicīga un daudzveidīga ekosistēma, kurai nepieciešama cilvēka līdzdalība. Augu daudzveidība dabiskajās pļavās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos, – vienā kvadrātmetrā var atrast pat vairāk nekā 50 augu sugu. Taču dabisko pļavu un ganību Latvijā palicis ļoti maz, tās aizņem tikai 0,7 procentus no Latvijas teritorijas jeb 67 000 hektāru. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30 procentus no mūsu valsts. Zaudējot atlikušos 0,7 procentus ar dabiskajām pļavām, mēs pazaudētu vairāk sugu nekā tad, ja izzustu visi citi Latvijas zālāji kopā. Tāpēc Latvijas Dabas fonda projekts “GrassLIFE” aicina ikvienu novērtēt un cienīt Latvijas dabiskās pļavas. Lai izstāstītu pļavu stāstu, informatīvā kampaņa skaidros, kas ir dabiskā pļava, kā tā atšķiras no citiem zālājiem, un aicinās iepazīties ar dabiskās pļavas vērtībām. Kampaņa “50 reizes vērtīgāks m2” stāstīs par plašo dabas un cilvēka vērtību spektru, kas saistīts ar dabiskajiem zālājiem, piemēram, pļavu nozīmi apputeksnēšanai, ārstniecības augu ieguvei, par pļavām kā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku mājvietu, tīras pārtikas avotu utt.Inga Račinska, projekta “GrassLIFE” vadītāja, saka: “Dabiskās pļavas ir ne tikai viena no sugām bagātākajām dzīvotnēm pasaulē, tā veido arī brīnišķīgu ainavu, ar ko cieši saistās Latvijas kultūra un identitāte. Pārgleznojot Jaņa Rozentāla gleznu “Ganu meitas dziesma”, attēlojām izmaiņas, kas notikušas Latvijas ainavā pēdējo simts gadu laikā – krāšņo puķu klāju aizvietojām ar viendabīgi zaļu kultivētu zālāju un skābsiena ruļļiem, tā vienkāršojot ainavu un ar to saistīto dabas daudzveidību.”Projekta piecos darbības gados notiks dabisko pļavu atjaunošana – plānots atjaunot 1320 hektārus dabisko pļavu –, kā arī aktīvs pētniecības darbs, jaunu metožu pārbaude un ieviešana. Tiks veikta zālāju sniegto ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana, kā arī pirmo reizi Latvijā izstrādāts zālāju konektivitātes modelis, kas noteiks būtiskākās zālāju atjaunošanas vietas. Nozīmīga sadaļa projektā tiek veltīta zālāju produktu potenciāla izpētei un produktu ideju radīšanai. Projekts tiek īstenots no 2017. līdz 2023. gadam un noritēs 14 “Natura 2000” teritorijās.
Siena zaglis grib labotiesTurpinot par dabisku pļavu apsaimniekošanu, nevar nepieminēt gadījumu mūsu apkārtnē. “Zemgales Ziņas” jau rakstīja par 16. augustā konstatēto 150 siena ruļļu zādzību Latvijas Dabas fondam piederošajās Lielupes labā krasta palienes pļavās, kas atrodas starp Kalnciema ceļu un Lielupi netālu no sociālās aprūpes centra “Ozolpils”. Jau ziņots par vienu pircēju, kurš daļu no zagtā siena – 49 ruļļus – atdeva Dabas fondam. Zādzības shēma bija vienkārša: zaglis ievietoja populārajā portālā ss.com sludinājumu, ka pārdod sienu, taču nenodrošināja tā piegādi. Kad klients atbrauca pakaļ sienam, zaglis norādīja uz ruļļiem Dabas fonda pļavās. Darījuma gaitā zaglis saņēma naudu un brauca prom. Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa “Ziņām” stāsta, ka policija nākusi uz pēdām manīgajam siena ruļļu tirgotājam. Viņš paskaidrojis, ka tiesu darbus nevēlas un esot gatavs laboties. Pagaidām vēl neesot skaidrs, kā tieši tas varētu izpausties.Tā kā daļa siena atgūta, savvaļas zirgiem Jelgavā šoziem barības varētu pietikt, spriež Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, tādēļ pagaidām netiek plānots lūgt, piemēram, ziedotāju atbalstu siena iegādei.
