Kā vērtējat Ministru kabineta ieceri samazināt SIA minimālo pamatkapitāla lielumu līdz 100 latiem?
Māris Peilāns, SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs:Tā ir īsta klaunāde. Šķiet, ka ar to valdība ņirgājas par uzņēmējdarbību un uzņēmējiem. Ko īsti viņi grib atvieglot? Vai tad bijušas problēmas nodibināt uzņēmumu? Problēmas sākas pēc tam, kad tas nodibināts, jo valsts birokrātija pagaidām nav ievērojami mainījusies. Domāju, ja cilvēks nevar uzsākt uzņēmējdarbību ar 2000 latiem, tad diezin vai viņš to spēs arī par 100 latiem. Valstī taču nevajag miljoniem uzņēmumu, kuri nedarbojas, bet vajag, lai uzņēmumi strādātu, dotu darbavietas un ražotu eksportam. Šādas politikas rezultātā vairosies uzņēmumi, kas pēcāk nedarbosies. Edgars Viļķins, SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs:Pozitīvais – šāds solis varētu vedināt daudzus uzņēmīgus cilvēkus legalizēt savu darbību, kas pašreiz notiek nelegāli, tādā veidā apejot nodokļu maksājumus, jo administratīvi tiem ir bijis par dārgu un sarežģītu reģistrēties legāli. Tādā veidā valsts iegūtu nodokļu ieņēmumus. Negatīvais jeb tas, kas varētu traucēt efektam, ir fakts, ka nodokļu maksājumiem neatliek līdzekļu un visa pievienotā vērtība no produkta vai pakalpojuma sniegšanas aiziet izdzīvošanai. Ir grūti iedomāties tādas nišas, kuru attīstīšanai vienīgais šķērslis ir bijis 2000 latu pamatkapitāls. Lai uzsāktu biznesu, ir nepieciešami finanšu līdzekļi darbības nodrošināšanai, tas arī pēc 100 latu ieguldīšanas pirmajā posmā būs nepieciešams. Lielākais trūkums pašreiz ir darbības nodrošināšanai nepieciešamie apgrozāmie līdzekļi, kuru nav, un aizņemties par pieņemamām likmēm ir ļoti mazas iespējas. Agris Ķipurs, pilnsabiedrības «JIC biznesa inkubators» izpilddirektors:No vienas puses, tas ir apsveicams solis, kas daudzas lietas padara vienkāršākas. No otras puses, uzņēmējdarbība neizbēgami saistīta ar zināmiem resursiem un ieguldījumiem. Jāšaubās, kā uzņēmums spēs uzsākt darbību, ja tā rīcībā dibināšanai būs tikai 100 latu. Pamatkapitāls ir resurss, kuru uzņēmums lieto, turklāt tam visam nav jābūt ieguldījumam naudā, un arī pamatkapitāla apmaksātā daļa sākumā var būt tikai puse no kopējā. Cik praksē zināms, pamatkapitāla apjoma prasība nav bijusi problēma nopietniem uzņēmējiem. Ir daudz citu lietu, kas bremzē mikrouzņēmumus. Piemēram, uzņēmuma rēķini ir izrakstīti, bet nav apmaksāti, taču ir jāmaksā PVN un ienākumu nodoklis. Tas mazam uzņēmumam atņem apgrozāmos līdzekļus. Mikrouzņēmumiem svarīgāka būtu vienkāršota grāmatvedība, turklāt VID, visticamāk, šķiež laika un darba resursus, veltot uzmanību tik maziem nodokļu maksātājiem.
