Šajā mācību gadā Lauksaimniecības universitātes piedāvātajā studiju programmu un apgūstamo specialitāšu klāstam klāt nākusi jauna iespēja.
Šajā mācību gadā Lauksaimniecības universitātes piedāvātajā studiju programmu un apgūstamo specialitāšu klāstam klāt nākusi jauna iespēja. Proti, pilna laika jeb klātienes pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma – pārtikas higiēna. Tāpēc uz sarunu lūdzām Veterinārmedicīnas fakultātes Pārtikas un vides higiēnas institūta direktoru profesoru Edgaru Liepiņu.
Jūs esat jaunās studiju programmas vadītājs. Kā radās tās iecere?
Līdz ar Latvijas iestāšanos ES būtiski palielinājušās prasības pārtikas drošībai un nekaitīgumam. Tādēļ, kā atzinuši speciālisti gan universitātē, gan LR Pārtikas un veterinārajā dienestā, katrā pārtikas ražošanas uzņēmumā, ēdnīcās un restorānos, pārtikas produktu bāzēs un lielveikalos būs jābūt speciālistiem, kas veic pārtikas produktu kvalitātes uzraudzību. Lielākajos uzņēmumos šajā jomā strādā gan veterinārārsti, gan pārtikas tehnologi, gan biologi. Taču mēs esam nākuši pie atzinuma, ka šo darbu var veikt arī pirmā līmeņa augstāko izglītību ieguvis speciālists higiēnists. Ja, piemēram, par veterinārārstu jāstudē sešus gadus, tad par pārtikas higiēnistu var kļūt divarpus gados. Studiju programma tika licencēta pagājušā gada septembrī, šogad plānojam tajā uzņemt 30 pilna laika jeb klātienes studentu.
Šajā studiju programmā nav valsts budžeta finansētu vietu. Mācības ir par daļēju maksu, kas šogad ir 250 latu gadā. Ja salīdzina ar citām augstskolām un specialitātēm, cena ir ļoti draudzīga.
Jāatzīst, ka Veterinārmedicīnas fakultātē studiju pašizmaksa ir viena no dārgākajām. Specialitātes priekšmetos nepietiek ar auditoriju, datoru un pasniedzēju. Nepieciešami arī dzīvnieki, preparāti, laboratoriju aparatūra un daudz kas cits. Ļoti ceru, ka jaunā studiju programma gūs atsaucību uzņēmumu vadītājos un īpašniekos un ka viņi atbalstīs studentus, kas vēlēsies pie mums mācīties. Nesen man zvanīja no Bauskas putnu fabrikas “Lielzeltiņi” un teica, ka uzņēmums labprāt nosūtītu un atbalstītu divus studentus.
Kā jūs prognozējat studiju programmas absolventu darba iespējas?
Mūsu pārliecība ir, ka tās būs labas. Veterinārmediķi, kas jau strādā šajā jomā gaļas pārstrādē, piena vai zivju konservu ražošanas uzņēmumos, ir augsti atalgoti. Taču tagad, pateicoties ES, darbības lauks paveras vēl plašāks. Pārtikas higiēnistu uzraudzībā būs izejvielas no rudzu grauda un ūdens piliena līdz tam, kas nonāk mūsu galdā. Manuprāt, higiēnistiem jābūt diplomātiem, kas ir spējīgi uzņēmumu vadītājam izskaidrot pārtikas kvalitātes prasības, lai viņi tās atzītu kā pamatu ilgtspējīgai attīstībai.
Zināms, ka Veterinārmedicīnas fakultātē vairums studentu ir meitenes. Jūsu vadītā studiju programma ir vairāk piemērota stiprajam vai daiļajam dzimumam?
No vienas puses, piemēram, gaļas pārstrādes uzņēmumā cilāt gaļas liemeņus, lai noņemtu no tiem analīžu paraugus fiziski var būt diezgan smagi. Tomēr uzskatu, ka nebūtu pareizi šo specialitāti atzīt par vīrišķīgu. Redzēsim, ko mūsu studiju piedāvājums būs vairāk ieinteresējis. Domāju, ka pārtikas higiēnisti fakultātē būs labā nozīmē pamanāmi gan studijās, gan sabiedriskajā dzīvē. Ja veterinārārstu pirmkursniekiem paredzēts piecdesmit vietu, tad klāt nākušajiem trīsdesmit higiēnistiem būs jūtama nozīme.
Ja, piemēram, jaunietis, studējot higiēnistos, jūt, ka viņu ieinteresējusi veterinārmedicīna un viņš būtu gatavs studēt ne vairs divarpus, bet gan sešus gadus…
Tāda iespēja ir paredzēta. Pārtikas higiēnas specialitātes absolventam ir tiesības turpināt izglītību otrā līmeņa profesionālās studijās vai nu veterinārmedicīnā, vai pārtikas zinībās, pārtikas produktu tehnoloģijā, vai arī ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbībā. Atbilstošie un jau apgūtie studiju priekšmeti būs ieskaitīti.
