Nākamās nedēļas nozīmīgākais notikums Jelgavas kultūras dzīvē ir Jelgavas Jaunā teātra piecu gadu jubileja.
Nākamās nedēļas nozīmīgākais notikums Jelgavas kultūras dzīvē ir Jelgavas Jaunā teātra piecu gadu jubileja. Četrās dienās varēsim skatīt izrādes, kas izvēlētas svētku programmai. Īsumā par katru stāsta izrāžu režisori.
26. novembrī
S. Cveigs – SIRDS NEPACIETĪBA (1997) – pirmizrāde.
«Tas ir emocionāls darbs. Iekšēja nepieciešamība ļoti mierīgi parunāt par lietām, kas man ir ļoti svarīgas. Līdzjūtība. Cik cilvēks var būt līdzjūtīgs, vai līdzjūtība ir laba vai slikta, kuros brīžos tā ir vajadzīga. Šeit Cveigs ir ietekmējies no Nīčes «Tā runāja Zaratustra», kur attieksme pret to ir diezgan noraidoša – ja tu neesi gatavs iet līdz galam, tad kāda jēga tam.» (L. Muižniece)
27. novembrī
A. Bernsteins – ZAGLIS (1997)
«Tā ir 30. gadu ludziņa, kuru es esmu kapitāli svītrojusi un pārtaisījusi. Galvenā tēma – ne tikai zaglis fiziskā, bet vairāk psiholoģiskā nozīmē – kāpēc mēs tā darām un ko mēs zogam, cik daudz mēs šādi iekļūstam melu pasaulē. Dažreiz mēs uzstādām idiotiskus mērķus, bet mums liekas, ka tas, kā vārdā mēs to daram, ir būtiski. Tā nav luga, uz kuru atnākot iegrimt dziļās pārdomās, ne arī komēdija, kur atpūsties. Normāla luga ar ļoti spilgtu aktieru veikumu, kur daži personāži parādās citā, pretējā gaismā.» (L. Muižniece)
E. Jonesko – STUNDA (1996)
«Jau 80. gados gribēju iestudēt Jonesko «Degunradzi», bet toreiz viņš bija aizliegtais autors. Pirmā saskare ar absurdu man bija, pateicoties Hermanim Paukšam, tas atspoguļojas arī «Stundā», tikai koncentrētā veidā. Absurda lugās darbība nepakļaujas loģikai, bet visa dzīve taču ir viens absurds, tikai mēs bieži vien nepiefiksējam, ka rīkojamies neloģiski. Pamatsižets ir diezgan traģisks – kas ir apakšā tam, ka viens cilvēks otru māca; ir parādīta šī attīstība, kas noved līdz traģēdijai.»
(A. Krūmiņš)
28. novembrī
Aspazija – MĪLAI IR ROKĀ DIVI SVARI… (1995)
Z. Mauriņa – DIENA AIZLIDO ZELTA SPĀRNIEM (1997)
1. daļa: «Aspazijas vēstules, dienasgrāmatas fragmenti, dzejoļi. Sens darbiņš, bet es no viņa nevaru šķirties. Lai cik tu esi noguris mēģinājumā, tajā visā ir tāds spēks, ka tu pēkšņi jūties garāks, lielāks un vispār varenāks. Tas ir Aspazijas fenomens.»
2. daļa: «Mans salikums no dažādiem Zentas Mauriņas darbiem, galvenokārt no romāniem «Dzīves vilcienā», «Frančeska», «Tāla gaita» un gabali no esejām. Izrāde par to, kā dažādas sievietes dažādos vecumos saprot Mauriņu, kā viņas to uztver. Labāk izrādi sapratīs tie, kas jau kaut ko zina par šo rakstnieci.» (L. Muižniece)
L. Stumbre – …TĀ, LAI VAR REDZĒT CEĻU… (1997)
«Pirmoreiz ar Stumbres dramaturģiju strādāju Spīdolas skolā («Liels, spoži sarkans autobuss»). Šī ir sarežģītāka. Sajūtu darbs. Tomēr man šovasar vajadzēja izrakties cauri filozofiskām lietām, manuprāt, tas ir vistuvāk dzenbudismam. Tur ir kosmiskā enerģija, kas nes lielu mieru un iekšēju stabilitāti. Lelde Stumbre bija uz šo izrādi un atzina saīsināto variantu kā pilnīgi iespējamu. Izrāde ir ļoti apliecinoša, par to, ka spēks katram jāmeklē sevī.» (A. Krūmiņš)
29. novembrī
H. Hese – STEPES VILKS (1996)
«Šo izrādi neesmu spēlējusi pusotru gadu, tāpēc izrāde būs citāda. Teātris ir mirkļa māksla, un pirms pusotra gada es dzīvi un pasauli uztvēru savādāk. Šim darbam ir īpaša vieta manā dzīvē. Tas ir vairāk intelektuāls, mazāk emocionāls. Katrs var domāt līdzi, un katram būs savas asociācijas. Cita lieta – cik gatavs tu esi piedalīties spēlē.» (L. Muižniece).
