Pēdējā laikā laikrakstā par siltumapgādes problēmām Jelgavā tiek publicēti raksti, kuros akcentēti apkures izmaksu pamatotības un siltuma ekonomijas jautājumi.
Pēdējā laikā laikrakstā par siltumapgādes problēmām Jelgavā tiek publicēti raksti, kuros akcentēti apkures izmaksu pamatotības un siltuma ekonomijas jautājumi.
«Siltumtīklu» inspekcijas priekšnieks Zaigonis Zeps publiski atzīst, ka siltuma gigakalorijas cenu precīzi nemaz nezina un ka gigakalorijas pašizmaksa ir «slidena» tēma. Te nu jānoceļ cepure un jāatdod gods vismaz vienam siltumtīklu uzņēmuma darbiniekam, kas spēj būt atklāts. Acīmredzot 1997. gada 11. septembrī, kad pašvaldībā tika apstiprināts šīs ziemas jaunais apkures tarifs, domnieki tika maldināti, jo piedāvātā gigakalorijas cena bija precizēta līdz santīmam un maksa par vienu kvadrātmetru mēnesī bija izkalkulēta līdz santīma desmitdaļām (Ls 0,495). Pēc Zepa kunga vārdiem, siltuma zudumi jaunajās, rekonstruētajās siltumtrasēs ir pieci procenti, un tas nozīmē, ka «Siltumtīkli», iebūvējot jaunās trases, ir kaut ko racionalizējuši un uzlabojuši, jo pat Pasaules bankas akceptētajā Jelgavas siltumtīklu rehabilitācijas projektā ir plānots siltuma «nobirums» 12 procentu apjomā.
Fotogrāfijā, kura uzņemta 1996. gada decembrī, redzams, kā izskatās šie pieci procenti un kā virs rudenī Katoļu ielas kvartālā iebūvētās siltumtrases neturas sniegs. Šī augsti ekonomiskā siltumtrase ik dienas silda grunti 20 metru attālumā no siltumtīklu administrācijas ēkas. Pagājušajā gadā kolēģi man ieteica fotogrāfiju nepublicēt, jo virs tikko iebūvētās trases grunts neesot pietiekami sablīvēta un tādēļ sniegs tur kūstot ātrāk. Šogad situācija ir tāda pati kā iepriekšējā apkures sezonā par to Dupuža kungs var pārliecināties pa sava kabineta logu. Ļoti gribētos uzzināt, cik gadu laikā zeme sablīvēsies un cik ilgi par šo nejēdzību maksās jelgavnieki.
Es lūdzu šo manu rakstu neuzskatīt par piekasīšanos siltumtīklu uzņēmumam. Vienkārši es saskatu milzu problēmas, kas sekos siltumtīklu rehabilitācijas projekta realizācijai. Lielais kredīta parāds līdz ar visiem joprojām esošajiem siltuma zudumiem būs jāsamaksā mums Jelgavas iedzīvotājiem.
Jau sen esmu pateicis, ka iestājos par Jelgavas siltumapgādes decentralizāciju vismaz tur, kur to izdarīt nav nokavēts. Tieši šajā risinājumā saskatu iespējas samazināt apkures izmaksas, operatīvi mainīt siltuma režīmu atkarībā no āra temperatūras un ekonomēt siltumu. Tāpēc cenšos sekot LLU dzīvojamā kvartāla, ko pirmo ziemu apkurina lokāla gāzes katlumāja Svētes ielā, problēmām un risinājumiem. Pēc datiem, ko sniedza LLU direktors Andrejs Garančs, siltuma tarifs šā kvartāla ēkās decembrī bija 32,8 santīmi par kvadrātmetru. Zaigonis Zeps starp siltuma ekonomijas rekordistiem min Kungu ielas 25. māju, kur decembrī apkurināmais kvadrātmetrs izmaksāja 38,8 santīmus. Šāds vai līdzīgs rādītājs ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmos namos, kas pieslēgti centralizētai apkurei. Pārsvarā tarifs ir no 50 līdz 80 santīmiem par kvadrātmetru. Domāju, ka ciparu salīdzinājums komentārus neprasa.
