Pagājušajā ceturtdienā ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima izteica uzticību jaunajai valdībai ar Ministru prezidentu Guntaru Krastu priekšgalā.
Pagājušajā ceturtdienā ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeima izteica uzticību jaunajai valdībai ar Ministru prezidentu Guntaru Krastu priekšgalā. Jau šodien Valsts prezidents būs atgriezies no Amerikas, un likumu ruļļos paredzētā kārtībā ievadīs pirmo jaunās valdības sēdi. Jaunā valdība galvenajos vilcienos neko daudz neatšķirsies no tās, kuru komandēja Andris Šķēle – tiesa gan, nav vairs īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās, valdības krēslos sēdēs arī dažas jaunas sejas. Jelgavnieks Andris Rāviņš būs zemkopības ministrs, kultūras ministres godā celta pazīstamā kultūras darbiniece Ramona Umblija, ir jauns ekonomikas ministrs – Atis Sausnītis.
Jaunais premjers Guntars Krasts nebūs tāda dzelžaina personība kā Andris Šķēle – viņš pats nupat atzinās, ka nemēdz sist dūri uz galda, tomēr zinot – kā – un spējot panākt iecerēto. Guntara Krasta valdība iepriekšējo kursu nemainīšot – tāpat tas būšot reformu kurss, iešana uz Eiropas Savienību.
Opozīcija stāvēs pie ratiem
Trīs lielākās partijas jeb «Latvijas ceļš», «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK un Demokrātiskā partija «Saimnieks», kā arī viņu koalīcijas partneri – Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgo demokrātu savienība pusotru nedēļu cīnījās ar jaunās valdības programmatisko dokumentu sacerēšanu. Valdības deklarācija nozīmē, ka valdība turpmāk apņemas darīt tādus un vēl tādus darbus visu latvju labumam un viņu tālākai plauksmei, bet koalīcijas līgums – spēles noteikumus, pēc kādiem turpmāk dažas partijas domā sadarboties līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pēc nelielas jezgas un dažiem muļķīgiem pārpratumiem visas lietas nokārtojās, un dokumenti ir uzrakstīti. Saskaņā ar koalīcijas līgumu tagad Ministru prezidents ir politiski atbildīga figūra, kas savukārt nozīmē, ka tai nav liekas balss sadarbības padomē. Tas atkal savukārt nozīmē, ka veidojums – sadarbības padome – ko Saeimas deputāts Valdmanis reiz nosauca par noziedzīgu organizāciju, bet Saeimas deputāte Ilga Kreituse – par vienu no četrām hrestomātiskām lietām, kas grauj demokrātiju Latvijā – turpinās darboties. Patiesībā sadarbības padome nav pat jāraksta ar lielo burtu, jo tā ir sanākšana, kurā valdību veidojošās Saeimas frakcijas saskaņo savu darbību.
Opozīcijai – zīgeristiešiem, Kreitusu pārim, sociālistiem – šāda sanākšana ir kā dadzis acīs, jo tā jūtas apieta. «Tad jau Saeima nav vajadzīga,» saka deputāts Modris Lujāns. Zināmā mērā Lujānam taisnība, jo nav šaubu, ka par opozīcijas frakciju domām arī Guntars Krasts tāpat kā Andris Šķēle neliksies zinis.
Valdība solās pildīt lauksaimniecības likumu!
Arī Šķēles valdība rakstīja valdības deklarācijas – pat divreiz, bet tās bija daudz īsākas – pēdējā bija 18 punkti, no kuriem, kā izrādījies, izpildīti 11. Pārējos esot nobremzējusi ļaunā Saeima. Arī ļaunajai Saeimai būtu ko sacīt par iepriekšējo Ministru kabinetu, kurš esot bremzējis likumu darbotiesspēju ar to, ka nav radījis likumpakārtotus aktus. Te kliegt un apvainoties ir iespējams, cik tik uziet, taču, kas bijis – izbijis, – svarīgāk ir, vai Guntara Krasta valdība spēs pildīt solīto. Jau pats pirmais punkts deklarācijā, kur sākas finansu sadaļa, ir visai drosmīgs – solīts, ka šajā gadā inflācijai nebūs pārsniegt 9 procentu līmeni, bet nākamajā gadā tai būs būt 7 procentu apmērā. Lauku ļaudīm apsolīts, ka trīs procenti no budžeta būs subsīdijas lauksaimniecībai. Tas ir labs solījums – valdība gatavojas pildīt likumu! Jā, tieši tā – lauksaimniecības likumā šie trīs procenti jau ir ierakstīti.
Daži kungi atkal kāpj pāri pretkorupcijas likumam
Ar pašu pieņemtu likumu pildīšanu likumdevējiem un izpildvarai diezin ko atkal nav veicies – augstie kungi, šķiet, nemēdz lasīt, ko paši pieņēmuši, vai arī neinteresējas par likumiem, kas uz viņiem attiecas. Tas ir visai jocīgi, jo pārējai tautai likumi ir jāpilda, un likumu pārkāpšanas gadījumā pārējā tauta top bargi sodīta. Saskaņā ar antikorupcijas likumu pēdējā darba dienā amatpersonām bija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā savas amatpersonas deklarācijas, taču to ir izdarījis tikai bijušais premjers Andris Šķēle. Bijušais kultūras ministrs Rihards Pīks un bijušais veselības valsts ministrs Jānis Viņķelis ir likumu pārkāpuši bez kādām šaubām, truklāt otrreiz – viņi jau tā bija spiesti aiziet no amatiem antikorupcijas likuma pārkāpšanas dēļ. Šaubas ir ar Vili Krištopanu, Aleksandru Kiršteinu, Andreju Krastiņu un Robertu Dilbu, jo šie kungi ir arī deputāti. Likumā sacīts, kas ir valsts amatpersona, un tā ir gan deputāts, gan ministrs. Taču šajā pašā likumā sacīts, ka amatpersonai jāiesniedz VID deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus – ministra amata pienākumu pildīšana it kā tomēr atšķiras no deputāta amata pienākumu pildīšanas. Te gan ar nosauktajiem kungiem iespējama juridiska strīdēšanās.
Ulmanis nosauc ASV juristus par meļiem
Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzturēdamies Amerikas Savienotajās valstīs, ir lieliski parūpējies par Latvijas tēla nešanu pasaulē: Čikāgā viņš, saņemdams Amerikas juristu balvu, ir nosaucis juristus par meļiem. «Esmu ļoti priecīgs būt izcilu meļu sabiedrībā,» sacīja Ulmanis. Nelaime tāda, ka Guntim Ulmanim klibo angļu valodas zināšanas, tāpēc viņš, domādams «jurists» angļu vārdu «lawers» izrunājis nevis «loijers», bet «laiers», kas nozīmē «meļi». Ulmanim ir vēl paveicies – viņš varēja pateikt arī «lovers», kas tad nozīmētu «mīlnieki» vai «mīļākie», un tad smiešanās Čikāgā nebūtu mazāka. Ja kāds grib uzstāties cienījamā sabiedrībā ārzemēs, tad viņam tā kā nāktos prast to valodu, kurā viņš vēlas izteikties. Ar prezidentiem ir vēl nelāgāk – viņi vismaz oficiālā līmenī, kur nu vēl no tribīnes, nemēdz runāt svešvalodās, jo viņi galu galā reprezentē savu valsti. Igaunijas prezidents Lennarts Meri protot septiņas valodas, turklāt perfekti, taču viņš nemēdz muldēt svešvalodās nevietā – viņš ciena savu zemi, un vismaz no tribīnes viņš runā igauniski – pārtulko tulks. Citādi ir ar mūsu prezidentu…
