Jau šobrīd ir skaidrs, ka sejas maskas kādu laiku būs jāvalkā arī Latvijā. Daļa cilvēku izvēlas vienreizējās maskas, ko pēc divām stundām izmet atkritumos. Citi tās pašas vienreizējās lieto daudzkārt, esot pārliecināti, ka tas nepieciešams autobusu šoferiem un veikalu apsargiem. Tomēr ir arī daļa cilvēku, kas izvēlas auduma maskas, jo tās var mazgāt, gludināt un izmantot atkārtoti. Tas ne tikai rada lielāku pārliecību par savu veselību un higiēnu, bet vienlaikus demonstrē arī saudzīgo attieksmi pret dabu un pat norāda uz valkātāja stilu. “Ziņas” uzrunāja trīs šuvējas, kas labprāt dalījās savos pieredzes stāstos par to, kā sākušas šūt auduma sejas maskas un ar kādiem pārbaudījumiem sastapušās.
Ideja par auduma maskām nosapņota Ziemassvētkos
Daiga Segliņa, zīmolu “Kālis” un “Sama Face Masks” veidotāja
“Esmu no tām mammām, kurai bērni atvēra radošumu, jo, gaidot otro bērniņu, skaidri zināju, ka vēlos darīt kaut ko radošu,” tā savu stāstu sāk Daiga Segliņa, kura pirms dažiem gadiem kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Jelgavu. Iepriekš viņa strādājusi tirdzniecības jomā, bet, kad vecāki uzdāvināšu šujmašīnu, pabeigusi profesionālās pilnveides kursu un sākusi šūt.
“Jau pasen man galvā sēdēja doma par bērnu šūpolēm,” Daiga atklāj, kā sākusi šūt ko vairāk par apģērbu saviem bērniem. Pirmās šūpoles tapušas pašiem, nākamās dāvinātas radiem un draugiem, vēlāk tirgotas internetā, sasniedzot bērnus Amerikā, Austrālijā un citās valstīs. “Šūpoles var izmantot gan iekštelpās, iekarot durvju ailē vai pie griestiem, gan ārā svaigā gaisā. Tas ir mūsu mazais ģimenes bizness, vīrs šūpolēm taisa kociņus, bērni ir gan modeļi, gan galvenie testētāji,” stāsta idejas autore, papildinot, ka nu jau izstrādāti trīs to veidi. Ir gan auduma – sēdošiem bērniņiem –, gan koka šūpoles, taču vispopulārākās ir šūpolītes jaundzimušajiem no mēneša vecuma līdz pat 30 kilogramiem, kurām ir regulējama muguras daļa. “Man ir liels gandarījums, kad saņemu bildītes ar priecīgiem bērniem šūpolēs. Tad pavisam skaidri zinu – jā, šis ir darbs, ko es mīlu!” lēmumu attīstīt savu hobiju par ģimenes uzņēmumu pamato šuvēja Daiga.
“Domu par maskām es nosapņoju pagājušajos Ziemassvētkos, kad par pandēmiju vēl neko nezinājām,” Daiga atceras ideju par to, ka varētu tapt arī pavisam jauns produkts. “Bijām laukos Saldū, es gulēju gultā un domāju, kur varētu izmantot nelielos auduma gabaliņus, kas bija sakrājušies diezgan daudz un ko bija žēl izmest. Tad atcerējos, ka mana manikīre stāstīja, ka viņai ir ļoti grūti strādāt medicīnas maskās, jo, tās valkājot visu dienu, āda paliek sausa. Un es iedomājos – varbūt varu pamēģināt viņai uzšūt kokvilnas masku.”
Tā tapuši pirmie prototipi, ko manikīre testējusi un ieteikusi dažādus uzlabojumus, piemēram, izmantot šaurās gumijas regulējamā garumā, kā arī augšmalā iestrādāt metāla stīpiņu, lai maska labāk piekļautos sejai. Drīz vien Daigas radītajam šūpolīšu zīmolam “Kālis”, kura nosaukumu iedvesmojis dēls Kārlis, pievienojās vēl viens – “Sama Face Masks”, kas radīts par godu meitai Samantai.
Kad kokvilnas sejas maskas bija notestētas un atzītas par labu esam, sākās pandēmija. Arī skaistumkopšanas sfērā strādājošajiem akūti sāka pietrūkt medicīnisko masku, tādēļ Daiga izlēma piedāvāt savu ražojumu arī citiem. “Es internetā publicēju sludinājumu, vairāk joprojām orientējoties uz skaistumkopšanas jomu. Taču pirmie komentāri bija drausmīgi, un es drīz vien sludinājumu izdzēsu. Latvijā cilvēki bija ļoti kritiski, pat neiedziļinoties, kam maskas tiek piedāvātas,” pieredzē dalās šuvēja. Izmantojot dažādus interneta portālus, maskas sākts tirgot ārzemēs, kur pieprasījums bijis ļoti liels un tāds tas ir joprojām.
Līdz ar jaunajiem drošības noteikumiem sabiedriskās vietās maskas ir jāvalkā arī Latvijā. “Ļoti var izjust atšķirību. Mums tā ir nepieciešamība, cilvēki izvēlas maskas neitrālos toņos – pelēkas, melnas, bordo. Savukārt ārzemēs uz to skatās kā uz stila aksesuāru. Cilvēki pasūta maskas ar gliteriem, arī tematiskās maskas Ziemassvētkiem vai Helovīna dienai ar zirnekļu tīkliem un skeleta galvām. Bērniem izvēlas ar vienradžiem un dzīvnieciņiem. Cilvēki cenšas padarīt savu dzīvi skaistāku, krāsaināku un jautrāku!” Daiga iezīmē situāciju, uzsverot, ka šobrīd vairāk tomēr tiek šūts vietējiem pasūtījumiem.
Pieprasītas tiek gan plisētās, gan klasiskās maskas, kurām ir arī mazāki izmēri, kas piemēroti bērniem. Visām maskām ir kabatiņas, kurās var likt papildu filtrus. Tās ir šūtas no organiskās kokvilnas, viegli mazgājamas un pēc izgludināšanas ar karsta tvaika gludekli jau atkal ir gatavas lietošanai.
Ja jāvalkā, tad lai ir skaistas!Ja jāvalkā, tad lai ir skaistas!
Kristīna Jermaka, zīmola “I love Mom” veidotāja
Arī jelgavniece Kristīna šūšanai pievērsusies līdz ar bērnu ienākšanu ģimenē, pirms sešiem gadiem sākot darināt bērnu aksesuārus: “Mēs šujam sedziņas, lacītes, rotaļlietas un arī matu aksesuārus mazām dāmām – lentes, bantītes, sprādzītes un citas lietas. Pārsvarā strādājam ar muslīna audumu, kas ir dabīgs, ļoti elpojošs un bērniem ideāli piemērots materiāls.”
“I love Mom” izstrādājumus var nopirkt gan Latvijā, gan, izmantojot interneta iespējas, arī ārzemēs, un Kristīna atzīst, ka pārdošana veicas ļoti labi. “Ir daudz vecāku, kas novērtē to, kas darināts ar rokām un kam var izsekot kvalitāti. Viņi zina, kā šīs lietas top un ka tās nav ražotas Ķīnas rūpnīcās. Ļoti jūtu atbalstu, mums ir pastāvīgie klienti, un daudzi cilvēki atgriežas atkārtoti, kaut arī cena ir daudz augstāka nekā lielveikalu produkcijai,” stāsta Kristīna.
Bet kā tad sākusi šūt sejas maskas? Kristīna stāsta, ka diezgan ilgi tam pretojusies: “Es negribēju šūt maskas, jo tas galīgi neiederējās mana biznesa redzējumā. Es taisu skaistas lietas bērniem, kādas vēl maskas? Bet kad viena kolēģe pastāstīja, ka maskas ļoti labi pērk, es tomēr izlēmu pamēģināt un pavasarī sāku tirgot tās etsy.com. Pieprasījums bija milzīgs, un mēs sapratām, ka uz kādu brīdi jāpārslēdzas tikai uz maskām,” atceras Kristīna, piebilstot, ka šāds lēmums nācis par labu pamatbiznesam, jo par nopelnīto izdevies nopirkt divas rūpnieciskās šujmašīnas, jaudīgāku overloku, plauktus un audumus.
“Īstenībā biju ļoti priecīga, jo tas bija milzīgs piebarojums manai sirdslietai, visa peļņa tika ieguldīta primārajā ražošanā. Tas arī deva kolosālu pieredzi, jo, katru dienu saņemot burtiski desmit reizes vairāk pasūtījumu nekā parasti, ir ātri jāizdomā, kā ar to tikt galā. Mazajam rokdarbniekam tā ir ļoti laba pieredze, kas paver jaunas iespējas attīstībai,” rezumē šuvēja.
Arī Kristīna šobrīd aktīvi šuj sejas maskas vietējo iedzīvotāju vajadzībām un piekrīt, ka Latvijā pagaidām dominē melnas un pelēkas krāsas. Savukārt ārzemju tirgum top mākslas darbi ar mežģīnēm, tillu, zīmējumiem. “Ārzemēs maskas ir kļuvušas par apģērbu aksesuāru, un tagad ar tām var radoši izpausties. Cilvēkiem ir vajadzīgas dažādas maskas dažādiem apģērbu stiliem. Milzīgs pieprasījums ir kāzām, jo tur līgava un līgavainis visiem viesiem nodrošina maskas, visbiežāk baltas ar spīdumiem vai zelta akcentiem,” situāciju ieskicē šuvēja, norādot, ka visas sejas maskas top no kokvilnas, muslīna un lina ar atsevišķu kabatiņu filtram.
Kristīna piekrīt, ka internetā ir daudz komentāru par masku lietderību, bet viņa cenšas tos neņemt vērā: “Es nevienu nespiežu maskas valkāt, mēs tās šujam, piedāvājam. Kam tās būs vajadzīgas, tie nopirks. Es neuzskatu par apgrūtinājumu uz divdesmit minūtēm veikalā uzvilkt sejas masku. Taču man pašai patīk krāsainas un puķainas, jo domāju, ja mums tās jāvalkā, tad lai tās ir skaistas!”
Pasaulē kļūst par apģērba aksesuāru
Baiba Ladiga-Kobajaši, modes dizainere
Baiba ir starptautiski atzīta dizainere, kas īpašu uzmanību pievērš modes ilgtspējai. Jau pavasarī, sākoties pandēmijai, viņa radīja īpašu sejas maskas dizainu, kas ātri guva atzinību divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, augšdaļā iestrādātā metāla stieplīte nodrošina to, ka maska labi piegulst sejai un ir ideāli piemērota cilvēkiem, kas valkā brilles. Un, otrkārt, tā stiprinās uz pakauša, nevis aiz ausīm. “Maskas dizains radās no pašas pieredzes. Gan dzīvojot Šanhajā, gan vēlāk ceļojot uz Japānu, man nācās pieredzēt, ka sejas maskas tur ir ikdienišķa lieta, ko cilvēki valkā pamatā piesārņojuma dēļ. Tur cilvēki nebaidās no sejas maskām un lieto tās arī gadījumos, ja ir saaukstējušies vai vēlas izvairīties no saaukstēšanās.”
Laika gaitā Baiba ir izmēģinājusi gan dažādas sejas maskas, gan respiratorus un sapratusi, ka daudz labākas par vienreizējās lietošanas maskām tomēr ir no auduma šūtās. “Medicīnas maskas neturas labi uz sejas, un tās primāri ir vajadzīgas mediķiem. Tās patiešām ir jāmet ārā pēc divām stundām, un tas planētai rada milzīgu piesārņojumu. Tādēļ uzskatīju, ka man kā dizainerei ir pienākums kaut ko darīt lietas labā,” Baiba skaidro, kāpēc pievērsusies sejas masku dizainam. Viņas radītās ir nopērkamas visā pasaulē, bet pēdējās nedēļās tām ir pamatīgs pieprasījums Latvijā un arī Jelgavā, kas ir Baibas dzimtā pilsēta.
Baiba uzsver, ka, tieši tāpat kā darinot apģērbu, arī šujot sejas maskas, viņai ļoti svarīga ir kvalitāte: “Es pievēršu lielu uzmanību ne tikai materiāliem, no kā maska tiek šūta, bet arī apstrādei. Izmantoju linu, kokvilnu, organiskos materiālus, pārsvarā iegādājos audumus ārpus Latvijas un pievēršu īpašu uzmanību sertifikātiem. Ļoti pateicos par atsauksmēm no valkātājiem, jo tādējādi varu maksimāli uzlabot dizainu, kas faktiski arī ir dizainera galvenā funkcija – veicināt esoša dizaina uzlabojumus.” Baiba uzsver, ka ir būtiski, lai maska derētu, – ja tā ir par lielu vai mazu, tā nepilda savu aizsargfunkciju. Tādēļ viņa ir izstrādājusi divus dažādus izmērus, nodrošinot to, lai maskas būtu piemērotas gan lielākām, gan mazākām sejām.
Strādājot ar starptautiskiem klientiem, modes dizainere ir ievērojusi, ka aizvien vairāk cilvēku sejas maskas sāk uztvert kā aksesuāru, līdzīgi kā somu, jostu vai brilles. “Pasaulē tas ir pilnīgi normāli. Mēs kļūstam aizvien jutīgāki, lielajās pilsētās aug piesārņojums, sejas maska kļūst par aksesuāru, kas jāpieņem. Ceru, ka Latvijā drīzumā būs mazāk agresīvo komentētāju, jo viņi sapratīs, ka, lietojot maskas, mēs aizsargājam sevi un citus,” pārdomās dalās Baiba, piebilstot, ka ļoti svarīgi ir arī, kā maska tiek valkāta. “Veikalos redzu, ka cilvēki tur tās zem deguma un uz zoda. Ir cilvēki, kas vienreizējās maskas valkā daudz reižu un nēsā tās kabatās. Tam ne tikai nav jēgas, bet tādējādi viņi kaitē savai veselībai, jo regulāri liek priekšā mutei un degunam netīru masku,” saka Baiba, norādot, ka vienreizējo masku izmazgāt nav iespējams, bet to itin labi var darīt ar auduma masku, kurai, nēsājot maisiņā, iespējams garantēt arī drošu higiēnu.
