Pagājušajā gadā par 164 tūkstošiem latu desmit ielu posmos ieklāto asfalta segumu šopavasar daudzviet klāj dziļas rievas. Tīrot uz ielām sakrājušos ledu, SIA «Kulk» darbā laidusi greideru ar rievainu metāla lāpstu, kas sevišķi brauktuvju malās līdz ar sniegu aizšķūrējusi arī daļu jaunā asfalta. «Kulk» taisnojas, ka tā likusi darīt pašvaldība, savukārt darbu pasūtītāja aģentūra «Pilsētsaimniecība» mierina, ka rievas segumam neskādēs. Tam gan nepiekrīt ceļu būves eksperti
Pērn pirms pašvaldību vēlēšanām pilsētā, vispirms nofrēzējot bedraino kārtu, ar līdzenu melnā asfalta segumu tika noklāti vairāki sliktākajā stāvoklī esošo ielu (Svētes, Sakņudārza, Sudrabu Edžus, Salnas u.c.) posmi 20 tūkstošu kvadrātmetru platībā. «Pilsētsaimniecība» lepojās, ka vismaz piecu centimetru jaunā kārta kalpošot piecus līdz septiņus gadus. Vaino autovadītājusTaču šopavasar vairākos posmos, īpaši ielu malās, atklājušies iespaidīgi rievojumi. Piemēram, Māras ielas T veida krustojumā ar Asteru ielu izskatās tā, it kā tur būtu nobraukts ar ecēšām. Vietumis ielu vidū ir pat centimetru dziļas švīkas, bet lielākoties asfaltu klāj līdz puscentimetru dziļš rievojums. «Pilsētsaimniecības» ielu ekspluatācijas inženieris Edgars Rubenis stāsta, ka lielākoties ielas ziemā tīrītas ar tehniku, kuras lāpsta aprīkota ar gumijas uzlikām, kas segumam nekaitē. Taču atsevišķās brauktuvēs, sevišķi to malās, kur ilgstoši stāvējušas mašīnas, bija izveidojusies bieza ledus kārta. «To notīrīt varēja tikai ar autogreidera rievaino lāpstu, bet pēc šīs tehnikas darba atsevišķās ielās izveidojās rievas seguma virskārtā,» atklāj inženieris. Atbildīgs «Kulk», bet labot neprasīs«Darījām to, ko «Pilsētsaimniecība» lika,» nosaka par pilsētas ielu kopšanu atbildīgās SIA «Kulk» ražošanas direktors Artūrs Ošenieks. Ja neizmantotu metāla lāpstas, piebraukto ledu nost nedabūtu. Asfalta klājējas SIA «Ceļu būves sabiedrība «Igate»» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns par seguma bojājumiem īpaši satraucies nav: «Tā ir darba trauma, šogad bija tādi specifiski laika apstākļi.»«Pilsētsaimniecības» direktors Andrejs Baļčūns uzsver, ka jaunā asfalta sabojāšana ir «Kulk» atbildība, taču vienlaikus atzīst – rēķins par skādi uzņēmumam netiks iesniegts. Pretējās domās ir jelgavnieks jurists Artis Armolovičs, kurš uzskata, ka bojājumus par lielu naudu nule ieklātajā asfaltā ir viegli pierādīt, tāpēc pašvaldības uzdevums būtu prasīt, lai «Kulk» savas kļūmes labo vai arī sedz zaudējumus. Eksperts: bojātajā asfaltā veidosies bedresPar novadu ceļiem atbildīgās «Latvijas valsts ceļu» Centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītājs Jānis Lange atzīst, ka situācija pilsētā un ārpus tās atšķiras, taču uz asfaltēta seguma greideru lāpstas ar speciālajiem nažiem netiek laistas, jo bojā virskārtu. Tādi tiekot izmantoti tikai apledojošu grants ceļu tīrīšanai, savukārt asfaltētajos, regulāri tos tīrot, netiekot pieļauta biezas ledus kārtas veidošanās.Skarbs ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ceļu un tiltu katedras pētnieks Atis Zariņš: «Rievotajās vietās jau nākamziem veidosies bedres.» Viņš uzskata, ka kopšanas tehnoloģija bijusi neatbilstoša, un uzsver, ka ar saskrāpēšanas risku bija jārēķinās pirms metāla lāpstu laišanas ielās.Jāklāj jauna kārta A.Zariņš no RTU mudina steigšus novērst bojājumus. Viņaprāt, vispareizāk būtu bojātajās vietās asfaltu nofrēzēt un ieklāt vismaz trīs centimetru jaunu kārtu. Tad, ja rievas nav dziļākas par centimetru, varot izlīdzēties arī ar bitumena emulsijas jeb tā dēvētā piķa uzliešanu, tā novēršot mitruma iesūkšanos asfaltā. Tomēr aģentūras «Pilsētsaimniecība» vadītājs teic, ka dziļo skrāpējumu novēršanai nav plānoti speciāli remontdarbi. «Vizuāli, protams, izskatās briesmīgi,» atzīst «Pilsētsaimniecības» direktors un piebilst, ka apsvērta iespēja uzklāt bitumena emulsiju. Tomēr tas neesot vajadzīgs, jo «virskārtā izveidotās rievas nav bīstamas un neizraisa seguma sabrukšanu». Līdzīgas veidojoties arī no automašīnām, kuru riepas aprīkotas ar radzēm.
