Valsts komisija otrdien pieņēma ekspluatācijā no Lielplatones uz Eleju izbūvēto notekūdeņu spiedvadu. Notekūdeņi jau tiek sūknēti uz Elejas attīrīšanas iekārtām, bet Lielplatones pagastu uztrauc tarifa paaugstinājums.
Valsts komisija otrdien pieņēma ekspluatācijā no Lielplatones uz Eleju izbūvēto notekūdeņu spiedvadu. Notekūdeņi jau tiek sūknēti uz Elejas attīrīšanas iekārtām, bet Lielplatones pagastu uztrauc tarifa paaugstinājums.
«Ar Lielplatones notekūdeņu spiedvada pieņemšanu ekspluatācijā noslēdzies šā gada lielākais vides projekts rajonā. Zviedrijas valdības, Latvijas Vides aizsardzības fonda un pagasta kopīgi finansētā projekta noslēgums gaidāms decembrī, kad zviedri apmācīs šejienes speciālistus, kas uzraudzīs automatizētā spiedvada darbību,» stāsta rajona Padomes izpilddirektore Mudīte Priede. «Ziņas» jau rakstīja, ka Lielplatonē līdz šim notekūdeņus pludināja upē, bet tagad tos novada uz Elejas attīrīšanas iekārtām.
Par vides tīrību priecājas arī Lielplatones pagasta vadība, taču pašvaldības izpilddirektoru Pāvelu Kudlānu vairāk uztrauc kanalizācijas tarifu pieaugums, kas skars daudzus iedzīvotājus. «Līdz šim katrs iedzīvotājs mēnesī par notekūdeņiem maksāja 25 santīmus, pašlaik maksa var palielināties līdz pat diviem latiem,» informē P.Kudlāns. «Pagastam jāatdod spiedvada izbūvei ņemtais 30 tūkstošu latu kredīts. Arī notekūdeņu attīrīšanu Elejas pagasts neveiks par velti, tāpēc tarifu palielinājums ir neizbēgams,» skaidro P.Kudlāns. Viņš piebilst, ka pēc spiedvada izbūves pagastā palikusi diezgan nesakopta vide. Darbu veicējs uzņēmums «Remus» to gan solījies sakārtot.
Tālākā perspektīvā Elejas attīrīšanas ietaisēm plānots pieslēgt arī Bēvircavas un Vilces ciematus. Rajons projekta realizācijai cer saņemt Valsts investīciju programmas atbalstu. «Lielplatones spiedvada izbūvei lielāko daļu līdzekļu piešķīra Zviedrijas valdība, taču līdz ar Latvijas gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā, projekta turpinājumu zviedri vairs neatbalstīs,» skaidro M.Priede.
