«Nokia» līdzīgu ideju nav, bet tendences pozitīvas – jaunie uzņēmēji ne tikai tirgojas, bet arī pievēršas ražošanai.
Ceturtdien konferencē «Uzrāviens» Hipotēku un zemes bankas Bauskas filiāles Aizdevumu daļas vadītāja Laura Saulīte jaunos uzņēmējus mēģinās iedrošināt attīstībai, bet tos, kas tikai domā par savu biznesu, – startam. «Ziņas» viņu aicināja uz sarunu par to, vai jelgavnieki gatavi sākt uzņēmējdarbību.– Vai ir izteiktas nozares, kurās pašlaik uzņēmējdarbību sāk biežāk?Visvairāk ir mazumtirdzniecības uzņēmumu, arī kafejnīcas, amatniecības un kokapstrādes uzņēmumi. Izplatīta arī pārtikas ražošana, ko vairāk saucam par mājražošanu. Starta programmā, ko piedāvājam, projekta izmaksas nedrīkst pārsniegt 60 tūkstošus latu, bankas kredīts var būt līdz 54 tūkstošiem. Summa, ko topošie uzņēmēji prasa bankai, samazinājusies, jo cilvēki pragmatiskāk izvērtē, cik nepieciešams darba sākšanai, saprot, ka pēc tam bankai nauda jāatdod. Arī neveiksmju pēdējā laikā ir mazāk. Parasti interesenti mēdz «atkrist» vairākās stadijās. Viena daļa atsakās no projekta īstenošanas jau mācību pašā sākumā, jo, konsultējoties ar speciālistu, saprot, ka «cipari kopā neiet». Tas ir labākais variants. Vēl ir daļa saņem naudu un realizē ideju, taču nedaudz maina sākotnējo virzienu, jo saprot, ka pirmā doma nav īstā «naudas ādere». Neizdevušos projektu skaita samazinājums saistīts tieši ar to, ka «treknajos» gados visi bijām mazāk apdomīgi. – Kas ir tie cilvēki, kuri grib kļūt par uzņēmējiem?Galvenā motivācija ir strādāt patstāvīgi, nevis algotu darbu. Gandrīz pusei no tiem, kas piedalījušies programmā, šis faktors bijis svarīgākais. Otrs populārākais mērķis parasti ir uzlabot savu materiālo stāvokli – potenciālie komersanti saskata iespēju nopelnīt, un tādu ir aptuveni 20 procentu, turklāt 80 procentu no viņiem arī palielinājuši ienākumus, viņu labklājība cēlusies, tātad – mērķis sasniegts. Vairāk nekā puse atzinuši, ka, visticamāk, neatgrieztos algotajā darbā, bet vēl daudzi apgalvo – nekad vairs nebūs darba ņēmēji. Tomēr vairāk nekā 40 procentu programmā iesaistīto ikdienā strādā algotu darbu, tātad uzņēmums ir papildu ienākums. Vīrieši ir pārsvarā – 56 procenti. Vairāk nekā 60 procentiem augstākā izglītība. Piektdaļa ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem, bet pamatā tomēr kredītus pieprasa no 26 līdz 40 gadu veci cilvēki. – Vai pēdējo gadu laikā aizdevumu skaits jaunajiem uzņēmējiem palielinājies?Noteikti – lai arī nedaudz, bet skaits aug. Protams, tas nenotiks bezgalīgi, taču ir stabils pieaugums. Tomēr, kā jau minēju, aizdevums, ko lūdz bankai biznesa sākšanai, ir mazāks.– Vai Jelgavā ir īpaši veiksmes stāsti?Ir, bet mēs ļoti viņus saudzējam. «Nokia» stāstu nav, daudzas idejas ir kopējamas, tāpēc uzņēmumiem sākumposmā jābūt pasargātiem, un par veiksmes gadījumiem stāstām tikai tad, kad paši jaunie uzņēmēji mums to ļauj.– Vai uzņēmējdarbības vide Jelgavā sekmē uzņēmumu veidošanos? Vienmēr jau gribas, lai cilvēki, kuriem ir idejas, tās arī attīsta, strādā, meklē. Domāju, bieži vien to neietekmē vide, bet mentalitāte. Savukārt pašvaldība atbalsta lielos projektus, kuru paspārnē pēc tam arī var veidoties mazāki, kas lielos apkalpo. Tāpēc iespējas ir. Noteikti jāuzteic Zemgales reģionālā Kompetenču attīstības centra pārstāve Līga Miķelsone, kas gan palīdz uzņēmējiem tikties vienuviet dažādos kontaktu forumos un klubos, gan jaunajiem dod būtisku motivācijas dzirksti. Arī biznesa inkubators ir labs pamats, taču tajā gribētu redzēt vairāk jelgavnieku.– Kā atšķiras tendences Jelgavā un Bauskā?Atšķirības pastāv, taču tās grūti traktējamas vārdos. Bauskā uzņēmēji ir vēl pragmatiskāki. Jelgavā vidi ietekmē studenti, kaut kādā ziņā uzņēmēju saistība ar universitāti. Arī citur Jelgavā var bez maksas iegūt informāciju par atbalstu, tikai jābūt idejai. Jelgavnieki savu ideju īstenošanai izmanto Rīgu, kur arī veido biznesa kontaktus.– Vai, īstenojot idejas, jelgavnieki izmanto LLU potenciālu?Vairāki programmai pieteiktie projekti veidoti, par pamatu ņemot diplomdarbus, studenti savus pētījumus attīsta un komercializē. Taču citādas sadarbības ar zinātniekiem nav. – Kāpēc?Tā ir komunikācijas problēma. Jo arī pētniekiem galvas ir pilnas ar idejām, kuras viņi ne vienmēr saista ar biznesu. Zinātniekam vajadzīgs cilvēks, kurš ideju «izbīda» tālāk. Taču Jelgavā šo iespēju pietiekami neizmanto.– Vai jauno uzņēmēju produkti ir ilgtspējīgi?Dažkārt, izstrādājot projektus, tiek pārvērtēti iespējamie pārdošanas apjomi, un ar pirmo otro mēnesi uzņēmējs negūst pietiekami lielus ienākumus, jo neapzina izdevumus. Lai bizness nebeidzas, vēl gluži nesācies, jāizpēta tirgi, ko arī ne vienmēr rūpīgi izdara. Dažkārt, ejot pa pilsētu, pamanu – o, re, jauns veikals, bet es par to neko nezinu! Tas ir pārmērīgs optimisms, galējība. Ir arī uzņēmēji, kas saka: man konkurentu nav. Bet tā nemēdz būt, jo ļoti viegli tavu produktu aizstāt ar kādu citu. Joprojām ir projekti, kuros jau pirmajos mēnešos īstenotāji paredz sev tūkstoš latu algu. Arī mašīnu iegāde ir populāra, tāpēc vienmēr izvērtējam, vai uzņēmuma saimnieciskajai darbībai ir nepieciešams smalks auto. Tomēr kopumā varu teikt, ka pārdomāti biznesa projekti ir arī ilgtspējīgi. Starta programma Programmas «Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai» jeb Starta programmas mērķis ir saimnieciskās darbības aktivitātes paaugstināšana valstī, attīstot biznesa uzsācēju zināšanas un iemaņas, kā arī sniedzot nepieciešamo finansiālo atbalstu saimnieciskajai darbībai. Starta programmas līdzekļus kopš 2009. gada visvairāk apguvuši Rīgas Plānošanas reģiona uzņēmumi – ap galvaspilsētu izlietoti 43,38% no visas summas. Zemgalē apgūti 14,09% no piešķirtajiem līdzekļiem. Mazākā aktivitāte ir Kurzemē, kur apgūti 12,02%. Tiek atbalstīti projekti līdz Ls 60 000 ar klienta līdzdalību vismaz 10% apmērā. Līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz Ls 5000. Starta programmas dalībnieki var saņemt konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā un realizācijā, apmācības, finansiālo atbalstu.
