Vairāk nekā desmit pērn Dobeles šosejas malā stādītās liepiņas šopavasar zaļo rotu tā arī nav ieguvušas un, no malas raugoties, izskatās nokaltušas. Nīkuļo arī sarkanie ozoliņi. Koku pazinēji bažas noraida un atzīst, ka pavisam tie miruši nav, bet pārdzīvo ziemošanas laikā piedzīvoto šoku. Pašlaik zināms, ka no 156 kociņiem jāpārstāda būs pieci seši.
Aģentūras «Pilsētsaimniecība» mežu speciālists Pēteris Vēveris stāsta, ka kociņi Dobeles šosejā pārbaudīti pirms nedēļas. Koku pazinēji secinājuši, ka tajos vēl mīt dzīvība un, iespējams, tie saplauks mazliet vēlāk. Pie vainas varētu būt aukstais gruntsūdens līmenis un pārdzīvotais stādīšanas šoks. «Papētot tuvāk, var redzēt, ka kociņiem zari nav sausi, turklāt ir arī zaļi jaunie pumpuri, tātad tie vēl domā, vai plaukt. Laikam kļūstot siltākam, liepiņas var sazaļot,» cerīgs ir P.Vēveris. Visiem kokiem dots garantijas laiks, bet, ja kāds neiedzīvosies jaunajā vietā, to vietā tiks iestādīti jauni. Koku eksperts Gvido Leiburgs stāsta, ka rudenī Dobeles šosejas malās iestādītas 134 Holandes liepas un 22 sarkanie ozoli. «Vairums kociņu, kas atrodas tālāk no lielceļa, ir labi pārziemojuši, tuvāk šosejai esošie ziemā cietuši vairāk, tas saistīts arī ar sāls emulsijas ietekmi un aizvadītās ziemas īpatnībām,» skaidro G.Leiburgs. Viņš piebilst, ka no visām liepām bojā aizgājusi tikai viena jeb 0,75 procenti no kopējā skaita, par vienu vēl nav īstas skaidrības. Pilnībā iznīkuši četri ozoli, kas ir vidēji 18 procentu jeb gandrīz katrs piektais, un šim skaitam vajadzējis būt zemākam, norāda speciālists. Vislabāk kokus stādīt pavasarī, bet Dobeles šosejā tas darīts pērn vēlā rudenī ielas rekonstrukcijas laikā. «Īpaši kaprīzi ir ozoli. Tiem nepatīk, ja tos stāda rudenī, tāpēc arī ir tik liels atbirums. Taču stādot ar kaut kādiem zudumiem jārēķinās vienmēr,» skaidro G.Leiburgs.Uz labāku dzīvi var cerēt šopavasar Raiņa ielā stādītās lauka kļavas. Tiesa, dižstādi no Vācijas uz Jelgavu ceļojuši jau saplaukuši, transportēšanas laikā jaunie dzinumi ilgāk pabijuši ēnā, tādēļ dažviet kokiem veidojas gaišs lapojums. Aizvadītā ziema bijusi ar savām īpatnībām, norāda koku speciālisti. Par to liecina arī citi pilsētā cietušie apstādījumi, piemēram, spirejas un bārbeles, kas citus gadus no sala nebaidās. G.Leiburgs piebilst, ka ziemas ietekmē šopavasar krietni bojāti arī augļu koki – ar grūtībām plaukst ābeles, nosalis daudz ķiršu.
