Sākusies ziemas makšķerēšanas sezona bariem vīri ar kastēm plecos izklīst Lielupes un tās pieteku krastos.
Sākusies ziemas makšķerēšanas sezona bariem vīri ar kastēm plecos izklīst Lielupes un tās pieteku krastos. Bet veltīgi meklēt Jelgavas ielās skolas bērnus un jauniešus, kas ar slidām rokās dotos uz slidotavu. Jelgavā tādas vēl nav.
Kā tālu un skaistu sapni atceros savu bērnību vecajā Jelgavā. Toreiz tajā bija uz pusi mazāk iedzīvotāju nekā tagad. Bet vakaros pēc mācībām mūs vilināja četras spoži apgaismotas slidotavas ar mūziku, speciāliem slidotāju krēsliem un garderobēm. Katrā slidotavā reizi sezonā notika slidskriešanas sacīkstes un koši karnevāli, kuros labākās maskas saņēma balvas. Šie pasākumi pulcināja arī vecāko paaudzi.
Tas bija toreiz, kā saka rakstnieks Kārlis Skalbe, «vecajos labajos laikos». Bet vai tagad laiki ir sliktāki, vai tagad mūsu pilsētā trūkst slidotāju un citu ziemas sporta cienītāju?
Ar cieņu noraugos uz LLU Fizkultūras katedras pasniedzēju Boļeslavu Matusēviču, kas līdz pusnaktij strādā, lai ierīkotu slidotavu LLU sporta laukumā. Savukārt lielais stadions stāv neizmantots un nesakārtots.
Pateicoties B. Matusēviča pūlēm, Jelgavā būs kaut viena slidotava. Taču viņa un, domāju, arī daudzu citu lielu un mazu jelgavnieku sapnis ir plaša slidotava ar apgaismojumu un mūziku. Tajā varētu atjaunot senās Jelgavas tradīcijas, un to bez maksas varētu izmantot visi interesenti.
Domes deputāts Viktors Valainis saka galvenais esot naudas jautājums, jo Jelgava iedzīvojusies lielos parādos. To summu neiedrošinos minēt. Tomēr mūsu jaunās paaudzes labā nedrīkstam bezpalīdzībā nolaist rokas. Varam rīkot dažādus konkursus, tikšanās, vīna un citus svētkus, kurus atbalsta sponsori. Varam reizēm būt izšķērdīgi, bet nedrīkstam būt tik vienaldzīgi jau-tājumos, kad izšķiras mūsu jaunatnes veselīga laika pavadīšana.
Novēlu Jelgavas domniekiem atrast iespējas vismaz vienas slidotavas izveidei Jelgavā.