Rajona skolēnu poētiskajā kafejnīcā, kas pirms dažām nedēļām bija sarīkota kultūras namā «Rota», viesojās dramaturgs Dainis Grīnvalds.
Rajona skolēnu poētiskajā kafejnīcā, kas pirms dažām nedēļām bija sarīkota kultūras namā «Rota», viesojās dramaturgs Dainis Grīnvalds. Atzinīgi novērtējis jauniešu dzejas kompozīcijas un uzvedumus, viņš ar «ZZ» dalījās pārdomās par skolēnu literāro jaunradi.
Jūs esat radošās nometnes «Aicinājums» vadītājs, Latvijas skolēnu literāro konkursu organizators. Kādas novitātes ir literāro konkursu tēmās un to organizēšanā?
– Literārajiem konkursiem tēmas netiek dotas, jo tie ir radoši konkursi. Tos tradicionāli rīko Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija, žūrijā ir Rakstnieku savienības biedri. Konkursu rezultātā tapusi jauno dzejnieku darbu izlase «21 no 21. gadu simteņa». Skolas laiks jaunradei ir pats piemērotākais: jaunais cilvēks tam var veltīt visu enerģiju, jo nav saistīts ar materiālajām rūpēm.
Kuros Latvijas novados skolēni literārajai jaunradei pievērsušies visaktīvāk?
– Jaunie autori darbojas visur, un ne viens vien var izveidoties par nopietnu literātu. Mums raksta Bauskas un Dobeles skolēni, radoši strādā arī Rēzeknē, Krāslavā, Preiļos. Jaunajā izlasē ir arī jelgavnieka Kārļa Vērdiņa dzeja, viņš gan vairs nav skolnieks.
Kādas idejas un domas savos darbos pauž jaunie autori?
– Jauno cilvēku garīgā pieredze ir unikāla, un, ja viņi prot to profesionāli, uztverami nodot lasītājam, tas ir liels ieguvums visai sabiedrībai. Vēlāk viņi rakstīs varbūt ko citu, bet to, ko var pateikt tieši astoņpadsmitgadīgais, nevar ne trīsdesmitgadīgs, ne vecāks cilvēks. Tagadējā paaudze atļaujas pilnīgi atklāti un tieši runāt par savu pasaules izjūtu. To viņi uztver nevis racionāli, bet emocionāli, cilvēciski, ar visu savu būtību. Kaut arī šis uztvērums nav tas, ko esam gaidījuši, jo ir citāds, nevis pierasti glaimojošs, tā ir viņu izjūta.
Katrs autors grib pateikt ko tādu, kas skar un ietekmē lasītāju. Vai pašlaik nav citādi – katrs vērsts uz savas būtības un vietas zem saules meklēšanu?
– Ideja par to, ka rakstnieks racionāli zina, ko viņš grib pateikt, nāk no stipri šauri izprastas literatūras teorijas, kas neatbilst patiesībai. Protams, nav tā, ka rakstnieks nesaprot, ko viņš grib uzrakstīt, bet ideja, ko viņš ar dzeju vai prozu grib pateikt, rodas kopā ar šo darbu. Viņam pašam nevar prasīt to racionāli izskaidrot. Bet, ja runā par tēmu, protams, galvenais ir dzīves jēgas meklējumi, nekas šai ziņā nemainās. Tā ir centrālā problēma, kas ir ļoti nozīmīga šajā vecumā. Mēs, vecākie cilvēki, bieži vien neizjūtam, cik tas ir būtiski brīdī, kad jaunais cilvēks vēl nezina, vai viņš atradīs savu vietu dzīvē, kāds viņš būs.
Kuru literatūras veidu jaunieši iecienījuši vairāk?
– Astoņpadsmitgadīgajiem vairāk interesē dzeja, bet tie, kam tagad ir sešpadsmit, raksta prozu. Un viņiem ir ļoti interesanta proza! Kādreiz kritika runāja par jaunām, niknām meitenēm, tagad tieši ir šāda meiteņu ģenerācija. Viņu vidū ir Agnija Ēvele, Anna Akmentiņa, Valda Tabūna. Līdzīgi strādā arī Artūrs Logins. Viņi nāk ar ļoti nežēlīgu, asu, dziļi emocionāli izjustu prozu. Cilvēks spēj runāt par tumšajām dzīves pusēm, par nāvi, nežēlību, smagām lietām tad, kad ir ļoti liela emocionāla līdzdalība. To nevar, ja pašam autoram nesāp.
Jūs veidojat skolēnu literāro žurnālu «Ugunsgalvas». Kā jaunie autori var nokļūt līdz tam?
– Pirmais žurnāla numurs vēl tikai iznāks. Tas ir iekļauts «Dienas» parakstīšanās sistēmā, kas apkalpo arī jūsu pilsētu. To varēs iegādāties arī preses kioskos.
Uz kurieni skolēniem sūtīt savus jaunrades darbus?
– Tie adresējami Izglītības informācijas birojam Rīgā, Vaļņu ielā 2, «Ugunsgalvām». Tos var atstāt Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas 1. stāvā un adresēt man personīgi – Dainim Grīnvaldam.
